Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(22)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojamiem)

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 104., 206.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 104., 206.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) būtiska izmaiņa — darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi;
2) darbības izmaiņa — izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi;
3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi;
3¹) emisijas kvota — pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var pārskaitīt citai fiziskajai vai juridiskajai personai;

3²) gaisa kuģa operators — persona, kas veic gaisa pārvadājumus un ekspluatē gaisa kuģi laikā, kad tas veic šā likuma 1.¹ pielikumā noteiktu aviācijas darbību, vai arī, ja šī persona nav zināma vai gaisa kuģa īpašnieks to nav norādījis, — gaisa kuģa īpašnieks;

1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

1.pantā:

papildināt 3.² punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo likumu piemēro gaisa kuģa operatoram, kura administrējošā dalībvalsts atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta Regulai (EK) Nr.748/2009 par to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri 2006.gada 1.janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisa kuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti, ir Latvija;”;

Atbalstīts

1.      1.pantā:

papildināt 3.² punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šo likumu piemēro gaisa kuģa operatoram, kuru administrējošā dalībvalsts atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta regulai (EK) Nr.748/2009 par to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri 2006.gada 1.janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši direktīvas 2003/87 EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisa kuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti, ir Latvija;”;

3³) komerciāls gaisa transporta operators — persona, kas veic gaisa pārvadājumus un par atlīdzību sniedz regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus;

2

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt pantu ar 3.⁴ punktu šādā redakcijā:

„3⁴) emisijas kvotu izsolīšana – emisijas kvotu sadales veids atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 12.novembra Regulai (ES) Nr.1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā;”;

Atbalstīts

papildināt pantu ar 3.⁴ punktu šādā redakcijā:

“3⁴) emisijas kvotu izsolīšana — emisijas kvotu sadales veids atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 12.novembra regulai (ES) Nr.1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā;”;

4) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² punktu šādā redakcijā:

“4¹) oglekļa dioksīda (CO₂) uzglabāšana — oglekļa dioksīda plūsmu iesūknēšana, nodrošinot to pilnīgu un pastāvīgu ietveršanu ģeoloģiskās struktūrās;

4²) oglekļa dioksīda plūsma — vielu plūsma, kas rodas oglekļa dioksīda uztveršanas procesos;”;

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² punktu šādā redakcijā:

“4¹) oglekļa dioksīda (CO₂) uzglabāšana — oglekļa dioksīda plūsmu iesūknēšana, nodrošinot to pilnīgu un pastāvīgu ietveršanu ģeoloģiskās struktūrās;

4²) oglekļa dioksīda plūsma — vielu plūsma, kas rodas oglekļa dioksīda uztveršanas procesos;”;

5) operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās profesionālās darbības tehnisko izpildījumu;
6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu;
8) piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas;
9) potenciāli piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas;

10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;
10¹) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N₂O), fluorogļūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF₆);
10²) siltumnīcefekta gāzu emisija — siltumnīcefekta gāzu izplūde atmosfērā no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām vai gaisa kuģiem, kuri šā likuma 1.¹ pielikumā noteiktos lidojumus sāk vai arī, ierodoties no trešās valsts, beidz lidlaukā, kas atrodas Latvijas teritorijā;

11) tehnoloģija — tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu;

papildināt pantu ar 11.¹ un 11.² punktu šādā redakcijā:

“11¹) uzglabāšanas vieta — noteikta tilpuma apgabals ģeoloģiskā struktūrā, ko izmanto oglekļa dioksīda uzglabāšanai, un ar to saistītā virsma un iesūknēšanas iekārtas;

11²) vertikālais ūdens slānis — nepārtraukta vertikāla ūdens masa no ūdens virsmas līdz ūdenstilpes dibena nosēdumiem;”.

papildināt pantu ar 11.¹ un 11.² punktu šādā redakcijā:

“11¹) uzglabāšanas vieta — noteikta tilpuma apgabals ģeoloģiskā struktūrā, ko izmanto oglekļa dioksīda uzglabāšanai, un ar to saistītā virsma un iesūknēšanas iekārtas;

11²) vertikālais ūdens slānis — nepārtraukta vertikāla ūdens masa no ūdens virsmas līdz ūdenstilpes dibena nosēdumiem;”.

12) viela — jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu savienojums;
12¹) troksnis — gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu;
13) trokšņa kartēšana — esoša vai prognozēta vides trokšņa līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;
14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;
15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;
16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas).

3.pants. Likuma darbības joma
(1) Šis likums nosaka prasības, kuras piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram un gaisa kuģa operatoram, un piesārņojuma novēršanas un kontroles kārtību, kā arī:
1) prasības, kas jāņem vērā, uzsākot, veicot un pārtraucot piesārņojošas darbības;
2) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas piesārņojošu darbību veikšanai un ūdens lietošanai, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par piesārņojošām darbībām, kuru veikšanai nav nepieciešama atļauja;
3) vides kvalitātes normatīvu noteikšanas kārtību;
4) kārtību, kādā nosakāma noteiktu vielu emisijas robežvērtība, piesārņojošas darbības nosacījumi, kā arī citi ierobežojumi, kas attiecas uz piesārņojošu darbību veikšanu;
5) piesārņotu vietu apzināšanas, reģistrācijas, izpētes un sanācijas kārtību;
6) piesārņojošu darbību uzraudzības nosacījumus, piesārņojošu darbību kontroli, monitoringu, kā arī kārtību, kādā par šīm darbībām informējama sabiedrība;

7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un emisijas kvotas;

3

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

 Izteikt 3.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kā arī piešķirot un izsolot emisijas kvotas;”.

Atbalstīts

2. Izteikt 3.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kā arī piešķirot un izsolot emisijas kvotas;”.

7¹) prasības, kas siltumnīcefekta gāzu emisijas kontroles jomā jāievēro gaisa kuģu operatoriem;
8) prasības attiecībā uz darbībām ar emisijas kvotām un nosacījumus emisijas kvotu sadales plāna izstrādei;
9) īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz pilsētu un citu komunālo (turpmāk — pilsētu) notekūdeņu attīrīšanu, kā arī ūdens un augsnes aizsardzību attiecīgajās teritorijās;
10) prasības, kas noteiktas ķīmiskās vielas saturošām iekārtām un produktiem.
(2) Šis likums attiecas arī uz Ministru kabineta noteiktajiem mobilajiem piesārņojuma avotiem.
(3) Darbības ar radioaktīvajām vielām, radioaktīvajiem atkritumiem, jonizējošā starojuma avotiem un ģenētiski modificētiem organismiem regulē citi normatīvie akti.

8.pants. Prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu
(1) Pirms tiek uzsākta piesārņojoša darbība, kurai saskaņā ar šo likumu nepieciešama atļauja, operators izvērtē iespējamās alternatīvās vietas šīs darbības veikšanai. Šī prasība attiecas uz darbību kopumā, tās atsevišķiem procesiem, kā arī uz emisijas vietām. Piesārņojošai darbībai vai tās atsevišķiem procesiem jāizraugās tāda vieta, kur tai būs vismazākā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi.
(2) Šā panta pirmās daļas prasības neattiecas uz piesārņojošām darbībām, kuru iespējamās norises vietas, tehniskie paņēmieni un tehnoloģijas, kā arī to ietekme uz vidi ir izvērtēta saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

2. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Oglekļa dioksīda uzglabāšana

Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī.”

3.       Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Oglekļa dioksīda uzglabāšana

Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī.”

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi
(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators un gaisa kuģa operators ievēro:
1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;
2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;
3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;
4) ar noteiktu emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:
1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;
2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;
3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;
4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;
5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām;
8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes;
9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;
10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;
11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;
12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no noteiktiem produktiem;
13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu;
14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;
15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos;
17) kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

3. Papildināt 11.panta otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda plūsmas transportēšana pa cauruļvadiem uz uzglabāšanas vietām, kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus un strīdu izskatīšanas kārtību.”

4

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta 18.punktā vārdus “strīdu izskatīšanas kārtību” ar vārdiem “strīdu par piekļuvi transporta tīkliem un uzglabāšanas vietām izskatīšanas kārtību”.

Atbalstīts

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda plūsmas transportēšana pa cauruļvadiem uz uzglabāšanas vietām, kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus un kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un uzglabāšanas vietām;”.

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs" izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu.
(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību.

32.¹ pants. Emisijas kvotu sadales plāns un iekārtu saraksts
(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk — sadales plāns) katram šā likuma 24.¹ panta piektās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam periodam. Sadales plānu noformē atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem.
(3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus:
1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk — Konvencija) Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā;
3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums;
4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu, ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā;
5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo progresu;
6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā;

7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kura nav iekļauta sadales plānā;
8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;
9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;
10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas;
11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu;
13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu. Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.
Šis punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.¹ panta piektās daļas 2.punktā noteiktajam periodam.
(4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina iekārtu sarakstu katram šā likuma 24.¹ panta piektās daļas 3.punktā minētajam periodam.

(6) Iekārtu sarakstā ietver stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kurām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas šā likuma 24.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā un tajā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu starp operatoriem. Lai sagatavotu iekārtu sarakstu, operatori atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījumam sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu attiecīgajām iekārtām.

4. 32.¹ pantā:

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iekārtu sarakstā ietver stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kurām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas šā likuma 24.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu starp operatoriem.

5. 32.¹ pantā:

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iekārtu sarakstā ietver stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kurām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas šā likuma 24.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu starp operatoriem.

(7) Pēc tam kad iekārtu sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai.

(7) Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai.”;

(7) Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai.”;

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Lai sagatavotu iekārtu sarakstu, operators atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījumam iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei pilnīgu un pārbaudītu informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu attiecīgajai iekārtai. Informāciju iesniedz par iekārtas darbību laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par iesniegtās informācijas apstiprināšanu.

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Lai sagatavotu iekārtu sarakstu, operators atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījumam iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei pilnīgu un pārbaudītu informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu bezmaksas emisijas kvotas attiecīgajai iekārtai. Informāciju iesniedz par iekārtas darbību laika posmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par iesniegtās informācijas apstiprināšanu.

(9) Šā likuma 32.¹ panta astotajā daļā minēto informāciju pārbauda un apstiprina, ievērojot prasības, kas ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudei un apstiprināšanai noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī tiek pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju.

(10) Reģionālā vides pārvalde nodrošina apstiprinātās informācijas iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(11) Pēc tam, kad iekārtu sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai.”

(9) Šā panta astotajā daļā minēto informāciju pārbauda un apstiprina, ievērojot prasības, kas ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudei un apstiprināšanai noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī tiek pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju.

(10) Reģionālā vides pārvalde nodrošina apstiprinātās informācijas iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(11) Pēc tam, kad iekārtu sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai.”

32.² pants. Emisijas kvotu sadale
(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu vai iekārtu sarakstu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(1¹) Operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, emisijas kvotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piešķir pēc Eiropas Komisijas lēmuma par operatora iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
(2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta.

(3) Operators un gaisa kuģa operators saņem emisijas kvotas bez maksas.

5

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

32.² pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Līdz 2012.gada 1.janvārim operators saņem emisijas kvotas bez maksas. Sākot ar 2012.gada 1.janvāri gaisa kuģa operatoriem un sākot ar 2013.gada 1.janvāri operatoriem, emisijas kvotas, izņemot emisijas kvotas, kas piešķirtas bez maksas, izsola.”;

Atbalstīts

6. 32.² pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz 2012.gada 1.janvārim operators saņem emisijas kvotas bez maksas. Sākot ar 2012.gada 1.janvāri, gaisa kuģu operatoriem un, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, operatoriem emisijas kvotas, izņemot bez maksas piešķirtās emisijas kvotas, izsola.”;

6

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt 32.²  pantu ar 3.¹ , 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Finanšu līdzekļus, kas iegūti, izsolot šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas (turpmāk – izsoļu ieņēmumi), ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(3²) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā panta 4.⁴ daļā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram.

(3³) Šī panta 3.² daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Atbalstīts

papildināt pantu ar 3.¹ , 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Finanšu līdzekļus, kas iegūti, izsolot šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas (turpmāk — izsoļu ieņēmumi), ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(3²) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā panta 4.⁴ daļā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram.

(3³) Šā panta 3.² daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”;

(4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju:
1) pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta sadales plānā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, emisijas kvotas piešķir sadales plānā noteiktajā kārtībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam operatoram, ievērojot šā likuma 32.¹ panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos pamatnosacījumus;
2) pēc iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta iekārtu sarakstā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, emisijas kvotas piešķir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam operatoram, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā.
(4¹) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu:

1) piešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators;
2) nepiešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram atcelta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;
3) par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4²) Gaisa kuģu operatoriem emisijas kvotas piešķir uz šādiem periodiem:
1) pirmais periods — no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;
2) otrais un turpmākie periodi — astoņi kalendārie gadi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.
(4³) Sākot ar 2013.gada 1.janvāri, paredz emisijas kvotu rezervi jauniem gaisa kuģu operatoriem, kā arī strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu no rezerves Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4⁴) Ministru kabineta noteiktu daļu no šā panta 4.² daļā noteiktajā periodā gaisa kuģu operatoriem paredzētajām emisijas kvotām izsola. Par izsolēs iegūtajiem līdzekļiem finansē klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus.

7

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

izteikt 32.² panta 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

„(4⁴) Izsoļu ieņēmumus, izmanto klimata pārmaiņu novēršanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, tai skaitā:

1) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vai ierobežošanai enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, tai skaitā projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuros paredzēta:

a) ēku vai tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu energoefektivitātes paaugstināšana;

b) atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšana;

Atbalstīts

izteikt 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(4⁴) Izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā:

1) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vai ierobežošanai enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuru mērķis ir:

a) paaugstināt ēku vai tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu energoefektivitāti,

b) paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu,

c) pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšana nacionālā un reģionu mērogā, tai skaitā, projektu finansēšanai, kuros paredzēta pilotpasākumu īstenošana ekstremālo laikapstākļu negatīvās ietekmes mazināšanai un novēršanai;

2) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanas iespēju palielināšanai, tai skaitā projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuros paredzēta:

a) vides tehnoloģiju izstrāde, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu no tehnoloģiskajiem procesiem vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;

c) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām nacionālā un reģionālā mērogā, tai skaitā tādu projektu finansēšanai, kuros paredzēta pilotpasākumu īstenošana ekstremālo laikapstākļu negatīvās ietekmes mazināšanai un novēršanai;

2) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuru mērķis ir:

a) izstrādāt vides tehnoloģijas, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām,

b) klimata politikas pasākumu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām īstenošanai un integrēšanai dažādu nozaru darbībā nepieciešamo pētījumu, plānošanas un tehnisko dokumentu sagatavošana;

c) izglītojoši pasākumi, kas uzlabo sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami to samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicina iedzīvotāju patēriņa paradumu maiņu un sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā.

3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai izpildei;

b) īstenot klimata politikas pasākumus, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī sagatavot integrēšanai dažādās nozarēs nepieciešamos pētījumu, plānošanas un tehniskos dokumentus,

c) īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā;

3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā;

4) Latvijas dalības Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tai skaitā, emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas, administratīvo izmaksu segšanai.”;

4) Latvijas dalībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, arī emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanai.”;

8

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt 32.² pantu ar 4.⁵, 4.⁶, un 4.⁷ daļu šādā redakcijā:

„(4⁵) Izsoļu ieņēmumu izmantošanā ņem vērā ne vien pasākumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabisko biotopu saglabāšanu.

(4⁶) Izsoļu ieņēmumu izmantošanu šā panta 4.⁴ daļas 1. un 2.punktā minētajiem mērķiem nodrošina, organizējot projektu iesniegumu atklātos konkursus. Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu atklāto konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. 

Atbalstīts

papildināt pantu ar 4.⁵, 4.⁶ un 4.⁷ daļu šādā redakcijā:

“(4⁵) Izsoļu ieņēmumu izmantošanā ņem vērā pasākumu ietekmi ne vien uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem.

(4⁶) Izsoļu ieņēmumu izmantošanu šā panta 4.⁴ daļas 1. un 2.punktā minētajiem mērķiem nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Ministru kabinets izdod atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. 

(4⁷) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo un, sākot ar 2013.gadu līdz kārtējā gada 1.aprīlim, iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantošanu iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finansētajiem pasākumiem, siltumnīcefekta gāzu emisijas panākto samazinājumu, sasniegumiem pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanā, kā arī par nodrošināto vides kvalitātes uzlabojumu kopumā.”;

(4⁷) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo un, sākot ar 2013.gadu, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantošanu iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finansētajiem pasākumiem, par panākto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, par to, kādi sasniegumi gūti, nodrošinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī par nodrošināto vides kvalitātes uzlabojumu kopumā.”;

(5) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora un gaisa kuģa operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā (turpmāk arī — emisijas reģistrs).

9

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt 32.² panta piekto daļu pēc vārdiem „attiecīgā perioda” ar vārdiem „bez maksas piešķiramo”;

Atbalstīts

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “attiecīgā perioda” ar vārdiem “bez maksas piešķiramo”;

(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katru gadu līdz 28.februārim siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru un gaisa kuģa operatoru kontiem un valsts kontu emisijas kvotu izsolēm, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumus par emisijas kvotu piešķiršanu un Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu izsoļu jomā.

10

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

aizstāt 32.² panta sestajā daļā vārdus „siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību” ar vārdu „emisijas”;

Atbalstīts

aizstāt sestajā daļā vārdus “siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību” ar vārdu “emisijas”;

11

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt 32.²  pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanu.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšana.”

32.⁴ pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs
(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru, kuru izveido un uztur valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Emisijas reģistrs ir pieejams sabiedrībai. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Emisijas reģistrā veic emisijas kvotu sadales, uzkrājumu, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas un atcelšanas uzskaiti valstī.

12

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

Izteikt 32.⁴ pantu šādā redakcijā:

„32.⁴ pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot emisijas reģistru, kuru izveido un uztur Eiropas Komisija. Emisijas reģistrs ir pieejams sabiedrībai tiešsaistes režīmā.

(2) Emisijas reģistrā uzkrāj emisijas kvotas un siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, kas piešķirtas saskaņā ar Konvencijas Kioto protokolu, un veic attiecīgo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību un emisijas kvotu sadales, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras.

Atbalstīts

7. Izteikt 32.⁴ pantu šādā redakcijā:

“32.⁴ pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot emisijas reģistru, kuru izveido un uztur Eiropas Komisija. Emisijas reģistrs ir pieejams sabiedrībai tiešsaistes režīmā.

(2) Emisijas reģistrā uzkrāj emisijas kvotas un siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, kas piešķirtas saskaņā ar Konvencijas Kioto protokolu, un veic attiecīgo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību un emisijas kvotu sadales, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras.

 (3) Emisijas reģistra valsts administrators saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 7.oktobra Regulu (ES) Nr.920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr.280/2004/EK ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – valsts administrators). Valsts administrators veic Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas reģistra kontu, administrēšanu.

(4) Valsts administrators nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

(3) Emisijas reģistra valsts administrators saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 7.oktobra regulu (ES) Nr.920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.280/2004/EK ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk — valsts administrators). Valsts administrators veic Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas reģistra kontu administrēšanu.

(4) Valsts administrators nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

44.¹ pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija
1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija.
(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

(4) Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai (turpmāk - licence). Kārtību, kādā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(5) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja šā komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:

5. 44.¹ pantā:

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem un skaitli “(fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi”;

8. 44.¹ pantā:

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem un skaitli “(fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi”;

 1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;

13

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 44.¹ panta piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;”

Neatbalstīts

2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - vismaz trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) pēdējo divu gadu laikā nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;
6) prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskajām organizācijām, partijām vai to apvienībām;
7) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;”;

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;”;

7) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) nav apsūdzētie kriminālprocesā;”;

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) nav apsūdzētie kriminālprocesā;”;

papildināt piekto daļu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

papildināt piekto daļu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“8) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

“8) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

9) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;

9) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;

10) nav atbrīvoti no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

10) nav atbrīvoti no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

11) viņiem nav piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”;

11) viņiem nav piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”;

(6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku.
(7) Licenci aptur, ja konstatēts, ka:
1) komersants licences saņemšanai sniedzis nepatiesas ziņas;
2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;
3) komersants vai komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, vairs neatbilst šā panta piektās daļas prasībām.

papildināt septītās daļas 3.punktu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem un skaitli “(fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi”;

papildināt septītās daļas 3.punktu pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem un skaitli “(fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi”;

(8) Ja komersants triju mēnešu laikā nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, licenci anulē.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Licenci anulē, ja komersants triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus vai uz komersanta iesnieguma pamata.”

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Licenci anulē, ja komersants triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus vai uz komersanta iesnieguma pamata.”

45.pants. Operatora un gaisa kuģa operatora veiktais monitorings
(1) Operatora un gaisa kuģa operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Operatori, kuri veic A kategorijas un B kategorijas darbības, saskaņā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteikto kārtību veic regulārus mērījumus un informē par tiem reģionālo vides pārvaldi.
(3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids.
(4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas:
1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;
2) avārijas vai tās draudu gadījumā.
(5) Monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.
(6) A kategorijas un B kategorijas darbības veicēji sastāda gada pārskatu par monitoringa rezultātiem un nosūta to atļaujas izsniedzējam un attiecīgajai pašvaldībai. Gada pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji, kā arī operatori, kas saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

(7¹) Gaisa kuģu operatori, sākot ar 2011.gada 1.janvāri, sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju iepriekšējā kalendārajā gadā. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta Civilās aviācijas aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

14

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

45.panta 7.¹ daļā:

izslēgt vārdus „un sabiedrībai”;

Atbalstīts

9. 45.panta 7.¹ daļā:

izslēgt vārdus “un sabiedrībai”;

15

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

papildināt 45.panta 7.¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Civilās aviācijas aģentūra apkopo gaisa kuģu operatoru ikgadējos pārskatos ziņoto emisijas apjomu un tonnkilometru skaitu un publisko to savā mājas lapā internetā.”

Atbalstīts

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Civilās aviācijas aģentūra apkopo gaisa kuģu operatoru ikgadējos pārskatos norādīto emisijas apjomu un tonnkilometru skaitu un publisko to savā mājaslapā internetā.”

(8) Operators un gaisa kuģa operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav apstiprināts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar pārskaitīt emisijas kvotas, kamēr nav apstiprināts tā ikgadējais pārskats.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:
1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;
2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī.

2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī.

3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:
1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;
2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;
3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;
4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:
1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;
2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;
3) par augsnes kvalitātes normatīviem;
4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;
5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;
6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;
7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām.

5. (Izslēgts ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2010.)

6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.

7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim.

8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.¹ punkts stājas spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu.

9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.¹ panta trešajā daļā un 24.² panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

10. Šā likuma 18.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.

11. Šā likuma 18.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.

16

Satiksmes ministrs U.Augulis

Aizstāt pārejas noteikumu 11. punktā vārdus „martam” un „aprīlim” ar vārdu „jūnijam’.

Atbalstīts

10. Pārejas noteikumos:

aizstāt 11.punktā vārdus “martam” un “aprīlim” ar vārdu “jūnijam”;

12. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.septembrim apstiprina iekārtu sarakstu periodam no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24.¹ panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim.

14. Šā likuma 32.² panta piektās un sestās daļas izpildi valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri.

15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.¹ panta trešajā un septītajā daļā, 32.³ panta devītajā daļā, 32.⁵ panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

16. Šā likuma 32.¹ panta ceturtā daļa, 32.⁵ panta sestā daļa, 32.⁶ panta otrā daļa un 32.⁸ pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

17. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam — šā likuma 11.panta otrās daļas 9., 10., 11. un 13.punktā minētos noteikumus.

18. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta 2.¹ daļā minētos noteikumus.

19. Ministru kabinets līdz 2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos noteikumus.

20. Šā likuma V² nodaļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

21. Grozījumi šā likuma 38.pantā attiecībā uz pirmās daļas papildināšanu ar 3.¹ punktu un otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 44.¹ panta pirma­jā, trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.

23. Šā likuma 24.¹ panta 2.¹ daļa un grozījums 24.¹ panta ceturtajā daļā par iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto atjaunojamos energoresursus, bet pārējos kurināmos — tikai iekārtu darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai, stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

24. Šā likuma 32.³ panta pirmās daļas nosacījumu izpildi gaisa kuģa operators uzsāk ar 2013.gada 1.janvāri.

25. Šā likuma 32.⁸ panta otrajā daļā minētos datus Valsts vides dienests pieprasa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa jomā.

26. Šā likuma 32.⁸ panta ceturtajā daļā minēto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Eiropas Komisijai līdz 2010.gada 30.jūnijam.

27. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

28. Šā likuma 28.² pants stājas spēkā 2011.gada 1.martā.

29. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izdod šā likuma 28.² pantā paredzētos noteikumus.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.augustam pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai vai šāda atbalsta atteikumu. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, tas izdod šā likuma 32.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus.

29. Šā likuma 32.¹ panta astotajā daļā minēto informāciju iesniedz:

1) operators — līdz 2011.gada 1.augustam;

2) reģionālā vides pārvalde — līdz 2011.gada 15.augustam.

17

18

Juridiskais birojs

Pārejas noteikumos:

precizēt 28.punktā datumu, līdz kuram Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas  ražošanai, kā arī datumu līdz kuram Ministru kabinets izdod 32.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus;

Juridiskais birojs

precizēt 29.punkta 1. un 2.apakšpunktā minētos datumus.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.19

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.19

19

Atbildīgā komisija

 Papildināt pārejas noteikumus ar 28. un 29. punktu šādā redakcijā:

“28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.augustam pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai vai lēmumu par šāda atbalsta atteikumu. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, tas izdod šā likuma 32.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus.

29. Šā likuma 32.¹ panta astotajā daļā minēto informāciju iesniedz:

1) operators — līdz 2011.gada 15.augustam;

2) reģionālā vides pārvalde — līdz 2011.gada 30.augustam.

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30. un 31.punktu šādā redakcijā:

“28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.augustam pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai vai lēmumu par šāda atbalsta atteikumu. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, tas izdod šā likuma 32.¹ panta septītajā daļā minētos noteikumus.

29. Šā likuma 32.¹ panta astotajā daļā minēto informāciju iesniedz:

1) operators — līdz 2011.gada 15.augustam;

2) reģionālā vides pārvalde — līdz 2011.gada 30.augustam.

30. Šā likuma 8.¹ pants ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.”

30. Šā likuma 8.¹ pants ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

20

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

Papildināt pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā:

„30. Ministru kabinets līdz 2011. gada 31.decembrim pieņem lēmumu par operatoriem nepiešķirto 24.¹ panta piektās daļas 2.punktā noteiktā perioda emisijas kvotu pārdošanu vai anulēšanu. Ja tiek pieņemts lēmums emisijas kvotas pārdot, Ministru kabinets nosaka emisijas kvotu pārdošanas un finansējuma izmantošanas kārtību.”

Atbalstīts

31. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim pieņem lēmumu par operatoriem nepiešķirto šā likuma 24.¹ panta piektās daļas 2.punktā noteiktā perioda emisijas kvotu pārdošanu vai anulēšanu. Ja tiek pieņemts lēmums emisijas kvotas pārdot, Ministru kabinets nosaka emisijas kvotu pārdošanas un finansējuma izmantošanas kārtību.”

Likuma “Par piesārņojumu”
1.¹ pielikums

Darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā

(Pielikums 10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2010. Pielikuma 1.punkts attiecas uz oglekļa dioksīda emisiju. Sk. grozījumu 2.punktu)

1. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Latvijas teritorijā, tostarp lidojumus, ko veic Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:

....................................

21

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā- Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

Izteikt 1.¹ pielikuma 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„1. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, veic gaisa kuģa operators, tostarp lidojumus, kurus veic Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:”.

Atbalstīts

11. Izteikt 1.¹ pielikuma 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“1. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, veic gaisa kuģa operators, tostarp lidojumus, kurus veic Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:”.

22

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. ”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.