Rīgā,

2011. gada 2. jūnijā

Nr. 9/1- 2- 50 - 2011

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Ārlietu komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā „.

 Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā:

1) likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā„ uz  1.lpp.;

2) likumprojekta anotācija uz 2.  lpp.

Cieņā,

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Iesniedz Ārlietu komisija                                                                         Likumprojekts

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā

Izdarīt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 14.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 21.nr.; 2003, 6., 8., 23.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 3.nr., Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) nodrošina diplomātiskā protokola ievērošanu Latvijas Republikā un nosaka Latvijas Republikas valsts institūciju saskaņotu darbību diplomātiskā protokola jautājumos.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

„Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Valsts prezidents konstatējis zināmas nepilnības pašreizējā valsts protokola normatīvajā regulējumā, jo īpaši saistībā ar praksi piemērot paražu tiesību normas bez attiecīgā normatīvā regulējuma, proti, bez rakstītajām protokolārajām prasībām. Lai novērstu šīs nepilnības, 2010.gada 17.novembrī Valsts prezidenta izdeva rīkojumu Nr.3, ar kuru tika izveidota darba grupa ar mērķi izstrādāt valsts protokola tiesisko regulējumu un pilnveidot normatīvos aktus šajā jautājumā.

Darba grupa secināja, ka tiesību aktos nav noteikta konkrēta institūcija, kurai ar likumu būtu paredzēts pienākums nodrošināt vienotu diplomātiskā protokola praksi Latvijas Republikā, vienlaicīgi garantējot institūciju saskaņotu darbību diplomātiskā protokola jautājumos. Ārlietu ministrijai, kura veic diplomātiskā protokola funkcijas Latvijas Republikā, saskaņā ar tās nolikumu ir tikai ieteikuma tiesības šajā jomā.

Lai arī līdzšinējā iesaistīto institūciju sadarbība, organizējot valsts amatpersonu vizītes Latvijā un ārvalstīs, ir vērtējama pozitīvi, Valsts prezidents uzskatīja, ka ir nepieciešams likumā noteikt pienākumu Ārlietu ministrijai nodrošināt diplomātiskā protokola ievērošanu Latvijas Republikā, lai sekmētu vienotu izpratni par diplomātisko protokolu un tā saskaņotu piemērošanu. Šā iemesla dēļ Valsts prezidents 2011.gada 6.aprīlī Satversmes 47.pantā paredzētajā kārtībā vērsās ar likuma ierosinājumu, lai tiktu veikts attiecīgs grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu noskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem? 

Likumprojekts neprasa papildu izdevumus.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts novērš normatīvā regulējuma trūkumu attiecībā uz valsts protokolu, paredzot atsevišķu Diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju, proti, nodrošināt diplomātiskā protokola ievērošanu Latvijas Republikā un noteikt Latvijas Republikas valsts institūciju saskaņotu darbību diplomātiskā protokola jautājumos.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots, izskatot Valsts prezidenta 2011.gada 6.aprīļa likuma ierosinājumu Nr.117. Šis likuma ierosinājums apspriests Saeimas Ārlietu komisijas 2011.gada 25.maija sēdē.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā notikušas konsultācijas ar Valsts prezidenta kanceleju, Ārlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

         Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.