10.11.2010.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 10.Saeimā šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1758/Lp9);

2) „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1941/Lp9);

3) „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1965/Lp9);

4) „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1970/Lp9);

5) „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1974/Lp9)

Pielikumā: 1)likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1758/Lp9) uz ..... lpp;

2) likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1941/Lp9) uz ..... lpp;

3) likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1965/Lp9) uz ..... lpp;

4) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1970/Lp9) uz ..... lpp;

5) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1974/Lp9) uz ..... lpp

Ar cieņu,

Andris Bērziņš

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ciltsdarbs – zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai, ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst to pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana;

2) ciltsgrāmata:

a) informācijas krājums par lauksaimniecības dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību (kārto šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija),

b) informācijas krājums par mājas (istabas) dzīvnieku izcelšanos (kārto šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija);

3) ciltsraksti – mājas (istabas) dzīvnieka izcelšanos raksturojošs dokuments;

4) ciltsvērtība – ģenētiski noteikta atsevišķa dzīvnieka un populācijas izkopjamās pazīmes vidējo rādītāju starpība;

5) ģenētiskie resursi – lauksaimniecības dzīvnieku sugas, šķirnes un populācijas ar nelielu dzīvnieku skaitu, kurām ir kultūrvēsturiska, zinātniska vai saimnieciska vērtība;

6) izcelsmes sertifikāts – lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas vai embrija izcelšanos un ciltsvērtību raksturojošs dokuments;

7) lauksaimniecības dzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, kažokzvēri, truši, mājputni, medus bites (Apis mellifera L.) un savvaļas sugu dzīvnieki, kas ierobežotās platībās tiek turēti produkcijas ieguvei;

8) mājas (istabas) dzīvnieki – suņi, kaķi, mājas (istabas) seski;

9) pārraudzība – process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un minēto datu reģistrēšanu;

10) sertificēts vaislinieks – vīriešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un ir saņēmis vaislinieka sertifikātu;

11) sertificēts vaislas materiāls – lauksaimniecības dzīvnieka sperma, olšūna vai embrijs, kas atbilst ciltsdarba programmā noteiktajiem kritērijiem un ir saņēmis vaislas materiāla sertifikātu;

12) šķirne – vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas īpašības;

13) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecība – fiziskai vai juridiskai personai, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu, piederoša saimniecība, kurai piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss;

14) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija – komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

15) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija – komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar noteiktas mājas (istabas) dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju;

16) vaislas lauksaimniecības dzīvnieks – lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst vai paredzēts iegūt pēcnācējus;

17) virspārraudzība – individuālās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības sistēmas sastāvdaļa, kuras laikā pārbauda piena ražības un kvalitātes datu ticamību.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību valstī, lai:

1) veicinātu lopkopības nozaru ilgtspējīgu attīstību, sekmētu kvalitatīvu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu;

2) saglabātu un uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un konkurētspēju, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu;

3) saglabātu ģenētisko resursu daudzveidību;

4) veicinātu augstvērtīgu mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu.

3.pants. Likuma darbība

Likums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu un audzēšanu, kā arī uz valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus.

4.pants. Zemkopības ministrijas kompetence

Zemkopības ministrija koordinē:

1) vienotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas stratēģiju;

2) finansējuma piesaisti lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarbam;

3) ģenētisko resursu saglabāšanu.

5.pants. Valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" kompetence

Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk – datu centrs):

1) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku vienotu reģistru;

2) uztur un kārto ciltsdarbā iesaistīto personu reģistru normatīvajos aktos par ciltsdarbu noteiktajā kārtībā;

3) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem;

4) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba informācijas datubāzi;

5) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba arhīvu;

6) izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusu;

7) reģistrē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā;

8) izsniedz šā likuma 13.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos sertifikātus un apliecības fiziskām personām. Datu centrs sertifikātu un apliecību izsniegšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

9) veic jaunu lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanu un reģistrēšanu. Lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) veic slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Datu centrs slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

11) anulē pārraudzības datus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par pārraudzību;

12) uz laiku aptur šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju pārstādīšanu, vai anulē minētajām organizācijām un personām izsniegtos dokumentus, kas ļauj tām darboties attiecīgajā jomā, ja organizāciju un personu darbība neatbilst normatīvajiem aktiem ciltsdarba jomā;

13) uz laiku aptur šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas darbību vai izslēdz šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju no datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistra, ja tā gada laikā atkārtoti pārkāpusi normatīvos aktus ciltsdarba jomā.

6.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence

(1) Šā likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir pienākums:

1) apmeklēt un kontrolēt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt dokumentus un informāciju;

2) kontrolēt to personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī kontrolēt ganāmpulku īpašniekus attiecībā uz šā likuma 10. un 11.pantā minētajām prasībām un pieprasīt dokumentus un informāciju no minētajām personām;

3) kontrolēt šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasīt dokumentus un informāciju, ja saņemta sūdzība par iespējamu organizācijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem ciltsdarba jomā.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests informē datu centru par konstatētajiem pārkāpumiem šā panta otrajā daļā minēto personu darbībā.

7.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas kompetence

(1) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija pilda šādus ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) izstrādā, apstiprina un īsteno ciltsdarba programmas, kas regulē attiecīgo lauksaimniecības dzīvnieku sugu un šķirņu ciltsdarbu, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas programmas;

2) kārto ciltsgrāmatu. Kārtību, kādā kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētiem vaislas dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem;

4) izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijus un statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets;

6) organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs;

7) pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā Latvijā un ārvalstīs.

(3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas šā panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildē ir datu centra funkcionālā pakļautībā.

8.pants. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrācijas kārtība un kompetence

(1) Lai izsniegtu ciltsrakstus un reģistrētu mājas (istabas) dzīvniekus ciltsgrāmatā, komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums reģistrējas datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrē šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas.

(2) Kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas kārto ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija ir atbildīga par informāciju, kas norādīta mājas (istabas) dzīvnieku ciltsrakstos un ciltsgrāmatā.

9.pants. Dzīvnieku apzīmēšana, dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki, ganāmpulki un novietnes ir reģistrējami un lauksaimniecības dzīvnieki apzīmējami. Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.

(2) Par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmējami un reģistrējami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju.

10.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācēju ieguve

(1) Liellopu un zirgu pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(2) Aitu un kazu ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla.

(3) Cūku ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību, pēcnācējus iegūst no:

1) sertificētiem vaisliniekiem un sertificēta vaislas materiāla, ja iegūtos pēcnācējus atstāj vaislai;

2) vaisliniekiem un vaislas materiāla, kam zināma izcelsme vismaz divās paaudzēs, ja iegūtos pēcnācējus nobaro gaļai.

11.pants. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Ministru kabinets nosaka pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam.

12.pants. Pārraudzība, zirgu darbspēju novērtēšana un dalība zirgu sporta sacensībās

(1) Pārraudzība ir brīvprātīgs pasākums, ko ganāmpulkā nodrošina ganāmpulka īpašnieks. Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvnieku sugu pārraudzības kārtību.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par zirgu darbspēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās.

13.pants. Prasības personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju transplantāciju

(1) Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu veic fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un noslēgusi līgumu ar šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību veic:

1) fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku;

2) vienā ganāmpulkā – fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību un atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu veic:

1) fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu;

2) vienā ganāmpulkā – fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību.

(4) Lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantāciju veic fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu.

(5) Ministru kabinets nosaka apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību fiziskām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju transplantāciju.

(6) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā sertifikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Pārtikas un veterinārā dienesta un datu centra lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas lēmumus, kas pieņemti saistībā ar deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, var apstrīdēt datu centrā. Attiecīgo datu centra lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ciltsdarba likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 8.nr.; 2004, 2., 23.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 21.nr.; 2009, 14.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1988.gada 19.decembra direktīvas 88/661/EEK par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām;

2) Padomes 1989.gada 30.maija direktīvas 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām;

3) Padomes 1990.gada 26.jūnija direktīvas 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem;

4) Padomes 1991.gada 25.marta direktīvas 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK;

5) Padomes 1994.gada 23.jūnija direktīvas 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešajām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem;

6) Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Zemkopības ministrs

J.Dūklavs

Likumprojekta „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.61 43.§ Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt un zemkopības ministram līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Ciltsdarba likumā, nosakot, ka organizācijas, kurām piešķirts šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss, veic liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un to bioprodukta sertificēšanu un tām ir tiesības izdot administratīvos aktus. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.89 56.§ Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot un zemkopības ministram līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā noteiktā kārtībā grozījumus Ciltsdarba likumā, nosakot, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izdod administratīvos aktus par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	Pašreiz ciltsdarbu valstī regulē Ciltsdarba likums, kas ir spēkā no 1998.gada 5.maija. Ciltsdarba likumā ir noteikti ar ciltsdarba jomu saistītie uzdevumi valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, dzīvnieku īpašniekiem, fiziskām personām, kas veic dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju pārstādīšanu, un komersantiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu. Ciltsdarba likumā ir noteikti instrukciju veidi, ko apstiprina Zemkopības ministrija. Tomēr šo dokumentu veidi neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā sniegtajam instrukcijas definējumam. Ciltsdarba likumā noteikts, ka dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai tiek veikta dzīvnieku bonitēšana. Termins „bonitēšana” pašlaik dzīvnieku audzēšanā ir novecojis, tā vietā tiek lietots termins „vērtēšana”. Ar šķirņu izkopšanu Latvijā nodarbojas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas izstrādā ciltsdarba programmas katrai noteiktai dzīvnieku šķirnei un kārto ciltsgrāmatu. Pašlaik Ciltsdarba likumā nav noteikts, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas veic liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un to bioprodukta sertificēšanu, kā arī piešķir saimniecībām šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām statusu, lai gan šos uzdevumus kompetenti spēj veikt tikai minētās organizācijas. Ciltsdarba likumā noteikts, ka valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk – datu centrs) izvērtē to komersantu atbilstību, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, un reģistrē tos. Minētos komersantus izvērtē un reģistrē arī Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD). Tātad patlaban komersantus izvērtē divas iestādes. Pārspriežot šo situāciju, ir secināts, ka komersantu izvērtēšanu var veikt PVD saskaņā ar normatīvajiem aktiem veterinārmedicīnas jomā. Spēkā esošais Ciltsdarba likums neregulē mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu. Tādējādi organizācijām, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, nav noteiktas nekādas prasības. Katra organizācija izdod dažāda veida ciltsrakstus un ciltsgrāmatā veic atšķirīgus ierakstus, un tas rada šaubas par ierakstītās informācijas ticamību un domstarpības organizāciju savstarpējā sadarbībā. Personām, kas vēlas iegādāties mājas (istabas) dzīvnieku, nav informācijas par to, vai organizācijas ir legāli darbojošās un to izsniegtajos dzīvnieka ciltsrakstos ir sniegti ticami dati.
3.	Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi	Šo jomu neskar.
4.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojektā „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts) skaidroti lietotie termini un noteikts likuma mērķis. Likumprojekts attiecas uz ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas jomu, jo tas regulē ar dzīvnieku ciltsdarbu (piemēram, pārraudzību un vērtēšanu) saistītas jomas un vispārīgas dzīvnieku audzēšanas jomas (piemēram, reģistrēšanu un apzīmēšanu). Likumprojekts attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem un mājas (istabas) dzīvniekiem). Likumprojektā noteikta valsts pārvaldes iestāžu (Zemkopības ministrijas, PVD un datu centra) kompetence. Noteikts, ka Zemkopības ministrija koordinē lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu, jo ar to Zemkopības ministrija nodarbojas arī pašlaik. Likumprojektā noteikta datu centra kompetence un uzdevumi, kurus datu centrs var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai (sertifikātu un apliecību izsniegšanu, kā arī virspārraudzību). Tā kā Latvija ir Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) dalībvalsts, Latvijai ir jāievēro ICAR dzīvnieku pārraudzības vadlīnijas. Saskaņā ar šīm vadlīnijām datu centram ir jāveic pārraudzības kvalitātes pārbaude – virspārraudzība, pārliecinoties, vai pārraugi pārraudzību veic atbilstoši noteiktajai kārtībai. Likumprojektā paredzēts, ka datu centrs virspārraudzību var deleģēt, jo privātpersona vai cita publiskā persona saistībā ar virspārraudzību nepieņem nekādus lēmumus. Likumprojekts nosaka, ka Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē PVD. PVD pārkāpumu gadījumos var pieņemt lēmumu uzlikt personai administratīvo sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ciltsdarba jomu regulējošos normatīvajos aktos tiks paredzēti gadījumi, par kuriem personām var anulēt dokumentus, kas tām ļauj darboties. Tā kā lēmumus par dokumentu izsniegšanu pieņem datu centrs (par sertifikātu un apliecību izsniegšanu personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju pārstādīšanu, par statusa piešķiršanu šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijām, par mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanu), un datu centrs arī uztur minēto personu un organizāciju datubāzes, likumprojektā noteikts, ka arī lēmumus par personu un organizāciju darbības apturēšanu un dokumentu anulēšanu pieņem datu centrs. Datu centrs arī veic faktiskās izmaiņas datu bāzē. Tādēļ likumprojektā paredzēts, ka par visiem konstatētajiem pārkāpumiem PVD ziņo datu centram, kas nepieciešamības gadījumā attiecīgi pieņem lēmumus par personu tālāko darbību ciltsdarba jomā. Likumprojektā noteikti uzdevumi organizācijām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu. Lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba organizācijas (šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas) kārto ciltsgrāmatu, izsniedz izcelsmes sertifikātus, veic liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertificēšanu, kā arī piešķir vai anulē saimniecībām, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. No saimniecības statusa attiecīgajā brīdī var būt atkarīgs, vai saimniecība var iegūt valsts atbalstu par ciltsdarba pasākumiem. Visus minētos valsts pārvaldes uzdevumus visefektīvāk spēj veikt tieši šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, jo tām ir speciālisti, kas ieguvuši izglītību ciltsdarba jomā. Vairumam speciālistu īpašumā ir savas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības, līdz ar to šis personas vislabāk spēj izvērtēt, kādam būtu jābūt attiecīgās šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas mērķim un kādā veidā to vislabāk sasniegt. Ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku organizāciju sarakstu persona varēs iepazīties datu centra mājas lapā internetā. Šādu kārtību paredzēts iestrādāt noteikumos, kas tiks sagatavoti saistībā ar likumprojekta 7.panta pirmo daļu. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem. Turklāt, lai varētu kārtot ciltsgrāmatu un izsniegt ciltsrakstus, minētajām organizācijām ir jāreģistrējas datu centrā. Tādējādi minētās organizācijas būs iespējams kontrolēt un prasīt no tām atbildību par izsniegtajiem dokumentiem. Tāpat paredzēts sagatavot normatīvos aktus, lai atbilstoši katrai dzīvnieku sugai nodrošinātu vienota veida un satura ciltsrakstu un ciltsgrāmatu izsniegšanu. Līdz ar to tiks novērsta nepatiesas informācijas reģistrēšana un sakārtots ciltsdarbs mājas (istabas) dzīvnieku jomā. Likumprojektā noteiktas prasības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanai, dzīvnieku apzīmēšanai, pēcnācēju ieguvei, pārraudzībai, izcelsmes sertifikāta lietošanai, zirgu darbaspēju novērtēšanai un dalībai zirgu sporta sacensībās. Lauksaimniecības dzīvnieku pēcnācējus iegūst no sertificētiem vaisliniekiem. Minētais regulējums ļauj uzlabot ganāmpulku kvalitāti nākamajās paaudzēs. Prasība par sertificētiem vaisliniekiem neattiecas uz aitu un kazu ganāmpulkiem, kuros neveic pārraudzību, kā arī uz cūku ganāmpulkiem, kuros neveic pārraudzību vai dzīvnieku pēcnācējus nobaro gaļai. Šādā gadījumā dzīvnieku pēcnācēji vairs netiek iesaistīti ganāmpulku kvalitātes uzlabošanā. Likumprojektā noteikts, ka vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, ja to pārdod vai iepērk, jābūt ar izcelsmes sertifikātu. Prasība noteikta, lai dzīvnieka pircējam būtu pieejama pilnīga un ticama informācija par vaislas dzīvnieku un tā tiktu palielināta dzīvnieku audzēšanas efektivitāte. Fiziskām personām, kas veic noteiktas ciltsdarba darbības (lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju pārstādīšanu), ir jāsaņem dokuments (sertifikāts vai apliecība), kas atļauj šo darbību veikt. Dokuments nodrošina to, ka fiziskā persona ir apmeklējusi teorētisko un praktisko apmācību kursu. Fiziskām personām, kas veic dzīvnieku vērtēšanu, papildus ir jāslēdz līgums ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu, jo ir būtiski, lai šīs personas būtu informētas par attiecīgās dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanas darbu un mērķiem un saskaņā ar tiem pildītu savus pienākumus. Likumprojektā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības veicējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāapmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un jāievēro vienota datu ieguves metodika. Šo regulējumu precīzāk paredzēts atrunāt normatīvajos aktos par pārraudzību, jo katras dzīvnieku sugas pārraugam tiks paredzētas atšķirīgas prasības informācijas apmaiņai ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju.
5.	Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas	Zemkopības ministrija, datu centrs, PVD.
6.	Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība	Šo jomu neskar.
7.	Cita informācija	Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību
1.	Sabiedrības mērķgrupa	Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki un turētāji. Tā kā pēc 01.05.2010. datiem Latvijā ir 50 786 ganāmpulki, arī dzīvnieku īpašnieku un turētāju skaits aptuveni atbilst minētajam skaitlim.
2.	Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt	18 šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas vēlas kārtot ciltsgrāmatu un izrakstīt mājas (istabas) dzīvniekiem ciltsrakstus, – pašlaik nav zināms to skaits, jo nav vienota reģistra. Pakalpojumu sniedzēji ciltsdarba jomā (personas, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju transplantēšanu).
3.	Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme	Šo jomu neskar.
4.	Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme	Šo jomu neskar. Lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem likumprojekts neuzliek jaunus pienākumus un neparedz jaunas tiesības. Fiziskām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, turpmāk paredzēts pienākums slēgt līgumu ar organizāciju. Jauns pienākums – reģistrēties datu centrā – tiek paredzēts šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām, kas kārto ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus. Līdz ar to minētās organizācijas būs arī atbildīgas par ciltsgrāmatā un ciltsrakstos sniegto informāciju. Personām, kas vēlas iegādāties šķirnes (mājas) istabas dzīvnieku, būs pieejams vienots reģistrs ar organizācijām, kas ir tiesīgas izsniegt ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem.
5.	Administratīvās procedūras raksturojums	Šo jomu neskar.
6.	Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums	Šo jomu neskar.
7.	Cita informācija	Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2010 gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2011

2012

2013

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2010) gadu

1. Budžeta ieņēmumi:

1107,7

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1107,7

1.1.1.PVD

64,0

1.1.2.Datu centrs

1043,7

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

831,5

2.1. valsts pamatbudžets

831,5

2.1.1.PVD

64,0

2.1.2.Datu centrs

767,5

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

276,2

3.1. valsts pamatbudžets

276,2

3.1.1.PVD

3.1.2. Datu centrs

276,2

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

Šo jomu neskar.

5. Precizēta finansiālā ietekme:

Šo jomu neskar.

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

PVD:

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā PVD paredzētajiem uzdevumiem nepieciešamo līdzekļu detalizēts aprēķins (uzdevumu īstenošanai nepieciešamas 6 amata vietas, sekojoši, 5 no tām ir inspektori un 1 ir amata vieta PVD Centrālā aparāta Veterinārās uzraudzības departamentā):

1. 1 inspektors uzdevuma īstenošanai PVD gadā izmaksā

Ls 9 936, sekojoši:

atalgojums (EKK 1100) 495*12 = 5 940 Ls;

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200): 5 940*24.09%=1 431 Ls;

preces un pakalpojumi (EKK 2000) t.sk. izdevumi kancelejas precēm, saimnieciskajiem izdevumiem, sakaru pakalpojumiem, degvielai, automašīnu nomai): 213.75*12=2 565 Ls.

5 inspektoriem nepieciešamais finansējums gadā ir Ls 49 680 (EKK 1000 – Ls 36 855; EKK 2000 – Ls 12 825);

2. 1 amata vieta PVD Centrālā aparāta Veterinārās uzraudzības departamentā gadā izmaksā Ls 14 314, sekojoši:

atalgojums (EKK 1100) 785*12=9 420 Ls;

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (EKK 1200) 9 420*24.09%=2 269 Ls;

preces un pakalpojumi (EKK 2000) t.sk. izdevumi kancelejas precēm, saimnieciskajiem izdevumiem, sakaru pakalpojumiem, degvielai, automašīnu nomai): 218.75*12=2 625 Ls.

Gadā nepieciešamais finansējums ir Ls 63 994 (EKK 1000 – Ls 11 689 ; EKK 2000 – Ls 2 625)

Kods	Rādītājs/koda nosaukums	Apstiprināts 2010.gadam (Ls)
1	2	3
21300; 21400; 21100; 21200; 18000; 19000; 21700	RESURSI IZDEVUMU SEGŠANAI (IEŅĒMUMI) - KOPĀ	63 994
21300-21400	Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	0
21700	Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	63 994
21710	Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	63 994
1000 - 9000	IZDEVUMI - KOPĀ	63 994
1000 - 4000; 6000 - 7000	Uzturēšanas izdevumi	63 994
1000 - 2000	Kārtējie izdevumi	63 994
1000	Atlīdzība	48 544
1100	Atalgojums	39 120
1110	Mēneša amatalga	39 120
1114	Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga	39 120
1200	Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas	9 424
1210	Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	9 424
2000	Preces un pakalpojumi	15 450
2100	Komandējumi un dienesta braucieni	0
2200	Pakalpojumi	11 340
2210	asta, telef na un citi sakaru pakalpojumi	540
2219	Pārējie sakaru pakalpojumi	540
2230	Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi	0
2240	Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remont )	0
2250	Informācijas tehnoloģij pakalpojumi	0
2260	Īre un noma	10 800
2261	Ēku, telp īre un noma	0
2262	Transportlīdzekļu noma	10 800
2270	Citi pakalpojumi	0
2279	Pārējie iepriekš neklasificētie pakalpojumu veidi	0
2300	Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000	4 110
2310	Biroja preces un inventārs	360
2311	Biroja preces	360
2320	Kurināmais un enerģētiskie materiāli	3 600
2322	Degviela	3 600
2330	Materiāli un izejvielas palīg ažošanai	0
2350	Kārtējā remonta un iestāžu zturēšanas materiāli	150
2500	Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi	0
[18000 - 21700] - [1000 - 9000]	Finansiālā bilance	0

Datu centrs:

Datu centra ieņēmumi un izdevumi saistībā ar Ciltsdarba likumā noteikto funkciju izpildi:

Ieņēmumi sastāv no valsts budžeta dotācijas Ls 273 644 un pašu ieņēmumiem Ls 770 038. Kopā ieņēmumi Ls 1 043 682.

Izdevumi saskaņā ar 2010.gadam apstiprināto budžetu paredzēti par

Ls 276 194 mazāki nekā ieņēmumi, un tas sastāda Ls 767 488

Detalizēts izdevumu aprēķins:

Kods	Rādītājs/koda nosaukums	Apstiprināts 2010.gadam (Ls)
1	2	3
21300; 21400; 21100; 21200; 18000; 19000; 21700	RESURSI IZDEVUMU SEGŠANAI (IEŅĒMUMI) - KOPĀ	1 043 682
21300-21400	Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	770 038
21400	Pārējie 21.3.0.0. grupā neklasificētie budžeta iestāžu ieņēmumi par budžeta i stāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi	770 038
21490	Citi iepriekš neklasificētie maksas pakalpojumi un pašu ieņēm mi	770 038
21 99	Pārējie iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi	770 038
21700	Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	273 644
21710	Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	273 644
1000 - 9000	IZDEVUMI - KOPĀ	767 488
1000 - 4000; 6000 - 7000	Uzturēšanas izdev mi	767 488
1000 - 2000	Kārtējie izdevumi	767 488
1000	Atlīdzība	498 740
1100	Atalgojums	394 771
1110	Mēneša amatalga	394 771
1114	Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga	83 746
1119	Pārējo darbinieku mēneša amatalga	311 025
1200	Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas	103 969
1210	Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	96 676
1220	Darba devēja sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi	7 293
1221	Darba devēja sociālā rakstura pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	6 540
1228	Darba devēja sociālā rakstura pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina ienākuma nodokli, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	753
2000	Preces un pakalpojumi	268 748
2100	Komandējumi un dienesta braucieni	2 480
2110	Iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni	480
2111	Dienas nauda	0
2112	Pārējie komandējumu un dienesta braucienu izdev mi	480
2120	Ārvalstu komandējumi un dienesta braucieni	2 000
2121	Dienas nauda	300
2122	Pārējie komandējumu izdevumi	1 700
2200	Pakalpojumi	122 264
2210	Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi	31 945
2211	Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumi (pieslēguma punkta abonēšanas maksa, pieslēguma punkta ierīkošanas maksa un citi izdevumi)	625
2219	Pārējie sakaru pakalpojumi	31 320
2230	Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi	4 416
2232	Uz līguma pamata pieaicināto ekspertu izdevumi	500
2239	Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi	3 916
2240	Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu)	28 099
2242	Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts	2 000
2243	Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana	901
2244	Ēku, būvju un telpu uzturēšana	24 705
2245	Transportlīdzekļu valsts obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas	493
2250	Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi	7 041
2251	Informācijas sistēmas uzturēšana	7 041
2260	Īre un noma	46 566
2261	Ēku, telpu īre un noma	26 432
2262	Transportlīdzekļu noma	20 011
2264	Iekārtu un inventāra īre un noma	123
2270	Citi pakalpojumi	4 197
2279	Pārējie iepriekš neklasificētie pakalpojumu veidi	4 197
2300	Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000	86 790
2310	Biroja preces un inventārs	3 640
2311	Biroja preces	3 640
2320	Kurināmais un enerģētiskie materiāli	9 871
2322	Degviela	9 871
2330	Materiāli un izejvielas palīgražošanai	72 379
2350	Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli	900
2500	Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi	57 214
2510	Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi	57 214
2512	Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi	56 764
2515	Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi	50
2519	Pārējie budžeta iestāžu pārskaitītie nodokļi un nodevas	400
[18000 - 21700] - [1000 - 9000]	Finansiālā bilance	276 194

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Datu centra summas ir aprēķinātas par tām funkcijām, kuras ir Ciltsdarba likumā:

- uztur un kārto dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku vienotu reģistru, individuāli apzīmējamu dzīvnieku vērtēšanas sistēmu un ciltsdarba arhīvu, piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem dzīvniekiem, 87.9%, ieņēmumi Ls 917 397, izdevumi Ls 674 622;

- sagatavo datus augstvērtīgu individuāli apzīmējamu dzīvnieku ierakstīšanai Valsts ciltsgrāmatā un datus ciltsapliecību izsniegšanai, 3%, ieņēmumi Ls 31 310, izdevumi Ls 23 025;

- sniedz dzīvnieku turētājiem konsultācijas, kas saistītas ar ciltsdarba informācijas datu apstrādi, 5%, ieņēmumi Ls 52 184, izdevumi Ls 38 374;

- izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju statusu, 1%, ieņēmumi Ls 10 437, izdevumi Ls 7 675;

- nodrošina slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību, 1.5%, ieņēmumi Ls 15 655, izdevumi Ls 11 512;

- komersantu izvērtēšana un reģistrēšana, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, 0.5%, ieņēmumi Ls 5 218, izdevumi Ls 3 837;

- speciālistu apmācība, sertifikācija un reģistrēšana, kas nodarbojas ar dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgās apsēklošanu, olšūnu un embriju pārstādīšanu, 1%, ieņēmumi Ls 10 437, izdevumi Ls 7 675;

- jaunu lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšana un reģistrēšana, 0.1%, ieņēmumi Ls 1 044, izdevumi Ls 768.

Pārējās datu centra funkcijas ir nodalītas no aprēķiniem. datu centra funkciju saraksts, kas nav ietvertas aprēķinos:

- piena kvotu administrēšana;

- svaigpiena kvalitātes kontroles reģistrs;

- novietņu apsekošanas un Veterināro riska faktoru reģistrs;

- dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas realizācijas aizliegumu reģistrs;

- lopbarības ražotāju reģistra ieviešana un uzturēšana;

- bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēma;

- bīstamo suņu reģistrs.

Likumprojekts tiks īstenots, izmantojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Zemkopības ministrijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ciltsdarba likums un visi normatīvie akti, kas izdoti uz šī likuma pamata.

Līdz 2011.gada 1.jūlijam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par:

1) lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību. Noteikumos paredzēts noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai ir izveidota jauna šķirne, noteikt iesniedzamos dokumentus šķirnes reģistrēšanai, lēmuma pieņemšanas kārtību un šķirnes reģistrācijas kārtību lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu reģistrā;

2) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību. Noteikumos paredzēts noteikt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, prasības dzīvnieku apzīmēšanai, pielietojamos dzīvnieku apzīmēšanas veidus un līdzekļus, termiņus dokumentu iesniegšanai datu centrā;

3) valsts nodevas apmēru par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu. Noteikumos paredzēts noteikt valsts nodevu par jauna ganāmpulka reģistrāciju, par jaunas dzīvnieku novietnes reģistrāciju, par ganāmpulka pārreģistrāciju, par dzīvnieku novietnes pārreģistrāciju, par zirga pases izgatavošanu, par zirga pases dublikāta izgatavošanu un par zirga pases izgatavošanu darbdienas laikā;

4) pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmajiem datiem un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam. Noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija izsniedz dzīvnieku īpašniekiem sertifikātu, noteikti sertifikātā ierakstāmie dati pārdošanai paredzētam vai Latvijā ievedamam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai vai embrijam;

5) pārraudzības kārtību lauksaimniecības dzīvnieku sugām: liellopiem (slaucamajām govīm un gaļas liellopiem), cūkām, aitām, kazām (piena šķirņu kazām un gaļas kazām), zirgiem, medus bitēm (Apis mellifera L.), trušiem un kažokzvēriem. Pārējām lauksaimniecības dzīvnieku sugām pašlaik nav nepieciešams pārraudzību regulēt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Noteikumos tiks noteikta pārraudzības datu iegūšanas kārtība (gan produktivitātes, gan eksterjera datu iegūšanas kārtība), kārtībā, kādā datus uzskaita un reģistrē dokumentos, pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, piena šķirņu dzīvniekiem – virspārraudzības kārtība;

6) zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās. Noteikumos tiks noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek vērtētas zirgu darbaspējas, kārtība, kādā uzskaita uz reģistrē zirgu darbaspēju datus, zirgu sporta sacensību nosacījumi (ietverot nediskriminācijas principu attiecībā uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem zirgiem);

7) apmācības kārtību, sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību fiziskām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju pārstādīšanu. Noteikumos tiks noteiktas izglītības un apmācības prasības personām, kuras vēlas iegūt sertifikātu, noteikta sertifikāta iegūšanas, termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtība, apmācības prasības apliecības saņemšanai, apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtība, kārtība kādā datu centrs reģistrē reģistrā personas, kurām izsniegts sertifikāts vai apliecība;

8) valsts nodevas apmēru par sertifikāta izsniegšanu personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un olšūnu un embriju pārstādīšanu. Noteikumos tiks noteikts nodevas apmērs par minēto sertifikātu izsniegšanu;

9) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtību. Noteikumos tiks noteiktas prasības šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izstrādātajai ciltsdarba programmai, uzskaitītas citas prasības (piemēram, prasība par atbilstošām iekārtām un atbilstošiem speciālistiem, izstrādātu šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atestācijas nolikumu), kārtība kādā organizācijai piešķir statusu;

10) kārtību, kādā kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu. Noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā organizācija reģistrē dzīvnieku ciltsgrāmatā, noteikti kritēriji, pēc kuriem dzīvnieks tiek atzīts par atbilstošu ierakstīšanai ciltsgrāmatā (dzīvniekam jābūt ar atbilstošu izcelšanos un produktivitāti, jāatbilst šķirnes ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām u.c.), noteikts ciltsgrāmatas iedalījums;

11) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību. Noteikumos tiks noteikti kritēriji, pēc kuriem šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija veic šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atzīšanu (ganāmpulkam jābūt reģistrētam, dzīvniekiem apzīmētiem u.c.), noteikta kārtība, kādā organizācija apseko un piešķir šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībai statusu, kā arī anulē statusu;

12) liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtību. Noteikumos tiks noteikti kritēriji vaisliniekiem sertifikāta saņemšanai (vaisliniekam jābūt ar atbilstošu ciltsvērtību, iegūtam saskaņā ar šķirnes ciltsdarba programmu, novērtētam pēc pēcnācēju kvalitātes, apzīmētam u.c.), noteikti dokumenti, kas iesniedzami organizācijā sertifikāta saņemšanai un pagarināšanai, noteikta kārtība, kādā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija izsniedz, pagarina un anulē vaislinieku sertifikātus;

13) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrācijas kārtību. Noteikumos tiks noteikti dokumenti, kas jāiesniedz datu centrā, lai tiktu reģistrēta šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija (piemēram, ciltsdarba nolikums u.c.), tiks noteikts, kādam jābūt ciltsdarba nolikuma saturam, noteikta kārtība, kādā datu centrs izskata iesniegtos dokumentus un reģistrē šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju;

14) kārtību, kādā kārto ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem. Noteikumos tiks noteikti kritēriji dzīvniekiem, kurus paredzēts ierakstīt ciltsgrāmatā, tiks noteikti ciltsgrāmatā un ciltsrakstos norādāmie dati;

15) šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kurus organizācijas sniedz atbilstoši Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Noteikumos tiks noteikts samaksas apmērs par dzīvnieka ierakstīšanu ciltsgrāmatā, izcelsmes sertifikāta izsniegšanu, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu, vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertificēšanu. Samaksas apmērs tiks noteikts atšķirīgs katrai dzīvnieku sugai un izmantošana virzienam, jo minēto pasākumu veikšanas process katrai sugai ir atšķirīgs un tas var atšķirties arī atkarībā no izmantošanas virziena (piemēram, piena liellopiem un gaļas liellopiem). Noteikumu projekts tiks izstrādāts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta otro daļu;

Līdz 2011.gada 1.jūlijam jāveic attiecīgi grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, precizējot šā likuma 11.panta 70.punktā noteikto valsts nodevas objektu. Likumprojektā tika precizētas normas, kas attiecas uz valsts nodevām (svītrota norma par dzīvnieku reģistrēšanas nodevu, kas netiek iekasēta), līdz ar to arī likumā „Par nodokļiem un nodevām” šīs normas nepieciešamas precizēt.

Līdz 2011.gada 1.jūlijam jāizdara grozījumi:

1) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.663 „Valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” nolikums”. Datu centrs vairs neveiks to komersantu, kas nodarbojas ar dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, reģistrēšanu, līdz ar to šī norma no nolikuma jāsvītro. Tāpat no datu centra nolikuma tiks svītrotas normas, kas dublē likumprojekta regulējumu;

2) Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.123 „Noteikumi par valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”. No minētajiem noteikumiem jāsvītro norma, kas paredz samaksu par to komersantu, kas nodarbojas ar dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, reģistrēšanu.

Iepriekšminēto normatīvo aktu projektus sagatavos Zemkopības ministrija.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1.	Saistības pret Eiropas Savienību	Padomes 1988.gada 19.decembra Direktīva 88/661/EEK par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu. Padomes 1989.gada 30.maija Direktīva 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu. Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīva 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kas regulē kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu. Padomes 1991.gada 25.marta Direktīva 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK, – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par organizāciju atzīšanu, ciltsgrāmatas kārtošanu, vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju un izcelsmes sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu. Padomes 1994.gada 23.jūnija Direktīva 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešajām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem, – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu. Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem – direktīvas normas pilnībā ir pārņemtas ar ciltsdarba normatīvajiem aktiem, norma par sertifikātu izsniegšanu pilnībā tiek pārņemta ar likumprojektu.
2.	Citas starptautiskās saistības	Šo jomu neskar.
3.	Cita informācija	Nav.

1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums	Padomes 1988.gada 19.decembra Direktīva 88/661/EEK par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām; Padomes 1989.gada 30.maija Direktīva 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām; Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīva 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kas regulē kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem; Padomes 1991.gada 25.marta Direktīva 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK; Padomes 1994.gada 23.jūnija Direktīva 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešajām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem; Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem.

A		B	C	D
Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)		Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību	Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā	Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu. Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 1.pants „a” un „b” apakšpunkti		-	Tiks pārņemti ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 1.pants „c” un ”d” apakšpunkti		Likumprojekta 1.panta 2.punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 2.panta 1.punkta pirmais ievilkums		Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 2.panta 1.punkta otrais ievilkums		Likumprojekta 7.panta otrās daļas 2.punkts	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 2.panta 1.punkta trešais ievilkums		Likumprojekta 7.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 2.panta 2.punkts		-	Nav nepieciešama pārņemšana.	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 3.pants		-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 4.pants		-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 5.pants		Likumprojekta 11.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 6.pants		-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 7.panta 1.punkta pirmais ievilkums		Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 7.panta 1.punkta otrais ievilkums		-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 7.panta 1.punkta trešais ievilkums		Likumprojekta 7.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 7.panta 2.punkts		-	Nav nepieciešama pārņemšana.	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 8.pants		-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 9.pants		Likumprojekta 11.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 10.pants, 11.pants		-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 88/661/EEK 12.pants, 13.pants, 14.pants.		-	Nav nepieciešama pārņemšana.	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 1.pants		-	Nav nepieciešama pārņemšana.	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 2.pants „a” apakšpunkts		-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 2.pants „b” apakšpunkts		Likumprojekta 1.panta 2.punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 3.panta 1.punkta pirmais ievilkums		Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 3.panta 1.punkta otrais ievilkums		Likumprojekta 7.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 3.panta 2.punkts		-	Nav nepieciešama pārņemšana.	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 4.pants		-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 5.pants		-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 6.pants		Likumprojekta 11.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.

Padomes Direktīvas 89/361/EEK 7.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 8.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 89/361/EEK 9.pants, 10.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 1.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 2.panta „a” un „b” apakšpunkti	-	Tiks pārņemti ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 2.panta „c” apakšpunkts	Likumprojekta 1.panta 2.punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 3.pants	Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 4.pants 1.punkta „a” apakšpunkts	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 4.pants 1.punkta „b” apakšpunkts	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 4.pants 2.punkts	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 5.pants	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 6.pants	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 7.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 8.panta pirmā daļa	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 8.panta otrā daļa	Likumprojekta 11.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 9.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 10.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 90/427/EEK 11.pants, 12.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 1.pants	Likumprojekta 1.panta 16.punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 2.panta pirmais ievilkums	Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 2.panta otrais ievilkums	Likumprojekta 7.panta pirmā daļa, 7.panta otrās daļas otrais, trešais un piektais punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 3.pants, 4.pants, 5.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 6.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 91/174/EEK 7.pants, 8.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 1.panta 1.punkts, 2.punkts un 3.punkts	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 1.panta 4.punkts	Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 94/28/EK 2.pants, 3.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 4.pants, 5.pants, 6.pants, 7.pants	Likumprojekta 11.panta pirmās daļas otrais punkts	Pārņemts daļēji Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 94/28/EK 8.pants, 9.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 10.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 11.pants	-	Informāciju par pārņemšanu skatīt pie Padomes Direktīvas 2009/157/EK pārņemšanas, jo tā ir Padomes Direktīvas 77/504/EEK kodificētā versija	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 12.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 94/28/EK 13.pants, 14.pants, 15.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 1.panta „a” apakšpunkts	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 1.panta „b” apakšpunkts	Likumprojekta 1.panta 2.punkts	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 2.panta „a” un „b” apakšpunkts	Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 2.panta „c” apakšpunkts	Likumprojekta 7.panta otrās daļas 2.punkts	Pārņemts daļēji. Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 2.panta „d” apakšpunkts	Likumprojekta 7.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji. Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 2.panta „e” apakšpunkts	Likumprojekts un normatīvie akti, kas tiks izstrādāti saskaņā ar deleģējumu likumprojektā	Pārņemts pilnībā	Neparedz stingrākas prasības
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 3.pants	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu Pārņemts daļēji. Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 4.panta 1.punkts	-	Tiks pārņemts ar MK noteikumu projektu „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritēriji un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju statusa piešķiršanas kārtība”	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 4.panta 2.punkts	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 5.pants	Likumprojekta 11.panta pirmā daļa	Pārņemts daļēji. Tiks pārņemts pilnībā ar MK noteikumu projektu „Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmie dati un kārtība, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam”.	Neparedz stingrākas prasības.
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 6.pants, 7.pants	-	Netiek pārņemts, jo tas adresēts Eiropas Savienības institūcijām	-
Padomes Direktīvas 2009/157/EK 8.pants, 9.pants, 10.pants, 11.pants	-	Nav nepieciešama pārņemšana	-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ?	Šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem	Šo jomu neskar.
Cita informācija	Nav.

2.tabula Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums		Šo jomu neskar.

A	B		C
Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta. Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei	Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību. Vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde		Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā
Šo jomu neskar.	Šo jomu neskar.		Šo jomu neskar.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām	Šo jomu neskar.
Cita informācija	Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti
1.	Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu	Par likumprojektu ir informētas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Zemnieku saeima, Ciltsdarba un mākslīgās apsēklošanas stacijas, Latvijas veterinārārstu biedrība, Latvijas kinoloģiskā federācija, Latvijas mednieku kinoloģiskā apvienība, Starptautiskā suņu audzētāju savienība (International Union of Canine breeders), Kaķu mīļotāju klubu asociācija CFCA, Latvijas kinoloģisko biedrību asociācija un Latvijas suņu audzētāju apvienība.
2.	Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē	Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, LOSP, Latgales Ciltsdarba un mākslīgās apsēklošanas stacija, Latvijas kinoloģiskā federācija, Latvijas mednieku kinoloģiskā apvienība, Kaķu mīļotāju klubu asociācija, Latvijas kinoloģisko biedrību asociācija un Latvijas suņu audzētāju apvienība sniegušas priekšlikumus likumprojekta izstrādei.
3.	Sabiedrības līdzdalības rezultāti	Šīs sadaļas 2.punktā minēto organizāciju izteiktie priekšlikumi izvērtēti un ņemti vērā vai arī panākta vienošanās, likumprojektu saskaņojot elektroniski. Minētās organizācijas atbalsta likumprojekta tālāku virzību.
4.	Saeimas un ekspertu līdzdalība	Nav attiecināms.
5.	Cita informācija	Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
1.	Projekta izpildē iesaistītās institūcijas	Zemkopības ministrija, datu centrs, PVD.
2.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām	Datu centrs turpmāk vairs neveiks to komersantu atbilstības izvērtēšanu, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju. Datu centrs turpmāk reģistrēs šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas. PVD veiks minēto organizāciju kontroli. Pārējās pārvaldes funkcijas institūcijām ar likumprojektu netiek mainītas.
3.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide	Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas.
4.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija	Likumprojekta izpildei nav plānots likvidēt esošas institūcijas.
5.	Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija	Likumprojekta izpildei nav plānota esošu institūciju reorganizācija vai apvienošana.
6.	Cita informācija	Nav.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

v.sk.=6843