LP teksts

2011.gada 15.jūnijā

Nr.

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut š.g. 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to š.g. 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā .

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts uz 1 lapas;

2) anotācija likumprojektam uz 10 lapām.

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Likumprojekts

Grozījumi Invaliditātes likumā

Izdarīt Invaliditātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 91., 205.nr.) šādus grozījumus:

1. 12.pantā

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) nodrošinot tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei;”

izslēgt trešajā daļā skaitli un vārdu „5. un”

izslēgt piektajā un sestajā daļā skaitli un vārdu „5. un”

2. Papildināt likumu ar 13.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Surdotulka pakalpojums izglītības programmu apguvei

(1) Surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei ir tiesības saņemt personai, kura apgūst izglītības programmu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kurai dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurai, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

(2) Surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei apjoms vienai personai nevar pārsniegt 480 akadēmiskās stundas viena mācību gada laikā.

(3) Surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei sniegšanu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībniece (akcionāre). Ja nepieciešams, Latvijas Nedzirdīgo savienība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Īstenojot šā panta trešajā daļā paredzētā deleģētā uzdevuma izpildi, Latvijas Nedzirdīgo savienība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo uzdevumu izpildes nodrošināšanai minētā organizācija ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(5) Surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei piešķiršanas kārtību un šā panta trešajā daļā paredzētā uzdevuma izpildes nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

Likumprojekta „Grozījums Invaliditātes likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 5.punkts, kas paredz nodrošināt tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai, saskaņā ar pārējas noteikumu 3.punktu stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	Šobrīd saskaņā ar Invaliditātes likumu paredzēts, ka surdotulka pakalpojums izglītības apguvei tiek nodrošināts, piešķirot mērķdotācijas pašvaldībām. Atbilstoši Latvijas Nedzirdīgo savienības (turpmāk-LNS) 2010.gada 10.decembra vēstulē nr. 1-12/448 paustajiem apsvērumiem, Sociālo un darba lietu komisijā ir notikušas diskusijas par nepieciešamību surdotulka pakalpojuma izglītības apguvei sniegšanas funkciju deleģēt LNS. Vienlaikus vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka, deleģējot surdotulka pakalpojuma sniegšanas funkciju LNS finansējuma mērķdotācijas plūsma un ar pakalpojumu nodrošināšanu saistītā dokumentācija būtu pārskatāmāka, jo tā būtu centralizēta, nevis izkaisīta pa dažādām pašvaldībām. Atkristu sarežģītā un birokrātiskā sistēma ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, tādējādi atvieglojot arī pašvaldību darbu. Valsts pārvaldes tiesības nodot tās īstenota uzdevuma nodrošināšanu privātpersonām regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums. Ja uzdevums ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu, tad saskaņā ar Likuma 40.panta otro daļu to iespējams deleģēt, pamatojoties uz ārēju normatīvu aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvā aktā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42.panta pirmo daļu, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. LNS ir ilggadīga pieredze dažādu pakalpojumu nodrošināšanā dzirdes invalīdiem, LNS darbība aptver visu valsti, un nedzirdīgās personas ar savām problēmām un vajadzībām pārsvarā vēršas LNS, kur personas var sazināties zīmju valodā. Lielākā daļa surdotulku šobrīd strādā LNS struktūrā „Komunikācijas centrs”. Jau šobrīd atsevišķu valsts sociālo pakalpojumu izpilde atbilstoši „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam” ir deleģēti LNS nosakot, ka administrēšanas izdevumiem var izlietot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. LNS sniedz dzirdes invalīdiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tos ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, atbilstoši valsts budžeta iespējām deleģēto uzdevumu izpildei. Ņemot vērā minēto, surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei efektīvai ieviešanai minētā pakalpojuma sniegšanas funkcija deleģējama LNS. Attiecīgi nepieciešami grozījumi Invaliditātes likumā. Latvija 2010.gada 28.janvārī ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām” (turpmāk – Konvencija), kas Latvijā ir stājusies spēkā 2010.gada 31.martā. Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu. Konvencijas 24.panta 3.punkts nosaka, ka „personām ar invaliditāti ir jādod iespēja apgūt praktiskās un sociālās iemaņas, kas vajadzīgas, lai atvieglotu to pilnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību izglītības sistēmā un sabiedrības dzīvē, nodrošināt to, ka nedzirdīgas personas, tostarp bērni, izglītību saņem tādās valodās un ar tādu komunikācijas veidu, kas konkrētajam indivīdam ir vispiemērotākās, un tādā vidē, kas maksimāli veicina zināšanu apguvi”, Vienlaikus Konvencijas 4.panta 2.punkts nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautisko sadarbību, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt Konvencijā noteikto tiesību pilnīgu īstenošanu. Tādējādi Latvija pēc Konvencijas ratifikācijas tajā noteiktās saistības var īstenot pakāpeniski, atbilstoši pieejamiem resursiem un ekonomiskajai situācijai.
3.	Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi	-
4.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojekta mērķis ir deleģēt surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei sniegšanas funkciju LNS, lai no šī gada 1.sepmtembra nodrošinātu surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs personām, kurām dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Mērķa sasniegšanai ir nepieciešams veikt grozījumus Invaliditātes likuma 12.pantā un papildināt likumu ar jaunu 13.pantu, kurā noteikts surdotulka pakalpojuma izglītības programmu apguvei regulējums.
5.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Labklājības ministrija, Latvijas Nedzirdīgo savienība.
6.	Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība	Likumprojekts šo jomu neskar.
7.	Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

II Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1.	Sabiedrības mērķgrupa	Likumprojekts projekts attiecas uz personām ar invaliditāti, kuras apgūst profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas. Invaliditātes likumā noteikts, ka surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apguvei sniedz personām ar invaliditāti, kurām dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurām, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs būs noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību. Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas aprēķiniem Latvijā ir aptuveni 2000 personas ar dzirdes invaliditāti. Vairums no tām, aptuveni 80%, ir personas ar III grupas invaliditāti (mēreni izteikta invaliditāte). Saskaņā ar provizoriskiem Labklājības ministrijas aprēķiniem, ņemot vērā LNS pieņēmumus, surdotulks mācību iestādē varētu būt nepieciešams aptuveni 10 neklātienē studējošām personām un 40 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem pirmajā mācību gadā un 50 audzēkņiem nākamajos gados. Surdotulka pakalpojuma izglītības programmu apguvei pieteiksies personas, kuras saziņai lieto zīmju valodu, pamatā mērķa grupu veidos četru skolu absolventi: § Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskola § Rīgas 51.vidusskolas klase vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem § Daugavpils logopēdiskā skola § Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola Nedzirdīgo jauniešu iespējas iegūt konkurētspējīgu profesiju ir ierobežotas. Nedzirdīgajiem jauniešiem ir iespēja turpināt mācības tikai dažās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs (Rīgas Amatniecības vidusskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Alsviķu Profesionālā skola, Barkavas Arodvidusskola), kur skola nodrošina surdotulku. Vidējo izglītību iespējams iegūt arī Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā un Rīgas 51.vidusskolā, šo skolu absolventi attiecīgi veidos mērķa grupu surdotulka pakalpojuma izglītības programmu apguvei augstākās izglītības iestādēs.
2.	Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējuma arī ietekmē vai varētu ietekmēt	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme
4.	Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme	Surdotulka pakalpojuma izglītības iegūšanai ieviešana nodrošinās mērķa grupas iespējas iegūt izglītību atbilstoši savām īpašajām vajadzībām, tādējādi veicinot šo personu virzību uz neatkarīgu dzīvi, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības risku.
5.	Administratīvās procedūras raksturojums	Likumprojekts šo jomu neskar.
6.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
7.	Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2011

Turpmākie trīs gadi

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Saskaņā ar provizoriskiem Labklājības ministrijas aprēķiniem izdevumi valsts budžetā un ieņēmumi kopbudžetā ir šādi:

1. Budžeta ieņēmumi:

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

05.01.00 ”Sociālās rehabilitācijas valsts programma”

6205,1

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

2.1. valsts pamatbudžets

05.01.00 ”Sociālās rehabilitācijas valsts programma”

6205,1

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme:

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. Detalizēts ieņēmumu aprēķins

Budžeta ieņēmumi: Likumprojekts šo jomu neskar.

6.2. Detalizēts izdevumu aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

7. Cita informācija

Budžeta izdevumi:

Kopējais pasākuma finansējums vienam gadam plānots 42 044 latu apmērā.

Surdotulka pakalpojuma (izglītības programmas apgūšanai) ieviešanai budžeta apropriācija valsts budžetā 2011.gadam nav paredzēta. Labklājības ministrija, ņemot vērā Invaliditātes likumā noteikto pasākuma ieviešanas termiņu - 2011.gada 1.septembris, pakalpojuma uzsākšanai 2011.gadā pārplānos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu savstarpējo finansējumu (attiecīgi samazinot finansējumu citiem jau esošiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem), lai nodrošinātu surdotulka pakalpojuma ieviešanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu 19 888 latu apmērā 2011.gada četriem mēnešiem.

Ņemot vērā, ka kopējais vienam gadam nepieciešamais finansējums ir 42 044 lati, turpmākajos gados pakalpojuma nodrošināšanai pilnam gadam papildus nepieciešamais finansējums ir 42 044 lati gadā.

Finanšu ministrijai 2012.gada valsts budžeta izstrādes laikā jārod iespēja palielināt valsts budžeta apropriācijas apmēru Labklājības ministrijas budžeta programmas 05.00.00 "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammai 05.01. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 42 044 latu apmērā surdotulka pakalpojuma izglītības apguvei īstenošanas nodrošināšanai turpmākajos gados.

Papildus nepieciešamais finansējums, latos
	2012	2013	2014
Surdotulka pakalpojuma nodrošināšanai līdz 480 akadēmiskajām stundām 1 mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai	42 044	42 044	42 044

Labklājības ministrijas veiktais izmaksu aprēķins:

Pieņemot, ka 10 personām augstākajā izglītībā nepieciešami 10 surdotulki un 40 audzēkņus profesionālajā izglītībā (grupās pa 5-7) varētu apkalpot 6 surdotulki, kopā nepieciešami 16 surdotulki.

Katrai personai ir tiesības saņemt surdotulka pakalpojumu 480 akadēmiskās stundas gadā, attiecīgi 53 stundas katrā no deviņiem mācību mēnešiem.

Surdotulka pakalpojuma stundas likme 5,508 LVL x 53 h/mēn. = 291,97 LVL/mēn.

291,97 LVL/mēn. x 16 tulki x 9 māc.mēn. = 42 044 LVL/ gadā

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz pakalpojuma īstenošanu nodot LNS, 10% finansējuma tiks novirzīta administratīvo izdevumu segšanai un līgumā starp LM un LNS tiks noteikts pakalpojuma saturs un rezultatīvie rādītāji, tādējādi atkarībā no klientu skaita un izvietojuma skolās, efektīvai finansējuma izmantošanai LNS varēs pakalpojumu sniegt gan grupai, gan individuāli, attiecīgi pielāgojot piesaistīto surdotulku skaitu. Līdz ar to pakalpojuma saņēmēju skaits un piesaistīto tulku skaits var atšķirties no LM veiktajiem aprēķiniem.

IV Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.	Nepieciešamie saistītie tiesību akta projekti	Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei piešķiršanas kārtību un privātpersonai nodotā uzdevuma izpildes nosacījumus un kārtību.
2.	Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekta pieņemšana veicinās šādu Eiropas Savienības dokumentu ieviešanu: Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010 – 2020)Eiropas Komisijas Eiropas Rīcības plāns invaliditātes jomā 2003.–2010. gadam; Eiropas Padomes 2000.gada 27.novembra direktīva 2007/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Likumprojekta pieņemšana veicinās Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas dalībvalstīm Rec(2006)5 par Eiropas Padomes Rīcības plānu cilvēku ar invaliditāti tiesību un līdzdalības sabiedrībā veicināšanai: uzlabojot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti Eiropā 2006-2015 ieviešanu, kur viens no mērķiem ir sekmēt skolēniem un studentiem ar invaliditāti paredzētu iekļaujošu izglītību un mūžizglītību.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām”, kas Latvijā ir stājusies spēkā 2010.gada 31.martā, 24.panta 3.punkts nosaka, ka „personām ar invaliditāti ir jādod iespēja apgūt praktiskās un sociālās iemaņas, kas vajadzīgas, lai atvieglotu to pilnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību izglītības sistēmā un sabiedrības dzīvē, nodrošināt to, ka nedzirdīgas personas, tostarp bērni, izglītību saņem tādās valodās un ar tādu komunikācijas veidu, kas konkrētajam indivīdam ir vispiemērotākās, un tādā vidē, kas maksimāli veicina zināšanu apguvi”.

VI Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1.	Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu	Diskusijās ar LNS un labklājības ministriju panākta vienošanās par likumprojektā paredzēto risinājumu. Papildus LNS, kas pārstāv likumprojekta mērķa grupu, ir apzinājis un informējis mērķa grupu par plānotā pakalpojuma ieviešanu.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	LNS ir lielākā personu ar dzirdes traucējumiem intereses pārstāvošā sabiedriskā organizācija. Attiecīgi informācija par likumprojektu sniegta LNS.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	LNS informāciju par likumprojektu pieņēmusi zināšanai, uzskata, ka veicinās personu ar dzirdes traucējumiem izglītības iespēju paplašināšanu un līdz ar to integrāciju sabiedrībā.
4.	Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Invaliditātes likumā paredzētā surdotulka pakalpojuma izglītības programmas apguvei īstenošana pēc likumprojekta pieņemšanas tiks nodota LNS. Deleģētā uzdevuma izpildei, Latvijas Nedzirdīgo savienība atradīsies Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā un nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām	Likumprojekts paredz pārvaldes funkcijas nodošanu privātpersonai.
3.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide.	Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidi.
4.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošo institūciju likvidācija.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošo institūciju reorganizācija.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6.	Cita informācija	Nav.