I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1.

Pamatojums

Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā (IMF Country Report No.07/189. Republic of Latvia: Detailed Assessment Report on Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism) ir ieteikts veikt šādas izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos (novērtējuma ziņojuma 33.rekomendācija „Juridiskās personas – piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu”):

1.ieteikums - nodrošināt, ka informācija par uzrādītāja akciju īpašniekiem ir pieejama;

2.ieteikums - pieprasīt, lai visas juridiskās personas uztur informāciju par patiesā labuma guvējiem, to kontrolē un nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir iespēja iegūt patiesu, precīzu un savlaicīgu informāciju par juridiskās personas patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu;

3.ieteikums - pieprasīt kompetentajai iestādei apliecināt to personu identitāti, kurām pieder vai kuras kontrolē juridiskās personas vai veidojumus un kuras vēlas veikt reģistrāciju;

4.ieteikums - pastiprināt kompetento iestāžu pilnvaras, lai veiktu augstākminēto prasību uzraudzību un nepieciešamības gadījumā - izmeklēšanu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums noteic pienākumu likuma subjektiem (piemēram, kredītiestādēm) veikt klienta izpēti, tajā skaitā, noskaidrot komercsabiedrības patieso labuma guvēju, t.i., fizisku personu, kura atbilst patiesā labuma guvēja definīcijai.

Atbilstoši Komerclikuma 186.panta trešajai daļai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 226.pantu akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Līdz ar to no Komerclikuma noteikumiem ir secināms, ka mantisku labumu no sabiedrības (dividenžu veidā un likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotas veidā) saņem sabiedrības dalībnieks vai akcionārs (turpmāk šajā punktā – dalībnieks). Taču Komerclikums neietver prezumpciju, ka sabiedrības dalībnieks ir uzskatāms par patieso labuma guvēju sabiedrībā.

Saskaņā ar Komerclikuma 88.panta otro daļu pilnsabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Turklāt katram pilnsabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu. No tā izriet, ka pilnsabiedrības biedrs gūst mantisku labumu no pilnsabiedrības darbības. Līdzīgs regulējums attiecināms arī uz komandītsabiedrības biedriem atbilstoši Komerclikuma 124.panta otrajai daļai - komandītsabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu. Tomēr Komerclikums arī attiecībā uz personālsabiedrības (pilnsabiedrības un komandītsabiedrības) biedriem neietver prezumpciju, ka par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem uzskatāmi attiecīgās personālsabiedrības biedri.

Atbilstoši Komerclikuma 187. un 235.panta noteikumiem komercsabiedrībai ir noteikts pienākums vest dalībnieku vai akcionāru reģistru. Saskaņā ar Komerclikuma 187.panta sesto daļu sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistram. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 8.panta otrās daļas 4.punktu ziņas par personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem un komandītiem tiek ierakstītas komercreģistrā. Taču Komerclikums neparedz pienākumu ne sabiedrībai, ne Uzņēmumu reģistram glabāt informāciju par komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem.

3.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Patiesā labuma guvēja definīcija

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem par patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziska persona. Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot to, ka tieši personālsabiedrības biedri un kapitālsabiedrības dalībnieki un akcionāri (turpmāk šajā punktā - dalībnieki) ir personas, kuras gūst mantisku labumu no komercsabiedrības darbības, likumprojektā ir ietverta prezumpcija, ka par sabiedrības patieso labuma guvēju ir uzskatāms sabiedrības dalībnieks, kurš ir fiziska persona.

Minētā prezumpcija nav absolūta un ir apstrīdama, jo likumprojekts nosaka pienākumu dalībniekam – fiziskai personai, kurai pieder vismaz 25 procenti no personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļām vai kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām vai akcijām (turpmāk šajā punktā – daļas) un kura daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā, sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram, norādot personu, kuras labā daļas tiek turētas.

Pienākums iesniegt pieteikumu

Likumprojekts noteic gadījumus, kuros dalībniekam jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistram. Pirmkārt, ja dalībniekam pieder vismaz 25 procenti no daļām un dalībnieks ir juridiska persona, attiecīgajam dalībniekam jāiesniedz pieteikums par attiecīgās sabiedrības patiesajiem labuma guvēju. Otrkārt, gadījumā, ja dalībniekam pieder 25 procenti no daļām un dalībnieks tur šīs daļas citas personas labā, dalībniekam tiek noteikts pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Abos iepriekš minētajos gadījumos dalībniekam pieteikumā par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem jānorāda persona, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju (atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem).

Ietekmes noteikšana

Likumprojekts definē, kuras daļas ņem vērā, nosakot, vai dalībniekam pieder vismaz 25 procentu no daļām. Pirmkārt, ņem vērā daļas, kuras cita persona tur savā vārdā, bet dalībnieka vai tā izšķirošajā ietekmē esošas kapitālsabiedrības labā. To ilustrē šāds piemērs: A ir kapitālsabiedrība, kurai ir vairāki dalībnieki, tostarp B un C. B pieder 15% no A pamatkapitāla, savukārt C – 10%. Vienlaikus C tur daļas A kapitālsabiedrībā B labā, līdz ar to C piederošās daļas A kapitālsabiedrībā pieskaitāmas B piederošajām daļām A kapitālsabiedrībā, nosakot B ietekmi A. No tā izriet, ka B ir pienākums sniegt pieteikumu par personu, kura uzskatāma par A patieso labuma guvēju.

Otrkārt, daļas, kuras pieder dalībnieka izšķirošajā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai, arī ņem vērā, nosakot, vai dalībniekam ir jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patieso labuma guvēju. Piemērs: konkrētajā gadījumā kapitālsabiedrībai A ir vairāki dalībnieki, t.sk., B un C (abi - kapitālsabiedrības). B pieder 15% no A pamatkapitāla, savukārt C – 10 %. Tai pat laikā B ir vienīgais dalībnieks kapitālsabiedrībā C, līdz ar to C piederošās daļas A kapitālsabiedrībā pieskaitāmas B piederošajām daļām A kapitālsabiedrībā, nosakot B ietekmi A kapitālsabiedrībā, jo C daļas pieder B, kurš ir A dalībnieks un kuram ir izšķirošā ietekme  kapitālsabiedrībā C.

                                        100%

Treškārt, daļas, kuras pieder citiem dalībniekiem, ja dalībniekam, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem ir tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu vairākuma ievēlēšanu vai lēmuma par akciju sabiedrības padomes locekļu vairākuma ievēlēšanu, ņem vērā, nosakot attiecīgā dalībnieka ietekmi konkrētā sabiedrībā. Piemēram, gadījumā, ja B pieder 15% no A kapitālsabiedrības pamatkapitāla un C savukārt – 10%, un ja starp abiem subjektiem ir noslēgta vienošanās, kura dod B tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu vairākuma ievēlēšanu vai lēmumu par akciju sabiedrības padomes locekļu vairākuma ievēlēšanu, tad C daļas kapitālsabiedrībā A tiek pieskaitītas B daļām kapitālsabiedrībā A, nosakot B ietekmi attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Līdz ar to B ir pienākums iesniegt pieteikumu par A patieso labuma guvēju.

                             Dalībnieku līgums

Ceturtkārt, gadījumā, ja dalībnieks ir saņēmis daļas kā saistību nodrošinājumu, piemēram, komercķīlas veidā, un attiecīgajam dalībniekam ir piešķirtas tiesības izmantot no daļām izrietošās balsstiesības, tad attiecīgās daļas ņem vērā, nosakot, vai konkrētajam dalībniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvēju. Piemēram, gadījumā, ja kapitālsabiedrībai A ir, cita starpā, divi dalībnieki - B (pieder 15% no A pamatkapitāla) un C (pieder 10% no A pamatkapitāla) un attiecībā uz C daļām A kapitālsabiedrībā ir nodibināta komercķīla par labu B, piešķirot arī tiesības izmantot no daļām izrietošās balsstiesības, tad šīs daļas tiek ņemtas vērā, nosakot B ietekmi kapitālsabiedrībā A.

                      Komercķīla ar balsstiesībām

Piektkārt, gadījumā, ja dalībnieks dalībnieku sapulcē pārstāv citu dalībnieku un, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu var citam dalībniekam piederošās balsstiesības izmantot pēc saviem ieskatiem, arī šīs daļas tiek ņemtas vērā, nosakot, vai attiecīgajam dalībniekam ir pienākums sniegt pieteikumu par sabiedrības patieso labuma guvēju. Piemēram, kapitālsabiedrībai ir divi dalībnieki – B un C, kuru ietekme A kapitālsabiedrībā nav pietiekamā apmērā, lai tos atzītu par kapitālsabiedrības patiesā labuma guvējiem. Tomēr C dalībnieks izdod B dalībniekam pilnvaru pārstāvībai dalībnieku sapulcē, vienlaikus nenosakot B konkrētu balsošanas uzdevumu.

                            Pilnvarojuma līgums

Atbrīvojumi no pieteikuma iesniegšanas

Likumprojekts definē arī gadījumus, kuros dalībnieks ir atbrīvots no pienākuma iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvējiem. Pirmkārt, ja dalībnieks atbilst likumprojektā noteiktajai prezumpcijai par patieso labuma guvēju, t.i., dalībnieks ir fiziska persona un atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām pazīmēm (dalībniekam pieder vismaz 25 procenti no sabiedrības daļām), tam nav jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patieso labuma guvēju, jo par sabiedrības patieso labuma guvēju uzskatāms minētais dalībnieks.

Otrkārt, ja dalībnieks ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrība, dalībnieks ir atbrīvots no šāda pienākuma izpildes. Ievērojot, ka saskaņā ar Komerclikuma 187.panta sesto daļu sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā un saskaņā ar Komerclikuma 8.panta otrās daļas 4.punktu ziņas par personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem un komandītiem tiek ierakstītas komercreģistrā, tad informācija par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem un personālsabiedrības biedriem ir pieejama Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā pieejamām ziņām, ir iespējams izsekot dalībnieka mātes sabiedrību struktūrai, ja tajā ietilpstošie subjekti ir Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrības. Ņemot vērā minēto, pieteikums par patiesajiem labuma guvējiem ir iesniedzams tikai tajā gadījumā, ja dalībnieku struktūrā ir ietvertas citās valstīs reģistrēta sabiedrības.

Treškārt, ja dalībnieks ir Latvija reģistrēta akciju sabiedrība un ziņas par tās patiesajiem labuma guvējiem ir iesniegtas Uzņēmumu reģistram. Tādējādi, ja par dalībnieku pašu jau ir sniegtas ziņas Uzņēmumu reģistram, tad atkārtoti šādas ziņas nav jāsniedz.

Ceturtkārt, ja dalībnieks ir Latvijā reģistrēta biedrība, nodibinājums, politiskā partija vai kooperatīvā sabiedrība, tad pieteikums par komercsabiedrības patieso labuma guvēju nav jāiesniedz. Šāds regulējums pamatojams ar apstākli, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pirmā panta 5.punkta b) apakšpunktu par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums, savukārt par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība.

Piektkārt, dalībnieks tiek atbrīvots no pienākuma iesniegt paziņojumu par sabiedrības patiesā labuma guvēju, ja dalībnieka akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī. Minētais atvieglojums paredzēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem.

Sestkārt, ja dalībnieks saskaņā ar likuma prasībām ir paziņojis par būtiskās līdzdalības iegūšanu finanšu un kapitāla tirgu uzraugošajai institūcijai, tam nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par attiecīgās sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Minētais atvieglojums paredzēts, ņemot vērā, ka atsevišķiem subjektiem ir speciālajos likumos noteikts pienākums sniegt ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Piemēram, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 7.panta otro daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt saskaņā ar šā panta trešo daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus) un akcionārus vai dalībniekus, līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai identificētu minētās personas, attiecīgajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. Savukārt ar būtisku līdzdalību Finanšu un kapitāla tirgus likuma izpratnē saskaņā ar tā 1.panta 20.punktu saprot personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu. No tā izriet, ka likumā noteiktos gadījumos dalībnieks paziņo par būtiskas līdzdalības iegūšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, t.sk., sniedzot informāciju par attiecīgā subjekta patiesā labuma guvējiem.

Pieteikuma saturs un iesniegšanas termiņš

Atbilstoši likumprojektam pieteikumā par patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistram norāda sabiedrības patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Turklāt pieteikuma veidlapas apstiprinās Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot vienotas informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem.

Likumprojekts arī noteic termiņu, kādā jāiesniedz pieteikums par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem. Pirmkārt, dibinot sabiedrību, dibinātājs vienlaikus ar citiem dibināšanas dokumentiem Uzņēmumu reģistrā iesniedz pieteikumu par komercsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Ja minētais dokuments nav iesniegts, Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta regulējumu ir tiesīgs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu, t.i., nereģistrēt sabiedrību. Savukārt sabiedrību dalībnieku maiņas  vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā attiecīgs pieteikums jāiesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad dalībnieks  ieguvis vismaz 25 procentus no daļām. Tāpat pieteikums jāiesniedz arī gadījumā, kad citu iemeslu dēļ mainās sabiedrības patiesais labuma guvējs – pieteikums jāiesniedz 14 dienu laikā, kad attiecīgajam dalībniekam vajadzēja uzzināt par personu, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju.

Ziņu pieejamība

Saskaņā ar likumprojektu ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav publiski pieejamas. Tiesības iepazīties ar ziņām par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem ir tikai tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Komercsabiedrību dalībniekiem noteiktos gadījumos būs jāiesniedz pieteikums Uzņēmumu reģistram par komercsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā (IMF Country Report No.07/189. Republic of Latvia: Detailed Assessment Report on Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism) ieteiktajām novērtējuma ziņojuma rekomendācijām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Likumprojekts tika izskatīts sēdēs, kurās piedalījās  pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju asociācijas, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, komerctiesību zinātņu eksperti.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.