Rīgā, 2011.gada 9.jūnijā
Nr.9/3 –2-123-2011
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz grozīt šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 9.jūnija sēdē.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par tiesu varu” uz 3.lpp.;
2. Likumprojekta anotācija uz 4.lpp.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Grozījumi likumā „Par tiesu varu”
Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdu „Apgabaltiesu” ar vārdiem „Rajonu (pilsētu) tiesu”.
2. Papildināt likumu ar 30.1 pantu šādā redakcijā:
„30.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas izveidošana
(1) Zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas atbilst rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām.
(2) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas darbības teritorijas.
(3) Rīgas rajona tiesā ir Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijas.”
3. Papildināt likumu ar 30.2 pantu šādā redakcijā:
„30.2 Lietu piekritība zemesgrāmatu nodaļai
Rajona (pilsētas) tiesā pastāv zemesgrāmatu nodaļa nekustamo īpašumu ierakstīšanai un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kā arī pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu izskatīšanai.”
4. Papildināt 32.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Tiesnesi skatīt zemesgrāmatu nodaļai piekritīgās lietas norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs.”
5. Papildināt likumu ar 33.3 pantu šādā redakcijā:
„33.3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks un vietnieks
(1) Zemesgrāmatu nodaļas darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.
(2) Zemesgrāmatu nodaļā, kurā ir vairāk nekā desmit tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam var būt vietnieks.
(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.”
6. Izslēgt 42.1 pantu.
7. Izslēgt 71.panta trešo daļu.
8. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:
„73.pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs
(1) Augstākai tiesai ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas nosaukumu.
(2) Apgabaltiesām, rajonu (pilsētu) tiesām un zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas un zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.”
9. 73.1 pantā:
izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „vai zemesgrāmatu nodaļā”;
izslēgt pirmās daļas 1. punktu;
izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus „zemesgrāmatu nodaļā vai”;
izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus „zemesgrāmatu nodaļā vai”;
izslēgt otrās daļas 1. punktu.
10. 74.pantā:
papildināt panta nosaukumu pēc vārda „priekšsēdētāja” ar vārdiem „un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka”;
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka pagaidu prombūtnes laikā viņu aizstāj zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā: „Ja priekšsēdētāja vietnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra rīkojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku uzdod aizstāt vienam no šīs tiesas tiesnešiem.”
11. Izslēgt 75.panta otro daļu.
12. Papildināt 82.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai nav nokārtojis atkārtoto kvalifikācijas eksāmenu, tiesnesi atbrīvo no amata.”
13. Izslēgt 15.1 nodaļu.
14. Papildināt pārejas noteikumus ar 49.-54.punktu šādā redakcijā:
49. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz grozījumu, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, spēkā stāšanās brīdim, pilda šā likuma 30.2 panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus zemesgrāmatu nodaļās atbilstoši to darbības teritorijām.
50. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz grozījumu, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, spēkā stāšanās brīdim, divu gadu laikā no grozījumu spēkā stāšanās brīža jānokārto tiesnešu kvalifikācijas eksāmens. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri kvalifikācijas eksāmenā saņēmuši negatīvu vērtējumu, divu gadu laikā no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas dienas kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē, kas pārsniedz sešus mēnešus.
51. Pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nokārtojis tiesnešu kvalifikācijas eksāmenu, tiesnesis pilda rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus, ja tiesas priekšsēdētājs tiesnesi nav norīkojis skatīt zemesgrāmatu nodaļai piekritīgās lietas.
52. Pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nokārtojis tiesnešu kvalifikācijas eksāmenu, Tieslietu padomes priekšsēdētājs tuvākajā Tieslietu padomes sēdē tiesnesim piešķir amata zīmi.
53. Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un vietnieki, kuri iecelti amatā līdz grozījumu, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, spēkā stāšanās brīdim, turpina pildīt pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.”
Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Tiesa nav uzskatāma par institūciju, kurā izšķir tikai strīdus, jo līdztekus prasības tiesvedībai pastāv arī sevišķajā tiesāšanās kārtībā izskatāmās lietas, kurās nepastāv strīds – lietas par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, par personu atzīšanu par rīcībnespējīgām, aizgādnības nodibināšanu, par juridisko faktu atzīšanu, par saistību izpildīšanas bezstrīdus kārtībā, par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā utt. Arī citās Eiropas tiesību loka valstīs, tai skaitā Latvijā, tiesas izskata lietas sevišķās tiesāšanās kārtībā.
Jāatzīmē, ka pieteikumu par saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā un par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšana sevišķās tiesāšanās kārtībā veido lielu daļu no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu noslogotības.
Tā, piemēram, 2010.gada sākumā neizskatīto lietu atlikums kopā vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesās bija 34 052 lietas, tajā skaitā – 231
2010.gadā rajonu (pilsētu) tiesās kopumā tika saņemtas 119 357 civillietas, tajā skaitā arī 4780 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un 67 758 pieteikumi par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, savukārt 2010.gadā tika izskatīti 4982 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un 69 413 pieteikumi par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. 2010.gada beigās neizskatīto lietu atlikums rajonu (pilsētu) tiesās kopumā bija 39 065 lietas, tajā skaitā arī 29 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un 3726 pieteikumi par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Līdz ar to minēto lietu nodošana zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ievērojami paātrinātu pārējo lietu kategoriju izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesās.
Likuma „Par tiesu varu” 42.1 panta otrā daļa noteic, ka zemesgrāmatu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss. Savukārt likuma „Par tiesu var” 73.1 pantā paredzēta iespēja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi pārcelt uz vakanto tiesneša amatu apgabaltiesā, rajona (pilsētas) tiesā vai Administratīvajā rajona tiesā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nokārtojis tiesneša kvalifikācijas eksāmenu. Bez tam arī minētā likuma 75.panta otrajā daļā paredzēta iespēja tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu, kā papildus prasību paredzot tiesneša kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Tādejādi jau šobrīd likums „Par tiesu varu” pieļauj iespēju, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneši var pildīt tās pašas funkcijas, kuras veic vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši, tādejādi pielīdzinot viņus vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem.
Laika periodā no 2004.gada tika novērota strauja nekustamā īpašuma tirgus attīstība un 2006.gadā zemesgrāmatu nodaļas tiesneši vidēji pieņēma 128 lēmumus nedēļā. Savukārt, iestājoties nekustamā īpašuma tirgus recesijai, samazinājās zemesgrāmatu nodaļā iesniegto nostiprinājumu lūgumu skaits un līdz ar to arī zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pieņemto lēmumu skaits.
Atzīstot nepieciešamību efektīvi izmantot esošos tiesnešu resursus gan zemesgrāmatu nodaļās, gan rajona (pilsētas) tiesās, kā viena no iespējām izlīdzināt tiesu noslodzi un paātrināt lietu izskatīšanas termiņus, uzskatāma zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetences paplašināšana.
Jāatzīmē, ka tiesu noslodzes izlīdzināšana un tiesvedības procesa efektivizācija, kā arī lietu izskatīšanas termiņu samazināšana ir viena no galvenajām Tieslietu ministrijas prioritātēm, kas ietverta arī politikas plānošanas dokumentos. Ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685 „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam” tika atbalstītas Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam, atbilstoši kurām paredzēts izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nododot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.
Bez tam ar 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprināts Valdības rīcības
Ņemot vērā minēto, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas doto uzdevumu risināt jautājumu par tiesvedības procesa efektivizāciju, Tieslietu ministrijā tika izstrādāts likumprojekts par zemesgrāmatu nodaļu institucionālās piederības noteikšanu, iekļaujot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, un atsevišķu šobrīd rajonu (pilsētu) tiesām piekritīgo lietu kategoriju nodošanu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Pārskatot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu institucionālo piederību un paplašinot to kompetenci, nododot atsevišķas rajona (pilsētas) tiesu funkcijas, identificējami vairāki ieguvumi.
Atsevišķu kategoriju lietu nodošana zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē ievērojami atslogos rajona (pilsētu) tiesas un samazināsies lietu izskatīšanas termiņi rajona (pilsētas) tiesās, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju, kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise saprātīgā termiņā. Vienlaikus tiks efektīvi izmantoti esošie tiesnešu resursi. Tāpat efektīvi tiks izmantoti finanšu resursi, jo vairāki procesi ir elektroniski attīstīti.
Lietu pārdale paliks tiesu ietvaros. Lēmumus lietās pieņem tiesa, līdz ar to šādam lēmumam ir likums spēks, tas ir visiem obligāts. Pieņemot lēmumu, tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Vienlaikus tiks maksimāli saglabāts un nodrošināts objektivitātes līmenis, jo lēmumus pieņem tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.
Lietas dalībniekiem saglabāsies esošais tiesvedības process un tā izmaksas.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz budžetu un tas neprasa papildus izdevumus, jo tiks izmantota esošā Tiesu informatīvā sistēma. Nepieciešams minimāls pielāgojums Tiesu informatīvajā sistēmā, lai nodrošinātu noteiktu lietu kategoriju sadali zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Papildus nepieciešami grozījumi šādos ar likumprojektu saistītajos likumos:
- Grozījumi likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”;
- Grozījumi Zemesgrāmatu likumā;
- Grozījumi Civilprocesa likumā.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Papildus nodrošinot, ka lietu pārdale notiek tiesu ietvaros, Latvija turpinās pildīt tās saistības un tos pienākumus, kuras tās uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā. Norādāms, ka lietas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regulas Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulas Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru ,ir tikai tiesas pakļautības lietas.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādē notikušas konsultācijas ar vispārējo jurisdikcijas tiesu tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, kā arī ar tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem.
Izstrādājot Tiesu iekārtas pamatnostādnes, 2008.gada nogalē tika organizētas diskusijas ar apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem. Diskusiju rezultātā tika atbalstīti pamatnostādņu projektā jau sākotnēji iekļautie priekšlikumi, tostarp priekšlikums par tiesas pašreizējo kompetenču nodošanu citām institūcijām, piemēram, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.
2011.gada sākumā Tieslietu ministrijas rīkotajās sanāksmēs ar apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem no tiesnešu vidus tika pausts atbalsts nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, lai mazinātu tiesu noslodzi.
Augstākās tiesas 2010.gad 10.oktobra vēstulē Nr.10.1/3-2867nos norādīts, ka esošais tiesiskais regulējums, kas paredz, ka zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un ka zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss, ir atbilstošākais zemesgrāmatu veicamajām funkcijām. Tāpat norādīts, ka nepastāv juridiski šķēršļi zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu funkciju paplašināšanai vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iekļaušanai rajona (pilsētas) tiesas sastāvā.
Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši 2010.gada 10.decembrī Tieslietu ministrijai nosūtītajā vēstulē aicinājuši izvērtēt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izteiktos priekšlikumu nodot atsevišķu kategoriju lietas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem un virzīt izskatīšanai jautājumu par zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajona (pilsētas) tiesu sastāvā.
Izvērtējums par iespējām nodot atsevišķu kategoriju lietas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, tika skatīts arī darba grupas, kas izveidota atbilstoši Ministru prezidenta 2009.gada 14.augusta rezolūcijai un tieslietu ministra 2009.gada 27.augusta rīkojumam Nr. 1-1/276 “Par darba grupas izveidošanu ziņojuma par zemesgrāmatu lomu tiesu iekārtā izstrādāšanu” ietvaros. Minētās darba grupas ziņojumā norādīts uz nepieciešamību virzīt jautājumu par zemesgrāmatu lomas paplašināšanu tiesu sistēmas ietvaros, izvērtējot iespēju atsevišķu tiesas funkciju nodošana zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļām. Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu apstākļu izvērtēšanu, uz darba grupas sēdēm tika pieaicināti Valsts kancelejas un Komercbanku asociācijas pārstāvji.
Bez tam, ņemot vērā to, ka plānotās izmaiņas skar tiesu sistēmas reorganizācijas jautājumus, nepieciešamas konsultācijas ar Tieslietu padomi.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs