I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā regulējuma attiecībā uz nebanku kredītu devēju licencēšanu darbības jomu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

2010.gada 12.janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajā Koncepcijā par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā atzīta nebanku kreditēšanas tirgus papildus regulēšanas un uzraudzības mehānisma stiprināšanas nepieciešamība. Lai izpildītu šo uzdevumu, 2010.gada 28.oktobrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ar kuru paredzēts ieviest nebanku kredītu devēju licencēšanas mehānismu, nosakot, ka bez licences patērētāju kreditēšana ir aizliegta. 2010.gada 20.decembrī Saeima pieņēma papildus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas precizēja licencēšanas ieviešanas termiņus un paredzēja licences pārreģistrāciju.

Minētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī un nosaka, ka no 2011.gada 1.novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkstēs sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Atbilstoši PTAL, šo prasību neattiecina uz:

1) kapitālsabiedrību, kura uzskatāma par kredītiestādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē kredītiestāžu darbību;

2) ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu;

3) komersantu, kurš saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi.

Atbilstoši PTAL 8.panta 1.¹ daļai un tajā noteiktajiem izņēmumiem, pienākums saņemt licenci būtu attiecināms arī uz krājaizdevu sabiedrībām, neskatoties uz to, ka šo komersantu regulēšana nebija likumdošanas iniciatīvas mērķis. Lai skaidri noteiktu, ka pienākums saņemt licenci nav attiecināms uz krājaizdevu sabiedrībām, kurām atbilstoši Krājaizdevu sabiedrību likumam licences izsniedz un uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nepieciešams PTAL 8.panta 1.¹ daļu papildināt ar izņēmumu attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav attiecināms.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Sagatavotais likumprojekts paredz precizēt PTAL 8.panta 1.¹ daļu, nosakot, ka pienākums saņemt licenci patērētāju kreditēšanai nav attiecināms arī uz krājaizdevu sabiedrībām, ņemot vērā, ka atbilstoši Krājaizdevu sabiedrību likumam licences krājaizdevu sabiedrībām izsniedz un to uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nodrošinot to darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un sabiedrību biedru aizsardzību.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Nav attiecināms

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav attiecināms

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Kapitālsabiedrības. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā pieejamajai informācijai, Latvijā licences izsniegtas 36 krājaizdevu sabiedrībām, no kurām 3 sabiedrībām licences ir anulētas.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Nav attiecināms

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

PTAL noteiktā pienākuma saņemt licenci patērētāju kreditēšanai neattiecināšana uz krājaizdevu sabiedrībām aiztaupīs krājaizdevu sabiedrībām izdevumus licences izsniegšanas nodevas (50 000 Ls) un ikgadējās pārreģistrācijas (10 000 Ls) samaksai. Tāpat, nosakot izņēmumu attiecībā uz kapitālsabiedrībām, tām nebūs nepieciešams palielināt pamatkapitālu līdz 300 000 Ls, jo saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma 15.panta pirmo daļu, krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekts paredz saglabāt šobrīd krājaizdevu sabiedrībām piemērojamo uzraudzības mehānismu atbilstoši Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktajam, nepapildinot šajā likumā noteiktos pienākumus ar pienākumu saņemt licenci patērētāju kreditēšanai.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Administratīvā procesa likums).

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Administratīvā procesa likumā noteiktā valsts nodeva 20 latu apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā.

7.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nav attiecināms

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav attiecināms

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Nav attiecināms

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts neparedz valsts pārvaldes iestāžu funkciju paplašināšanu.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Nav attiecināms.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Nav attiecināms.

6.

Cita informācija

Nav