SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 2.jūnija sēdē.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1.Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” uz 1 lp.;

2.Likumprojekta anotācija uz 2 lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Kerls 67087256

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumā

Izdarīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 9.nr.; 2006, 12.nr.; 2008, 16.nr., Latvijas Vēstnesis 2010, 102.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 8.² pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja Saeima tiek atsaukta vai atlaista, šā panta otrajā daļā minētajā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādāmi šā panta otrajā daļā minētie izdevumi, kas radušies laika posmā no nākamās dienas pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments) vai saņemts vai veikts maksājums.”

2. 8.⁴ pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 14. vai 48.pantā paredzētajā gadījumā, politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004 uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.”

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumā, kad Saeima tiek atsaukta vai atlaista, par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē uzskatāmi visi šā likuma 8.²panta otrajā daļā noteiktie politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumi laika posmā no nākamās dienas pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas līdz vēlēšanu dienai neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

“Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Izvērtējot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma tiesisko regulējumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir konstatējusi, ka minētā likuma normas attiecībā uz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju sagatavošanu (8.² pants) un attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumiem (8.⁴ pants) neparedz atšķirīgu tiesisku regulējumu tiem gadījumiem, kad tiek rīkotas Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Likuma 8.² otrās daļas ievaddaļa noteic, ka “vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādāmi visi ieņēmumi un izdevumi, kas radušies laika posmā no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai (...)”. Savukārt 8.⁴ panta pirmā daļa noteic, ka “politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0008 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0008 uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.”

Izvērtējot attiecīgo tiesisko regulējumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir konstatējusi, ka attiecībā uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām, būtu nesamērīgi attiecināt nosacījumu, ka priekšvēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādāmas ziņas par darījumiem no 120.dienas pirms vēlēšanām, it īpaši ņemot apstākli, ka laikposms starp Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu un jaunām vēlēšanām ir ne mazāks par vienu mēnesi un ne lielāks par diviem mēnešiem. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka šis termiņš ārkārtas vēlēšanu gadījumā būtu samazināms un tieši saistāms ar šo vēlēšanu norisi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieskatā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā būtu norādāmas ziņas par darījumiem, kas veikti sākot ar nākamo dienu no Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas dienas (dienas, kad kļuvis zināms, ka līdzšinējā Saeima ir atsaukta vai atlaista un notiks jaunas Saeimas vēlēšanas).

Tāpat, izvērtējot 8.² panta otrajā daļā minēto regulējumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka būtu nepamatoti piemērot koeficientu 0,0008 attiecībā uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām un minētais koeficients attiecībā uz Saeimas ārkārtas velēšanām būtu samazināms uz 0,0004, ņemot vērā, ka summa, ko pieļauts izlietot priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem tiek izlietota daudz īsākā periodā, nekā tas ir pirms Saeimas kārtējām vēlēšanām.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Sabiedriskās politikas centru „Providus”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.