Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

(3)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.; 2009, 2., 3., 9., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.; 2009, 2., 3., 9., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3.pants, 4.panta 2. un 3.punkts, 5. un 6.pants, II, III, IV, V, VI un VII nodaļa, 33.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas aprēķināšanu”.

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas aprēķināšanu”.

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk — Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

2. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.”

2. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.”

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.)

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

(5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam — juridiskā izglītība.

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Trīs mēnešus pirms termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Iestādes vadītāja amata. Attiecīgais ministrs par Ministru kabineta lēmumu informē attiecīgās Iestādes vadītāju un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo Iestādes vadītāju no amata.

(3) Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās Iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(4) Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Trīs mēnešus pirms termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Iestādes vadītāja amata. Attiecīgais ministrs par Ministru kabineta lēmumu informē attiecīgās Iestādes vadītāju un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo Iestādes vadītāju no amata.

(3) Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās Iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(4) Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda — pazemināšana amatā — izpildes termiņa izbeigšanos.

(11) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā — iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēnešalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu. Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.

4. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4¹) sakarā ar to, ka amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā;”.

4. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) sakarā ar to, ka amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā;”.

5. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants. Atvaļinātās amatpersonas tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu

(1) Atvaļinātajai amatpersonai — virsniekam (izņemot atvaļināto amatpersonu, kas atvaļināta no dienesta šā likuma 47.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 7.punktā un otrās daļas 3.punktā minētajos gadījumos) ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kurā piedalās attiecīgās Iestādes amatpersonas.

(2) Atvaļinātajai amatpersonai, kurai ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir tiesības par personiskajiem līdzekļiem iegādāties un valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši atvaļinātās amatpersonas speciālajai dienesta pakāpei.

(3) Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, atvaļinātā amatpersona ievēro vispārējās pieklājības normas un ētikas principus, kā arī neveic darbības, kas diskreditē Iestādi.

(4) Ja atvaļinātā amatpersona, valkājot svētku (parādes) formas tērpu, neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Iestādi, attiecīgais ministrs vai Iestādes vadītājs tai var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.”

1

Iekšlietu ministra p.i., tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojekta 5. pantā paredzētā likuma 44.¹ panta pirmo daļu aiz vārdiem „kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs” ar vārdiem „kuru atbalsta Iestāde un”.

Atbalstīts

5. Papildināt likumu ar 44.¹ pantu šādā redakcijā:

“44.¹ pants. Atvaļinātās amatpersonas tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu

(1) Atvaļinātajai amatpersonai — virsniekam (izņemot atvaļināto amatpersonu, kas atvaļināta no dienesta šā likuma 47.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 7.punktā un otrās daļas 3.punktā minētajos gadījumos) ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuru atbalsta Iestāde un kurā piedalās attiecīgās Iestādes amatpersonas.

(2) Atvaļinātajai amatpersonai, kurai ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir tiesības par personiskajiem līdzekļiem iegādāties un valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši atvaļinātās amatpersonas speciālajai dienesta pakāpei.

(3) Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, atvaļinātā amatpersona ievēro vispārējās pieklājības normas un ētikas principus, kā arī neveic darbības, kas diskreditē Iestādi.

(4) Ja atvaļinātā amatpersona, valkājot svētku (parādes) formas tērpu, neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Iestādi, attiecīgais ministrs vai Iestādes vadītājs tai var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.”

47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta;

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 13.pantā minēto gadījumu;

9) sasniedzot šā likuma 46.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus;

3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika. Ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam.

(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.

(8) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.)

(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

6. 47.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;”;

papildināt pirmo daļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

“5¹) ja amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā, nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 7.punktā un otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes likvidāciju), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.”;

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta šādos gadījumos:

1) attiecīgajā Iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;

2) attiecīgajā Iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu attiecīgajā Iestādē.”;

izslēgt septītās daļas otro teikumu.

6. 47.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;”;

papildināt pirmo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) ja amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā, nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 7.punktā un otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes likvidāciju), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta šādos gadījumos:

1) attiecīgajā Iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;

2) attiecīgajā Iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu attiecīgajā Iestādē.”;

izslēgt septītās daļas otro teikumu.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz 2011.gada 30.jūnijam, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no 2011.gada 1.jūlija.”

2

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā:

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz šā likuma grozījumu, kas paredz, ka minēto iestāžu vadītāji amatā ieceļami uz pieciem gadiem, spēkā stāšanās dienai, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.”

Atbalstīts

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz, ka minēto iestāžu vadītāji amatā ieceļami uz pieciem gadiem, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

3

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.