Drukāt    AizvÄ“rt
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Rīgā

2011. gada ____ jūnijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

           

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 1.jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (341/Lp10) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (341/Lp10) salīdzinošā tabula uz __ lpp.                   

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

A.Latkovskis

 

 


Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr.341/Lp10)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(6)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos
Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:
1) [..]
7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;
8) [..]

1. 50.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

 

papildināt pirmo daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71) personas, kurām neizciestais papildsods – probācijas uzraudzība – aizstāts ar brīvības atņemšanu;".

 

 

 

1. 50.pantā:

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

 

papildināt pirmo daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

“71) personas, kurām neizciestais papildsods — probācijas uzraudzība — aizstāts ar brīvības atņemšanu;”.

50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi
[..]
Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. IzslÄ“gt 50.10 panta otrajā daļā vārdus "un arÄ« par papildsoda – policijas kontroles – termiņa samazināšanu vai atbrÄ«voÅ¡anu no tā".

 

 

 

 

1

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. Aizstāt 50.10panta otrajā daļā vārdus „iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā” ar vārdiem „un iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 50.10 panta otrajā daļā vārdus “iesniedz tiesai priekÅ¡likumus par notiesāto nosacÄ«tu atbrÄ«voÅ¡anu pirms termiņa un arÄ« par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrÄ«voÅ¡anu no tā” ar vārdiem “un iesniedz tiesai priekÅ¡likumus par notiesāto nosacÄ«tu atbrÄ«voÅ¡anu pirms termiņa”.

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi
Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:
1) [..]
5) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.
[..]

 

 

 

 

 

 

 

3. IzslÄ“gt 50.11 panta pirmās daļas 5.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. IzslÄ“gt 50.11 panta pirmās daļas 5.punktu.

Divdesmit otrā nodaļa
Policijas kontrole pār personām, kas atbrīvotas
no brīvības atņemšanas vietām pēc pamatsoda izciešanas

(Nodaļa 15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

123.pants. Ierobežojumi personai, kurai noteikta policijas kontrole
Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:
1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
3) aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas;
4) pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrēties no vienas līdz četrām reizēm mēnesī.
Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

124.pants. Policijas kontroles piemērošanas kārtība
Personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus šā kodeksa 123.pantā noteiktajos ietvaros nosaka policijas iestādes priekšnieks pēc tās dzīvesvietas.
Policijas kontroles realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu
Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma neizciesto papildsodu saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana
Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

126.1 pants. Bāriņtiesas informēšana policijas kontroles izpildes laikā
Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu.
Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns.
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

4. Izslēgt divdesmit otro nodaļu.

 

 

 

4. Izslēgt divdesmit otro nodaļu.

 

5. Papildināt kodeksu ar divdesmit ceturto "A" nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit ceturtā "A" nodaļa

Probācijas uzraudzības izpildes kārtība

138.pants. Probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšana

Notiesātajam piespriestā papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests, sastādot probācijas uzraudzības plānu, nosakot pienākumus un kontrolējot soda izpildes gaitu.

138.pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, piecu darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda vai aresta izpildes iestādes vai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai.

138.pants. Probācijas uzraudzības plāns

Probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu.

Probācijas uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic notiesātā uzraudzību, var izdarīt probācijas uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus.

138.pants. Notiesātā pienākumi, izciešot probācijas uzraudzību

Personai, kurai tiesa ir piespriedusi probācijas uzraudzību, ir pienākums:

1) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

2) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

3) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

4) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

5) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par uzlikto pienākumu izpildi;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par iztikas avotiem.

Probācijas uzraudzības laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

138.pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā tiesības

Izciešot papildsodu – probācijas uzraudzība –, notiesātajam ir tiesības:

1) piedalīties šā kodeksa 154.pantā minētā probācijas uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar šā kodeksa 154.pantā minēto probācijas uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt izdarīt izmaiņas uzraudzības plānā.

138.pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās;

3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas;

6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai notiesātajam tas nerada papildu izdevumus;

11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

138.pants. Probācijas uzraudzības atcelšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais ir veiksmīgi izcietis pusi no noteiktā soda termiņa, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 5.pantā piedāvātajā 138.3panta otrajā daļā vārdus „izdarīt probācijas uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus” ar vārdiem „var grozīt probācijas uzraudzības plānu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 5.pantā piedāvātajā 138.5panta 1.punktā vārdus un skaitli „šā kodeksa 154.pantā minētā”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 5.pantā piedāvātajā 138.5panta 2.punktā vārdus un skaitli „šā kodeksa 154.pantā minēto”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 5.pantā piedāvātajā 138.5panta 3.punktā vārdus „izdarīt izmaiņas uzraudzības plānā” ar vārdiem „grozīt probācijas uzraudzības plānu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5. Papildināt kodeksu ar divdesmit ceturto “A” nodaļu šādā redakcijā:

“Divdesmit ceturtā “A” nodaļa

Probācijas uzraudzības izpildes kārtība

138.pants. Probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšana

Notiesātajam piespriestā papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests, sastādot probācijas uzraudzības plānu, nosakot pienākumus un kontrolējot soda izpildes gaitu.

138.pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, piecu darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda vai aresta izpildes iestādes vai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai.

138.pants. Probācijas uzraudzības plāns

Probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu.

Probācijas uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic notiesātā uzraudzību, var grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.pants. Notiesātā pienākumi, izciešot probācijas uzraudzību

Personai, kurai tiesa piespriedusi probācijas uzraudzību, ir pienākums:

1) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

2) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

3) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

4) lÅ«gt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukÅ¡anai ārpus dzÄ«vesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām;

5) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par uzlikto pienākumu izpildi;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par iztikas avotiem.

Probācijas uzraudzības laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

138.pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā tiesības

Izciešot papildsodu — probācijas uzraudzība —, notiesātajam ir tiesības:

1) piedalīties probācijas uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar probācijas uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas;

6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai notiesātajam tas nerada papildu izdevumus;

11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

138.pants. Probācijas uzraudzības atcelšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais ir veiksmīgi izcietis pusi no noteiktā soda termiņa, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.”

154.pants. Uzraudzības plāns
Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu, kuru sagatavo Valsts probācijas dienesta amatpersona.
Uzraudzības plāna sagatavošanā iesais­ta nosacīti notiesāto.
Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti notiesātā uzraudzību, var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus.

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 154.panta trešajā daļā vārdus „var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus” ar vārdiem „grozīt uzraudzības plānu”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 154.panta trešajā daļā vārdus “var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus” ar vārdiem “grozīt uzraudzības plānu”.

Pārejas noteikumi

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:
1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;
2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida — aresta — izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004., 04.04.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9 panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

9. Grozījums šā likuma 50.6 panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

11. Grozījumi šā likuma 50.9 panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14. Papildsodu – policijas kontroli – turpina izciest personas, kurām tas piespriests līdz 2011.gada 31.jūnijam pēc Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.1, 164., 165. un 166.panta, un personas, kurām tas piespriests līdz 2014.gada 31.decembrim pēc citiem Krimināllikuma pantiem, un attiecībā uz tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 2.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 "Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība";

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

8) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda – policijas kontroles – izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss."

 

 

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Papildsodu — policijas kontroli — turpina izciest personas, kurām tas piespriests līdz 2011.gada 30.jūnijam pēc Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.1, 164., 165. un 166.panta, un personas, kurām tas piespriests līdz 2014.gada 31.decembrim pēc citiem Krimināllikuma pantiem, un attiecībā uz tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 2.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;

4) policijas kontroles Ä«stenoÅ¡anai piemÄ“ro Ministru kabineta 2008.gada 30.jÅ«nija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole â€” Ä«stenoÅ¡anas kārtÄ«ba”;

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

8) Valsts policijas teritoriālā struktÅ«rvienÄ«ba nekavÄ“joties nosÅ«ta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontroles â€” izpildes laikā iegÅ«tas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespÄ“jamu bÄ“rna veselÄ«bas, dzÄ«vÄ«bas un pilnvÄ“rtÄ«gas attÄ«stÄ«bas apdraudÄ“jumu un notiesātais dzÄ«vo vai plāno dzÄ«vot Ä£imenÄ“, kurā ir bÄ“rni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pÄ“c kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespÄ“jamu bÄ“rna apdraudÄ“jumu. Å o informāciju nosÅ«ta bāriņtiesai, kuras darbÄ«bas teritorijā uzturas notiesātais un iespÄ“jami apdraudÄ“tais bÄ“rns. MinÄ“tajai informācijai ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss.”

 

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

 

 

 

SavÄ“rst OriÄ£inālais dokumenta saturs

341_prez.doc - 341_prez.doc

Start time: 14.12.2023 20:58:36 After doc accessing: 14.12.2023 20:58:36 After doc copying: 14.12.2023 20:58:36 End time: 14.12.2023 20:58:36 Doc created: 02.06.2011 12:17:33 Doc last mod: 02.06.2011 12:19:41 Doc manual: