Arvils Ašeradens

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (4)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178.nr.; 2010, 101.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 12.nr.; 2008, 3., 15.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178.nr.; 2010, 101.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus "Starptautiskā jūras organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Jūrniecības organizācija" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Starptautiskā darba organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Darba organizācija" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija" (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus “Starptautiskā jūras organizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Starptautiskā Jūrniecības organizācija” (attiecīgā locījumā);

vārdus “Starptautiskā darba organizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Starptautiskā Darba organizācija” (attiecīgā locījumā);

vārdus “Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija” (attiecīgā locījumā).

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

 1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai   nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi."

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.”

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) iekļautajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), ostām, ostu iekārtām un visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas garantējama atbilstoši starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģu drošību.

(2) Likuma normas par kuģu drošību neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

3. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, ja likumā nav noteikts citādi, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu."

3. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, ja likumā nav noteikts citādi, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu.”

B sadaļa. Jūrlietu pārvalde

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija).

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 10.05.2007. likumu)

4. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem "Jūras spēku" ar vārdu "flotiles".

4. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem “Jūras spēku” ar vārdu “flotiles”.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;

5.  5.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdu "reglamentējošu";

5.  5.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdu “reglamentējošu”;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) ne retāk kā reizi septiņos gados nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir sniegusi apstiprinošu atbildi, kā arī nodrošina audita rezultātu vispārpieejamās informācijas publicēšanu;";

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) ne retāk kā reizi septiņos gados nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir piekritusi, kā arī nodrošina audita rezultātu vispārpieejamās informācijas publicēšanu;”;

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;”;

7) izsniedz un anulē atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām;

8) izsniedz un anulē atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

izslēgt 8. un 12.punktu;

izslēgt 8. un 12.punktu;

9) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu);

10) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);

11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

12¹) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

izteikt 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12¹) apstiprina jūrnieku profesionālās kompetences vērtētāju sarakstu un ostu vērtēšanas komisijas;";

izteikt 12.¹ punktu šādā redakcijā:

“12¹) apstiprina jūrnieku profesionālās kompetences vērtētāju sarakstu un ostu vērtēšanas komisijas;”;

12²) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;

izslēgt 12.² punktu.

izslēgt 12.² punktu.

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.05.2007. likumu un 19.06.2008. likumu)

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

6. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas Jūras administrācija:

6. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Jūras administrācija:

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

1¹) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;

2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:

a) veic kuģu pārbaudes,

b) izsniedz kuģu sertifikātus,

c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju,

d) veic Starptautiskā drošības vadības kodeksa (turpmāk – ISM kodekss)  izpildes uzraudzību attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,

e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

Redakcionāli precizēts

3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:

a) veic kuģu pārbaudes,

b) izsniedz kuģu sertifikātus,

c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju,

d) uzrauga Starptautiskā drošības vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,

e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;

5) veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;

5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;

7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

8) veic ostas valsts kontroli;

8) veic ostas valsts kontroli;

9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;

9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;

10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;

10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;

11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);

11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

12) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa;

12) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa;

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas attīstību un lietošanu;

13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas attīstību un lietošanu;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;

18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos;

18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos;

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģu ceļu projektus un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģu ceļu projektus un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;

21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu;

21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu;

21¹) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;

22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību;

22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību;

23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;

23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;

23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;

24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;

24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;

25) uzrauga, lai komersanti, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, tās grozījumos un Starptautiskās darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;

25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un veic to īstenošanas uzraudzību;

Redakcionāli precizēts

25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu;

26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī veic loču apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

Redakcionāli precizēts

27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī uzrauga loču apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;

28) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;

28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

Redakcionāli precizēts

28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī uzrauga kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;

29) izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā;

29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

30) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt šādu atļauju kuģa īpašniekam vai operatoram, kura kuģis kuģo ar Latvijas karogu un kurš vēlas veikt emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumus, izmantojot degvielu, kas neatbilst prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem.

30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti;

30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti;

31) veic jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstības izvērtēšanu, ja saņemts ziņojums par Latvijā sertificēta jūrnieka profesionālo pienākumu neizpildi;

Redakcionāli precizēts

31) izvērtē jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstību, ja saņemts ziņojums par to, ka Latvijā sertificēts jūrnieks neizpilda profesionālos pienākumus;

32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;

32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;

33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;

33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;

34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām (turpmāk – jūrnieku ārsts);

34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām (turpmāk — jūrnieku ārsts);

35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei."

36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei.”

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

(3¹) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:

1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Latvijas Jūras administrācijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, ko sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas direktors, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi par kuģu atbilstību drošības prasībām, kuri pieņemti kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles procesā, lēmumi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi, lēmumi par kuģošanas drošības prasību ievērošanu pasažieru pārvadāšanā un kravas operāciju izpildē, kā arī lēmumi par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu un lēmumi par emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt šādu atļauju izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004.  likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu, 10.05.2007. likumu, 19.06.2008. likumu, 11.12.2008. likumu, 22.10.2009. likumu un 17.06.2010. likumu)

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

7. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā" ar vārdiem "Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā".

7. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā” ar vārdiem “Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā”.

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem;

4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk - GMDSS) darbību, Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta sakaru tīkla darbību un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas darbību, kā arī šīs sistēmas savietojamību ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu;

6) pilda Nacionālās kompetentās iestādes un Nacionālā 24/7 kontaktpunkta funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas ietvaros.

(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu, 15.06.2006. likumu, 11.12.2008. likumu un 22.10.2009. likumu)

8.pants. Valsts vides dienesta kompetence

1) Valsts vides dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Šai nolūkā Valsts vides dienests veic šādas funkcijas:

1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un saskaņo projektus vides aizsardzības jomā;

4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļauju šo darbu veikšanai;

5) koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;

8. Izteikt 8.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

            "5) koordinē Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;".

8. Izteikt 8.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) koordinē Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;”.

6) izstrādā ostām, piestātnēm un termināliem tipveida prasības attiecībā uz naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

7) izstrādā naftas produktu savākšanas pamatnostādnes;

8) apstiprina ostām, piestātnēm un termināliem naftas avāriju seku likvidācijas plānus un kontrolē to ieviešanu un izpildi;

9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;

10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

11) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās;

12) apkopo datus par jūras vides piesārņošanu;

13) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās tiek ievēroti zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti;

14) kontrolē dabas resursu izmantošanu Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

15) kontrolē kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;

16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu.

(2) Ministru kabinets Valsts vides dienestam var noteikt papildu funkcijas.

8.¹ pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē un analizē jūras negadījumus.

(10.05.2007. likuma redakcijā)

9. Izteikt 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

(1) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības aspektā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbību finansē no Latvijas Jūras administrācijas līdzekļiem, kuri  saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem gūti par valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Latvijas Jūras administrācija katru mēnesi pirmajā darbdienā pārskaita Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontā Valsts kasē vienu divpadsmito daļu no Ministru kabinetā kārtējam gadam tam apstiprinātā budžetā paredzētā finansējuma jūras negadījumu izmeklēšanai." 

Redakcionāli precizēts

9. Izteikt 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

(1) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības aspektā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbību finansē no Latvijas Jūras administrācijas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem gūti par valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Latvijas Jūras administrācija katra mēneša pirmajā darbdienā pārskaita Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontā Valsts kasē vienu divpadsmito daļu no finansējuma, kas jūras negadījumu izmeklēšanai paredzēts Ministru kabineta kārtējam gadam apstiprinātajā budžetā.”

17.pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.

10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori."

10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori.”

(1¹) Lai veiktu kuģa karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli, Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības ierasties Latvijas ostas teritorijā un pie ostas teritorijā esošajiem komersantiem.

(2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai.

(4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.

(5) Visos gadījumos, kad saistībā ar kuģu karoga valsts uzraudzību vai ostas valsts kontroli tiek minēta kuģa aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotība, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) un atzītās aizsardzības organizācijas

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kuras veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts ar Latvijas Jūras administrāciju. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši noslēgtajam pilnvarojuma līgumam ar Latvijas Jūras administrāciju. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus slēdz tikai ar Eiropas Savienībā atzītajām klasifikācijas sabiedrībām atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē Latvijas Jūras administrācijas tīmekļa vietnē (www.lja.lv)."

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši ar Latvijas Jūras administrāciju noslēgtajam pilnvarojuma līgumam. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus slēdz tikai ar Eiropas Savienībā atzītajām klasifikācijas sabiedrībām atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē Latvijas Jūras administrācijas tīmekļa vietnē (www.lja.lv).”;

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju), kā arī atzīto aizsardzības organizāciju pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas. Ministru kabinets nosaka atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertifikācijas un darbības uzraudzības kārtību.

1

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre D.Reizniece-Ozola

Izteikt 18.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Atzītā aizsardzības organizācija ir definēta SOLAS konvencijas XI-2 nodaļā”.

Atbalstīts

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Atzītā aizsardzības organizācija ir definēta SOLAS konvencijas XI-2 nodaļā.”

(4) Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu un 10.11.2005. likumu)

19.pants. ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošana

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa un XI-2 nodaļa, ir jāievēro šajās nodaļās minēto kodeksu prasības.

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes atbilstības dokumentu kuģošanas komercsabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas komercsabiedrības un kuģa audita veikšanas.

12. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) ISM kodeksā noteikto atbilstības dokumentu kuģošanas sabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un drošības vadības sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas sabiedrības un kuģa audita veikšanas."

12. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) ISM kodeksā noteikto atbilstības dokumentu kuģošanas sabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un drošības vadības sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas sabiedrības un kuģa audita veikšanas.”

(3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

(4) Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Krasta apsardzi un citām Latvijas Republikas institūcijām atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem veic pasākumus, lai nodrošinātu ISPS kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi.

(5) Ministru kabinets nosaka starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)

24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana

(1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību un aizsardzību jūrā un ostā, ņemot vērā SOLAS konvencijas, STCW konvencijas un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasības.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

13. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komplektējot kuģu apkalpi, ievēro prasības, kas nav zemākas par prasībām, kuras noteiktas apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija."

13. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komplektējot kuģa apkalpi, ievēro prasības, kas nav zemākas par prasībām, kuras noteiktas apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija.”

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

(5) Ar darbiekārtošanas pakalpojumiem kuģa apkalpes komplektēšanā atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas speciālo atļauju (licenci). Šī prasība neattiecas uz Kuģu reģistrā iekļauto kuģu īpašniekiem, kuri iekārto personas darbā uz savā īpašumā esošajiem SOLAS konvencijai nepakļautajiem kuģiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek šādu komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība.

(5¹) (Izslēgta ar 17.06.2010. likumu).

(6) Ministru kabinets nosaka to komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā.

(7) Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu kuģa apkalpes komplektēšanā no jūrnieka netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.05.2007. likumu, 22.10.2009. likumu un 17.06.2010. likumu)

26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana

(1) Satiksmes ministrija izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām, kuru atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana un jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu uzraudzība.

(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.

(4) Atpūtas kuģu - motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kuri netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanu kuģošanai Latvijas ūdeņos veic Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

14.  26.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

14.  26.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(5) Buru jahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija.

svītrot piekto, sesto un septīto daļu.

izslēgt piekto, sesto un septīto daļu.

(6) Atpūtas kuģu — motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, — vadītāju apmācību kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri. Pēc apmācības beigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija.

(7) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā un sestajā daļā minēto atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību.

(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu, 10.05.2007. likumu, 19.06.2008. likumu un 17.06.2010. likumu)

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

15. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments atbilstoši prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas 1958.gada Konvencijā par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām."

15. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments atbilstoši prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas 1958.gada Konvencijā par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām.”

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistra sertificēšanas datu bāzē reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.

(3) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).

(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu, atzīšanu par nederīgām un uzskaiti.

(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 10.11.2005. likumu)

29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

16. Papildināt 29.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka kritērijus jūrnieku ārstu atzīšanai, atzīšanas kārtību un jūrnieku ārstu pienākumus."

Redakcionāli precizēts

16. Papildināt 29.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus.”

IV nodaļa. Kuģošanas režīms Latvijas ūdeņos

41.pants. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs nosaka rajonus, kuros izveidojamas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

17. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Kuģu satiksmes vadības sistēmas

(1) Lai veicinātu (sekmētu) kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības un jūras vides aizsardzību, kā arī kuģu satiksmes efektivitāti ostu pieejās un ostu akvatorijās, ostu pārvaldes izveido un uztur kuģu satiksmes vadības sistēmas saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 12.noteikumu.

Redakcionāli precizēts

17. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Kuģu satiksmes vadības sistēmas

(1) Lai sekmētu kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības un jūras vides aizsardzību, kā arī kuģu satiksmes efektivitāti ostu pieejās un ostu akvatorijās, ostu pārvaldes izveido un uztur kuģu satiksmes vadības sistēmas saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 12.noteikumu.

(2) Satiksmes ministrs nosaka kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.

(2) Kuģu satiksmes vadības sistēmas darbības zonas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgo ostu noteikumos un izziņo navigācijas izdevumā "Paziņojumi Jūrniekiem".

Redakcionāli precizēts

(2) Kuģu satiksmes vadības sistēmu darbības zonas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgo ostu noteikumos un izziņo navigācijas izdevumā “Paziņojumi Jūrniekiem”.

(3) Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

(3) Kuģu satiksmes vadības sistēmas darbības zonās kuģi ievēro:

1) attiecīgās ostas noteikumos noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību;

2) kuģu satiksmes vadības operatoru ieteikumus."

(3) Kuģu satiksmes vadības sistēmas darbības zonā kuģi ievēro:

1) attiecīgās ostas noteikumos paredzēto kuģošanas un ziņošanas kārtību;

2) kuģu satiksmes vadības operatoru ieteikumus.”

V nodaļa. Ar kuģošanu saistītie negadījumi

18. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

"V nodaļa. Jūras negadījumi un jūras incidenti

18. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Jūras negadījumi un jūras incidenti

49.pants. Jūras negadījums

Jūras negadījums ir negadījums, kas atbilst Starptautiskās jūras organizācijas Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā noteiktajam.

(Panta teksts 17.06.2010. likuma redakcijā)

49.pants. Jūras negadījuma un jūras incidenta jēdziens

Jūras negadījums un jūras incidents ir definēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss).

49.pants. Jūras negadījuma un jūras incidenta jēdziens

Jūras negadījums un jūras incidents ir definēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss).

50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas valsts institūcija, fiziskā vai juridiskā persona, kura uzzinājusi par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz Latvijas Jūras administrācijai, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, bet vides piesārņojuma gadījumā — arī Valsts vides dienestam.

50.pants. Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā

(1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā ir definēta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss). Šāda izmeklēšana nav saistīta ar vainas vai atbildības noteikšanu jūras negadījumā vai jūras incidentā iesaistītajām pusēm.

Redakcionāli precizēts

50.pants. Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā

(1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā ir definēta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss). Šāda izmeklēšana nav saistīta ar jūras negadījumā vai jūras incidentā iesaistīto pušu vainas vai atbildības noteikšanu.

(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, ja radies piesārņojums, piesaistot arī Valsts vides dienestu.

(2) Kārtību, kādā izmeklējami jūras negadījumi un jūras incidenti kuģošanas drošības aspektā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā jūras negadījumi un jūras incidenti izmeklējami kuģošanas drošības aspektā, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja jūras negadījumā iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu nosaka Ministru kabinets. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 10.05.2007. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 10.11.2005. likumu un 10.05.2007. likumu)

50.¹ pants. Ziņošana par jūras negadījumu un jūras incidentu

(1) Kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, jebkura institūcija, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas uzzinājusi par jūras negadījumu vai jūras incidentu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze saņemto informāciju nekavējoties paziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, Latvijas Jūras administrācijai, kā arī, ja iespējams vides piesārņojums, – Valsts vides dienestam, ja iespējams vides piesārņojums jūras krastā, – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

2

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre D.Reizniece-Ozola

Papildināt 50¹.panta pirmo daļu aiz vārdiem „Latvijas Jūras administrācijai” ar vārdiem „Valsts policijai”.

Atbalstīts

50.¹ pants. Ziņošana par jūras negadījumu un jūras incidentu

(1) Kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, jebkura institūcija, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas uzzinājusi par jūras negadījumu vai jūras incidentu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze saņemto informāciju nekavējoties paziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, Latvijas Jūras administrācijai, Valsts policijai, kā arī, ja iespējams vides piesārņojums, — Valsts vides dienestam, bet, ja iespējams vides piesārņojums jūras krastā, — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

(2) Ja jūras negadījums vai jūras incidents, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis, noticis citas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām nekavējoties par to ziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei.

(2) Ja jūras negadījums vai jūras incidents, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis, noticis citas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām nekavējoties par to ziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei.

(3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs par ikvienu jūras negadījumu un jūras incidentu, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis vai kas noticis Latvijas Republikas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, nekavējoties ziņo citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm.

Redakcionāli precizēts

(3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs par ikvienu jūras negadījumu un jūras incidentu, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis vai kurš noticis Latvijas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, nekavējoties ziņo citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm.

(4) Ziņojumā par jūras negadījumu vai jūras incidentu norāda šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama ziņošanas brīdī:

1) kuģa vārds un karoga valsts;

2) IMO numurs;

3) negadījuma vai incidenta veids;

4) negadījuma vai incidenta vieta;

5) negadījuma vai incidenta datums un laiks;

6) smagi ievainoto vai bojā gājušo cilvēku skaits;

7) negadījuma vai incidenta sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu un apkārtējo vidi;

8) dati par citiem negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģiem."

(4) Ziņojumā par jūras negadījumu vai jūras incidentu norāda šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama ziņošanas brīdī:

1) kuģa vārds un karoga valsts;

2) IMO numurs;

3) negadījuma vai incidenta veids;

4) negadījuma vai incidenta vieta;

5) negadījuma vai incidenta datums un laiks;

6) smagi ievainoto vai bojā gājušo cilvēku skaits;

7) negadījuma vai incidenta sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu un apkārtējo vidi;

8) dati par citiem negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģiem.”

53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā.

19. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "nacionālo" ar vārdu "Nacionālo".

19. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu “nacionālo” ar vārdu “Nacionālo”.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze, bet šos darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem gaisakuģiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu un 17.06.2010. likumu)

57.pants. Navigācijas publikācijas un elektroniskās kartes

(1) Latvijas Jūras administrācija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam, ieskaitot to korektūras uzturēšanu;

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums “Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos”;

4) navigācijas izdevums “Paziņojumi jūrniekiem”.

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod Latvijas Jūras administrācija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(3) Latvijas Jūras administrācijas sagatavotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par līdzvērtīgām papīra kartēm, ja tās tiek izmantotas attiecīgi sertificētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmās (turpmāk — ECDIS sistēmas). Latvijas Jūras administrācija sagatavo un uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst spēkā esošajam S-57 standartam un tiek izmantotas attiecīgi sertificētās ECDIS sistēmās, tās atzīstamas par līdzvērtīgām papīra kartēm.

(5) Elektroniskās jūras navigācijas kartes, kas ir ekvivalentas papīra kartēm, var lietot kuģošanā bez atbilstošas jūras navigācijas papīra karšu kolekcijas tādos kuģošanas rajonos, kur ir šādu elektronisko karšu pārklājums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)

20. Papildināt 57.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izgatavojot jūras navigācijas kartes un hidrogrāfisko mērījumu datus, sagatavojot navigācijas publikācijas, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas attiecas uz Latvijas ostu, teritoriālajiem un ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņiem, ģeotelpisko informāciju norāda 1984.gada pasaules ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84 (World Geodetic System 1984), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas.

(7) Hidrogrāfisko mērījumu dziļumus, kas ir jūras virsmas augstums metros virs jūras gultnes, Latvijas ūdeņos pielīdzina vidējam ilggadējam jūras līmenim, kas piesaistīts Baltijas 1977.gada normālajai augstumu sistēmai."

Redakcionāli precizēts

20. Papildināt 57.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Izgatavojot jūras navigācijas kartes un iegūstot hidrogrāfisko mērījumu datus, sagatavojot navigācijas publikācijas, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas attiecas uz Latvijas ostu ūdeņiem, teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņiem, ģeotelpisko informāciju norāda 1984.gada pasaules ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84 (World Geodetic System 1984), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas.

(7) Hidrogrāfisko mērījumu dziļumus, tas ir, jūras virsmas augstumu metros virs jūras gultnes, Latvijas ūdeņos pielīdzina vidējam ilggadējam jūras līmenim, kas piesaistīts Baltijas 1977.gada normālajai augstumu sistēmai.”

Pārejas noteikumi

..... 

22. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā paredzētos noteikumus.

(17.06.2010. likuma redakcijā)

21. Pārejas noteikumos:

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

1) ir piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.753 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) buru jahtu vadītājus apmāca un sertificē normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija;

3) motorjahtu, kuteru un motorlaivu (ja to garums ir no 2,5 līdz 24 met­riem) vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem apmāca normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri. Pēc apmācību pabeigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija.";

21. Pārejas noteikumos:

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

1) piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.753 “Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) buru jahtu vadītājus apmāca un sertificē normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija;

3) motorjahtu, kuteru un motorlaivu (ja to garums ir no 2,5 līdz 24 metriem) vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem apmāca normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri. Pēc apmācības pabeigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

"23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta izslēgšanu un grozījums šā likuma 18.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2011.gada 17.jūnijā.

24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūnijam izdod šā likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1612 "Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

3

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

"23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta izslēgšanu un 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2011.gada 15. jūlijā.

24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1612 "Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta izslēgšanu un 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2011.gada 15. jūlijā.

24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1612 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007.  likumu)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 "4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu."

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu.”

4

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre D.Reizniece-Ozola

Papildināt likumprojektu ar noslēguma punktu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.