SAEIMAS PREZIDIJAM

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(15)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Attīstības plānošanas sistēmas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51., 178., 205.nr.) šādu grozījumu:

Redakcionāli precizēts

Izdarīt Attīstības plānošanas sistēmas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51., 178., 205.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi

(1) Attīstības plānošanā ievēro šajā likumā noteiktos pamatprincipus. Citā likumā var paredzēt citus attiecīgai nozarei piemērojamus principus, kas papildina vai precizē šajā likumā noteiktos attīstības plānošanas pamatprincipus.

(2) Attīstības plānošanā ievēro šādus pamatprincipus:

1) ilgtspējīgas attīstības princips — tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu;

2) interešu saskaņotības princips — saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos;

3) līdzdalības princips — visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

4) sadarbības princips — valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

5) finansiālo iespēju princips — izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām;

6) atklātības princips — attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus;

7) uzraudzības un novērtēšanas princips — attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem;

8) subsidiaritātes princips — politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī;

9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips — politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas, un, izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus;

10) līdzsvarotas attīstības princips — politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.

1

2

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Papildināt 5.panta otro daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11) aktualitātes princips – attīstības plānošanas dokumenti jāaktualizē atbilstoši situācijai;

12) Dokumentu saskaņotības princips – izdarot grozījumus vienā attīstības plānošanas dokumentā jānodrošina attiecīgi grozījumi pārējos ar to saistītos attīstības plānošanas dokumentos un citos normatīvos aktos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 5.panta otro daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11) aktualitātes princips – attīstības plānošanas dokumentus aktualizē atbilstoši situācijai;

12) dokumentu saskaņotības princips – pieņemot attīstības plānošanas dokumentu vai izdarot grozījumus šādā dokumentā, nodrošina izmaiņu veikšanu arī citos saistītajos dokumentos un normatīvajos aktos, ievērojot tiesiskās paļāvības principu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.2

Atbalstīts

1. Papildināt 5.panta otro daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11) aktualitātes princips – attīstības plānošanas dokumentus aktualizē atbilstoši situācijai;

12) dokumentu saskaņotības princips – pieņemot attīstības plānošanas dokumentu vai izdarot grozījumus šādā dokumentā, nodrošina izmaiņu veikšanu arī citos saistītajos dokumentos un normatīvajos aktos, ievērojot tiesiskās paļāvības principu.”

9.pants. Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija

(1) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”.

(2) Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns.

(3) Vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

(5) Attīstības plānošanas dokumenti, kas izstrādāti konceptuāla lēmuma pieņemšanai vai nacionālās pozīcijas formulēšanai, ir hierarhiski pakārtoti šā panta otrajā daļā minētajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

(6) Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.

3

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Izslēgt 9.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus „ilgtermiņa”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2. Izslēgt 9.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus „ilgtermiņa un”.

11.pants. Attīstības plānošanas process

(1) Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo dokumentu apstiprina Saeima.

(2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo stratēģiju apstiprina Saeima. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu.

(3) Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina un šo plānu apstiprina Ministru kabinets. Nacionālais attīstības plāns nosaka nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto attīstības prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanai vidējā termiņā.

 (4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus, kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām.

 (5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību.

 (6) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu) kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(7) Attīstības plānošanas rezultāti ir attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitā valsts un pašvaldību institūciju izstrādātie produkti un pakalpojumi, kā arī sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas. Rezultātu noteikšanai izmanto rezultatīvos rādītājus. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Ministru kabinets nosaka dokumentus, kas izstrādājami valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī to, kā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

(9) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Citus attīstības plānošanas dokumentus nodod sabiedriskajai apspriešanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Izteikt 11.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets, un šo plānu apstiprina Saeima.”

4

5

6

7

8

9

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo plānu apstiprina Saeima. Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes (arī teritoriju attīstības) un tajās sasniedzamos makrolīmeņa rezultātus, kā arī rīcības virzienus katrā prioritātē un tiem sasniedzamos politikas rezultātus un tiem atbildīgās institūcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo plānu apstiprina Saeima. Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes (arī teritoriju attīstības) un sasniedzamos rezultātus (arī makrolīmenī), kā arī rīcības virzienus katrā prioritātē, ar tiem sasniedzamos politikas rezultātus un atbildīgās institūcijas.”

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Papildināt 11.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Eiropas Savienības politiku instrumentu un arējās finanšu palīdzības regulējošos attīstības plānošanas dokumentos tiek iekļautas Nacionālā attīstības plāna prioritātes un makro līmeņa rezultāti, rīcības virzieni un politikas rezultāti, kā arī attīstības projekti.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 11.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos attīstības plānošanas dokumentos iekļaujamo saturu prioritāri balsta uz Nacionālā attīstības plānā noteikto.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus (piemēram, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību), kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām. Izstrādājot politisko vadlīniju dokumentus, nodrošina to saskaņotību ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu vai piedāvā pārskatīt tos.”

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Papildināt 11.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Politisko vadlīniju dokumentos (piemēram, par Ministru kabineta iecerēto darbību), deklarācijā tiek iekļautas prioritātes, sasniedzamie mērķi un rezultāti no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.5

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 7

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

3. 11.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo plānu apstiprina Saeima. Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes (arī teritoriju attīstības) un sasniedzamos rezultātus (arī makrolīmenī), kā arī rīcības virzienus katrā prioritātē, ar tiem sasniedzamos politikas rezultātus un atbildīgās institūcijas.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzību regulējošos attīstības plānošanas dokumentos iekļaujamo saturu prioritāri balsta uz Nacionālā attīstības plānā noteikto.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus (piemēram, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību), kuri izvirza uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām. Izstrādājot politisko vadlīniju dokumentus, nodrošina to saskaņotību ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu vai piedāvā pārskatīt tos.”

12.pants. Attīstības plānošanas sistēmas vadība un koordinācija

(1) Attīstības plānošanas sistēmas darbību un tās uzraudzību nodrošina Ministru kabinets. Ministru kabinets izveido koleģiālu konsultatīvu institūciju — Nacionālo attīstības padomi, kas atbilstoši tās kompetencei uzrauga un koordinē attīstības plānošanas sistēmu.

 (2) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents.

 (3) Katra ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts un Valsts kanceleja nodrošina savā kompetencē esošo attīstības plānošanas dokumentu atbilstību hierarhiski augstākiem plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Valsts kanceleja izvērtē nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam.

(6) Plānošanas reģioni nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(7) Ministru kabinets nosaka attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas kārtību, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(8) Vienu reizi divos gados Ministru kabinets organizē publisku diskusiju par valsts attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī to īstenošanas gaitu.

(9) Pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību Ministru prezidents ietver savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

(10) Pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām Ministru prezidents ziņo Saeimai par valsts ilgtspējīgu attīstību un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu attiecīgajā laikposmā.

10

11

12

13

14

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošina Ministru prezidents. Ministru prezidents nodrošina arī citu plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzību un koordināciju, izņemot vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus.”

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei tiek izveidots Pārresoru koordinācijas centru, kas ir Ministru prezidenta pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra kompetenci un iesaisti lēmumu pieņemšanā nosaka Ministru kabinets. Pārresoru koordinācijas centra atzinumi ir obligāti izskatāmi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei izveido Pārresoru koordinācijas centru, kas ir Ministru prezidenta pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, šā centra kompetenci un iesaisti lēmumu pieņemšanā nosaka Ministru kabinets. Pārresoru koordinācijas centra atzinumi ir obligāti izskatāmi, ņemot vērā attiecīgajā institūcijā noteikto lietu izskatīšanas kārtību.”

Deputāti M.Kučinskis, L.Čigāne un R.Kārkliņa

Aizstāt 12. panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus „Valsts kanceleja” ar vārdiem „Pārresoru koordinācijas centrs”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 12.panta piekto daļu.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.12

 Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 12. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru prezidents nodrošina Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju, kā arī citu plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzību un koordināciju, izņemot vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei izveido Pārresoru koordinācijas centru, kas ir Ministru prezidenta pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde šā centra kompetenci un iesaisti lēmumu pieņemšanā nosaka Ministru kabinets. Pārresoru koordinācijas centra atzinumi ir obligāti izskatāmi, ņemot vērā attiecīgajā institūcijā noteikto lietu izskatīšanas kārtību.”;

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus „Valsts kanceleja” ar vārdiem „Pārresoru koordinācijas centrs”;

izslēgt piekto daļu.

Pārejas noteikumi

15

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6. Grozījumi šā likuma 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī grozījums par piektās daļas izslēgšanu saistībā ar attīstības plānošanas sistēmas uzraudzību un Pārresoru koordinācijas centra izveidošanu stājas spēkā vienlaikus ar likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Ministru kabinets nodrošina, ka līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos darbu uzsāk Pārresoru koordinācijas centrs.”

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6. Grozījumi šā likuma 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī grozījums par piektās daļas izslēgšanu saistībā ar attīstības plānošanas sistēmas uzraudzību un Pārresoru koordinācijas centra izveidošanu stājas spēkā vienlaikus ar likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Ministru kabinets nodrošina, ka līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos darbu uzsāk Pārresoru koordinācijas centrs.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.