Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

(135)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Meža likums

Grozījumi Meža likumā

Grozījumi Meža likumā

Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.; 2005, 5., 10.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 3., 14.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76., 106., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.; 2005, 5., 10.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 3., 14.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76., 106., 205.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

“1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecinājums - Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

1) ainavu cirte – cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

1) ainavu cirte — cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

2) bonitāte - iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

2) apliecinājums – Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

2) apliecinājums — Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

3) galvenā cirte - cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;

3) atmežošana – personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;

1

Deputāts A.Caunītis

Papildināt 1.panta 3.punktu pēc vārdiem „atmežošana – personas darbības izraisīta meža” ar vārdu „zemes”

Neatbalstīts

3) atmežošana — personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;

4) galvenās cirtes caurmērs - mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

4) atmežošanas cirte – cirtes veids mežā tādu darbību īstenošanai, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids;

4) atmežošanas cirte — cirtes veids mežā tādu darbību īstenošanai, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids;

5) galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

5) augu daļas – stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, izpreparējumi mikropavairošanai, pumpuri, noliektņi, saknes, atvases un jebkuras stāda daļas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

5) augu daļas — stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, izpreparējumi mikropavairošanai, pumpuri, noliektņi, saknes, atvases un jebkuras stāda daļas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

6) kailcirte - galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

6) bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi – biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas;

6) bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi — biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas;

7) kritiskais šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

7) bonitāte – iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, kuru nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

Redakcionāli precizēts

7) bonitāte — iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

8) meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

8) cita cirte – cirtes veids, ko izmanto, ja tā nepieciešama meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai;

2

3

Deputāts A.Caunītis

Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārdiem „cita cirte – cirtes veids, ko izmanto, ja tā nepieciešama meža infrastruktūras” ar vārdiem „robežstigu un kvartālstigu”

Atbildīgā komisija

Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārdiem „cita cirte – cirtes veids, ko izmanto, ja tā nepieciešama meža infrastruktūras” ar vārdu „robežstigu”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

8) cita cirte — cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai;

9) meža apsaimniekošanas plāns - dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības;

9) dabiska brauktuve – ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām;

9) dabiska brauktuve — ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām;

10) meža atjaunošana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē;

10) galvenā cirte – cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

Redakcionāli precizēts

10) galvenā cirte — cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

11) meža bojājums - mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

11) galvenās cirtes caurmērs – mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

11) galvenās cirtes caurmērs — mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

12) meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;

12) galvenās cirtes vecums – mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

12) galvenās cirtes vecums — mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana - mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

13) ilgtspējīga meža apsaimniekošana – meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un tā potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī neizraisa draudus citām ekosistēmām;

Redakcionāli precizēts

13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un tā potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām;

14) meža inventarizācija - informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

14) izlases cirte – galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

14) izlases cirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

15) meža monitorings - pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai;

15) jaunaudze – skuju koku, oša un ozola mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņa mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes – līdz 20 gadu vecumam;

Redakcionāli precizēts

15) jaunaudze — skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes — līdz 20 gadu vecumam;

16) meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti - atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;

16) kailcirte – galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

16) kailcirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

17) meža reproduktīvais materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

17) klons – koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot;

4

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 17.punktu,

Atbalstīts

18) meža tiesiskais valdītājs -

18) klonu maisījums – atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās;

5

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 18.punktu,

Atbalstīts

a) persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā,

b) persona, kura meža zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

19) Meža valsts reģistrs - informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

19) kokaugu plantācija – zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, īpašiem mērķiem regulārā izvietojumā izveidota kokaudze ar intensīvu apsaimniekošanu, kuras maksimālais audzēšanas aprites cikla ilgums ir 15 gadu;

6

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izslēgt Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 1.panta 19.punktu.

Atbalstīts

20) mežaudze - mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

20) koku ģimenes vecāki – koki, no kuriem iegūst pēcnācējus, izmantojot kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu. Pēcnācējus iegūst no viena zināma vecāka, ko izmanto kā sievišķo augu, to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem;

7

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 20.punktu,

Atbalstīts

21) minimālais šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;

21) kopšanas cirte – cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai;

17) kopšanas cirte — cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai;

22) neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

22) kritiskais šķērslaukums – mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

18) kritiskais šķērslaukums — mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

23) plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

23) meža aizsardzība – pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

19) meža aizsardzība — pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

24) šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

24) meža atjaunošana – pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;

20) meža atjaunošana — pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;

25) valdaudze - mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no to vidējā augstuma;

25) meža bojājums – mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

21) meža bojājums — mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

26) valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.

26) meža ieaudzēšana – pasākumu kopums mežaudzes ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs;

8

Deputāts A.Caunītis

Aizstāt likumprojekta 1.panta 26.punktā vārdu „mežaudzes” ar vārdu „meža”

Atbalstīts

22) meža ieaudzēšana — pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs;

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

27) meža infrastruktūra – mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai;

23) meža infrastruktūra — mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai;

28) meža inventarizācija – informācijas iegūšana par mežu, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem un tam piegulošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana;

Redakcionāli precizēts

24) meža inventarizācija — informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana;

29) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots – atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki, sēklu ieguves plantācija, klons vai klonu maisījums;

9

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 29.punktu šādā redakcijā:

„29) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots — atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki (koki, no kuriem ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu iegūst pēcnācējus, vienu zināmu vecāku izmantojot kā sievišķo augu un to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem), sēklu ieguves plantācija, klons (koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai klonu maisījums (atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);”

Atbalstīts

25) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots — atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki (koki, no kuriem ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu iegūst pēcnācējus, vienu zināmu vecāku izmantojot kā sievišķo augu un to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem), sēklu ieguves plantācija, klons (koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai klonu maisījums (atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);

30) meža reproduktīvais materiāls – mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība, augu daļas vai stādāmais materiāls, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

10

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 30.punktu šādā redakcijā:

„30) meža reproduktīvais materiāls – mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība (čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai), augu daļas vai stādāmais materiāls (no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi), ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;”

Atbalstīts

26) meža reproduktīvais materiāls — mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība (čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai), augu daļas vai stādāmais materiāls (no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi), ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

31) meža tiesiskais valdītājs:

27) meža tiesiskais valdītājs:

a) persona, kurai pēc noteiktas institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem,

a) persona, kurai pēc noteiktas institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem,

b) persona, kas zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

b) persona, kura zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

32) Meža valsts reģistrs – valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem un tam piegulošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm;

Redakcionāli precizēts

28) Meža valsts reģistrs — valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm;

33) meža zeme – zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces;

11

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 33.punktu šādā redakcijā:

„33) meža zeme — zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi;”

Atbalstīts

29) meža zeme — zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi;

34) mežaparks – sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai;

30) mežaparks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai;

35) mežaudze – mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

31) mežaudze — mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

36) mežaudzes pirmais stāvs – mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem;

12

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 36.punktu

Atbalstīts

37) mežaudzes šķērslaukums – viena hektāra platībā augošo pirmā stāva koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

13

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 37.punktu šādā redakcijā:

„37) mežaudzes šķērslaukums – viena hektāra platībā augošo pirmā stāva (mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem) koku  stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;”

Atbalstīts

32) mežaudzes šķērslaukums — viena hektāra platībā augošo pirmā stāva (mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem) koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

38) mežaudzes vecums – mežaudzes valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās koku sugas koki mežaudzē ir dažāda vecuma, mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja;

33) mežaudzes vecums — mežaudzes valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās koku sugas koki mežaudzē ir dažāda vecuma, mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja;

39) mežs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;

14

15

Deputāts A.Caunītis

Likumprojekta 1. pantā aizstāt likuma 1. pantā 39. punktā vārdu „piecus” ar vārdu „septiņus”

Juridiskais birojs

Apsvērt jautājumu par 39.punktā minētā termina “mežs” iekļaušanu likuma tekstā.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

34) mežs — ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;

40) minimālais šķērslaukums – mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība;

35) minimālais šķērslaukums — mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība;

41) nacionālais meža monitorings – meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, izmantojot zinātniskas metodes;

36) nacionālais meža monitorings — meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, izmantojot zinātniskas metodes;

42) neproduktīva mežaudze – mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

16

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta 42. punktu šādā redakcijā:

„42) neproduktīva mežaudze – mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ;”

Atbalstīts

37) neproduktīva mežaudze — mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ;

43) parks – sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra;

38) parks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra;

44) plantāciju meži – ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

39) plantāciju meži — ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

45) rekonstruktīvā cirte – cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai;

17

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta 45. punktu šādā redakcijā:

„45) rekonstruktīvā cirte – cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā;”

Atbalstīts

40) rekonstruktīvā cirte — cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā;

46) sanitārā cirte – cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus;

18

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta 46. punktu šādā redakcijā:

„46) sanitārā cirte – cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā;”

Atbalstīts

41) sanitārā cirte — cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā;

47) sēklu ieguves plantācija – atlasītu klonu vai koku ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežu, bagātīgu un viegli novācamu sēklu ražu;

42) sēklu ieguves plantācija — atlasītu klonu vai koku ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežu, bagātīgu un viegli novācamu sēklu ražu;

48) sēklu vienība – čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai;

19

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 48.punktu,

Atbalstīts

49) stādāmais materiāls – no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi;

20

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta 49.punktu.

Atbalstīts

50) valdošā koku suga – koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja.

43) valdošā koku suga — koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja;

21

22

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Papildināt Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 1.pantu ar 51.punktu šādā redakcijā:

„51) Zinātniskās izpētes meži – Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija, kuru apsaimnieko pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu ierīkošanai un uzturēšanai.”

Atbildīgā komisija

Papildināt Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 1.pantu ar 51.punktu šādā redakcijā:

„44) zinātniskās izpētes meži — Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares augstākās izglītības sistēmā.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.22

Atbalstīts

44) zinātniskās izpētes meži — Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares augstākās izglītības sistēmā.

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus;

2) noteikt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.

Redakcionāli precizēts

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus;

2) reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā papildu nosacījumus nosaka citi normatīvie akti.

Redakcionāli precizēts

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā papildu nosacījumus paredz citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

23

24

Deputāts I.Līdaka

Papildināt 2.pantu ar 2.ˡ daļu šādā redakcijā:

„(2ˡ)Kritērijus pēc kuriem novērtē meža apsaimniekošanas atbilstību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem visos mežos, kā arī šo kritēriju monitoringa kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„(3) Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai saskaņā ar PanEiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijiem un indikatoriem.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.24

Atbalstīts

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai saskaņā ar PanEiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijiem un indikatoriem.

(3) Pilsētu un ciemu teritorijā papildu nosacījumus meža apsaimniekošanā nosaka arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Redakcionāli precizēts

(4) Pilsētu un ciemu teritorijā papildu nosacījumus meža apsaimniekošanā paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi.

25

Deputāts U.Rotbergs

Papildināt 2. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Kritērijus pēc kuriem novērtē meža apsaimniekošanas atbilstību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem visos mežos, kā arī šo kritēriju monitoringa kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:

1) mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības;

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā mežs;

26

Deputāts A.Caunītis

Izteikt likumprojekta 1. pantā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1)  meža zeme un zeme, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā mežs;”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.31

2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

2) cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, izņemot:

a) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, kā arī elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzesvadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta,

b) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem,

c) augļu dārzu, parku, kokaudzētavu un kokaugu plantāciju;

27

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izteikt Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.31

3) meža zeme.

28

Deputāts A.Caunītis

Izslēgt 3. panta pirmās daļas 3punktu.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.31

(2) Par mežu neuzskata:

1) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem un ir mazāka par 0,1 hektāru;

2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;

3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un kokaudzētavas.

(2) Uz vienā zemes kadastra vienībā esošu zemi, kuras platība nav lielāka par 0,12 hektāriem, kura reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā mežs, uz kuras atrodas būves un kura aizņem teritoriju, kuras plānotā (atļautā) izmantošana vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā primāri noteikta apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I un XI nodaļa. Šo teritoriju apsaimniekošanu reglamentē vietējās pašvaldības saistošie noteikumi."

29

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likuma 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Uz zemes vienību, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts lietošanas veids - mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem un uz kuras atrodas būves, un tā aizņem teritoriju, kuras plānotā (atļautā) izmantošana vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I un XI nodaļa. Šo teritoriju apsaimniekošanu reglamentē vietējās pašvaldības saistošie noteikumi."

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.31

(3) Par meža zemi neuzskata:

30

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izteikt Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz mežu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas prasības.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.31

1) valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju esošā ceļa un dzelzceļa zemes nodalījuma joslu normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja ceļš vai dzelzceļš šķērso meža teritoriju;

2) esošas elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trases normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja trase šķērso meža teritoriju.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punkta nosacījumi neattiecas uz mežsaimniecības ceļu.

(5) Parks ir sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, kam ir īpaši izveidota infrastruktūra un kam nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, saglabājot vai uzlabojot teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību. Parka izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

31

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;

2) cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;

3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem, ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I un XI nodaļa. Šo teritoriju apsaimniekošanu reglamentē vietējās pašvaldības saistošie noteikumi.

(3) Uz mežu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas prasības. Uz mežu aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem neattiecas tikai koku ciršanas prasības.”

Atbalstīts

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;

2) cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;

3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem, ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I un XI nodaļa. Šo teritoriju apsaimniekošanu reglamentē vietējās pašvaldības saistošie noteikumi.

(3) Uz mežu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas prasības. Uz mežu aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem neattiecas tikai koku ciršanas prasības.”

32

33

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„3¹.pants

Par mežu neuzskata:

1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, kā arī elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzesvadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta,

2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem,

3) augļu dārzu, parku, kokaudzētavu.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

„3¹.pants

Par mežu neuzskata:

1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;

2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai šā likuma 1.panta 39.punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.33

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants

Par mežu neuzskata:

1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;

2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai šā likuma 1.panta 39.punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem.”

4.pants

(1) Šis likums attiecas uz:

1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.

(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pērk vai atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.

2. 4.pantā:

izslēgt otrās daļas trešajā teikumā vārdus "pērk vai";

34

Deputāts U.Rotbergs

Izteikt likuma 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību atbilstoši Meža politikai veic akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts kapitāla daļu/akciju turētāji akciju sabiedrībā „Latvijas valsts meži”  vienādās daļās ir Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Neatbalstīts

3. 4.pantā:

izslēgt otrās daļas trešajā teikumā vārdus “pērk vai”;

(2¹) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmo valsts meža platību apsaimniekošanu un aizsardzību veic attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmās un zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes apsaimniekošana un aizsardzība ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē."

35

Deputāts A.Caunītis

Izteikt likumprojekta 2.pantā paredzēto likuma 4.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹)  Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" pērk vai atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi pārreģistrē zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.37

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmās un zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes apsaimniekošana un aizsardzība ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē.”;

36

37

Deputāts U.Rotbergs

Papildināt likuma 4. pantu ar jaunu trešo daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

(3) Valsts akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” pērk vai atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma 4. pantu ar jaunu trešo daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(3) Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi attiecināmi visi šā likuma nosacījumi par valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.”;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.37

Atbalstīts

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumā esošo meža zemi attiecināmi visi šā likuma nosacījumi par valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.”;

38

Deputāts U.Rotbergs

Papildināt likuma 4. pantu ar jaunu ceturto daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„(4) AS “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanai raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu AS “Latvijas valsts mežu” darbībā.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu “Latvijas valsts mežu” darbībā.

39

40

Deputāts U.Rotbergs

Papildināt likuma 4. pantu ar jaunu piekto daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„(5) Ne retāk kā reizi gadā Zemkopības ministrija sagatavo ziņojumu Ministru Kabinetam par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:

1) meža kā kapitāla vērtības novērtējumu un tā izmaiņām;

2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;

3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu meža sociālo vērtību izmantošanas ievērošanu.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma 4. pantu ar jaunu piekto daļu, precizējot līdzšinējo daļu numerāciju, šādā redakcijā:

(5) Ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma konkrētas situācijas izvērtēšanai Zemkopības ministrija sagatavo Ministru kabinetam ziņojumu par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:

1) meža kā kapitāla vērtības novērtējumu un tā izmaiņām;

2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;

3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu meža sociālo vērtību izmantošanā.”;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.40

Atbalstīts

(5) Ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma konkrētas situācijas izvērtēšanai Zemkopības ministrija sagatavo Ministru kabinetam ziņojumu par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:

1) meža kā kapitāla vērtības novērtējumu un tā izmaiņām;

2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;

3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu meža sociālo vērtību izmantošanā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par sesto daļu.

(3) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu un 16.12.2010. likumu)

II nodaļa. Tiesības uzturēties mežā

5.pants

(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.

3. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Fiziskām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, kas noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža apsaimniekošanas un aizsardzības vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.";

41

42

Deputāts L.Šāvējs

Izteikt likuma 5.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojot pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī pa valdījumā esošu mežu apsaimniekošanas darbu veikšanai.”

Atbildīgā komisija

5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”;

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.42

Atbalstīts

4. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”;

(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

izslēgt otrajā daļā vārdu "citā";

izslēgt otrajā daļā vārdu “citā”;

(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "īpaši aizsargājamo" ar vārdu "dabas";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “īpaši aizsargājamo” ar vārdu “dabas”;

(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, un meža inventarizācijas un meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, nepieciešamības gadījumā uzrādot dienesta vai darba apliecību vai meža inventarizācijas veicēja reģistrācijas dokumentu.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, kā arī nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību."

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, kā arī nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību.”

(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

III nodaļa. Koku ciršana

7.pants

(1) Kokus mežā atļauts cirst:

4. Izteikt 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā:          

"7.pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē. Galvenās cirtes izpildes veidi ir kailcirte un izlases cirte.

43

44

45

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izslēgt Likumprojekta 4.pantā paredzētā likuma 7.panta otro teikumu.

Deputāts A.Caunītis

Likumprojekta 4. pantā izteikt likuma 7. pantu šādā redakcijā:

„7. pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē. Galvenās cirtes un sanitārās cirtes izpildes veidi ir kailcirte un izlases cirte.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 7. pantu šādā redakcijā:

"7.pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.45

Atbalstīts

5. Izteikt 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

“7.pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.

1) galvenajā cirtē - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

2) kopšanas cirtē - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;

3) sanitārajā cirtē - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;

4) rekonstruktīvajā cirtē - neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) citā cirtē — meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, meža zemes transformācijai, bīstamu koku novākšanai, kā arī dabas vērtību saglabāšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu)

8.pants

(1) Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.

8.pants

 (1) Kārtību koku ciršanai ārpus meža nosaka Ministru kabinets.

46

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izteikt Likumprojekta 4.pantā paredzētā likuma 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Noteikumos nosaka:

1) kārtību koku ciršanai ārpus meža;

2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.”

Atbalstīts

8.pants

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Noteikumos nosaka:

1) kārtību koku ciršanai ārpus meža;

2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža zemes pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

(16.02.2006. likuma redakcijā)

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

47

Deputāts I.Līdaka

Deputāts U.Rotbergs

Izteikt 9.panta pirmās daļas 1.punkta tabulas sadaļu šādā redakcijā:

„(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

Atbalstīts

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

3) saņemts šā likuma 11.pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Šādos gadījumos nepiemēro šā panta otrās daļas 1.un 2.punkta noteikumus.

(2) Galvenā cirte ir aizliegta:

(2) Kailcirte ir aizliegta, ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos kailcirtei piegulošajās teritorijās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un nav sasniegusi normatīvajos aktos noteikto vecumu. Kailcirte ir atļauta, ja minētajās piegulošajās teritorijās mežaudzes un kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

48

49

50

51

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izteikt Likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kailcirte ir aizliegta, ja vienā zemes vienībā esošajos mežos kailcirtei piekļaujas platība, kas nav atjaunota normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.”

Deputāts I.Līdaka

Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kailcirti veic, ievērojot sekojošus nosacījumus:

1. Kailcirte ir atļauta, ja tai blakus piegulošajās teritorijās mežaudzes, kuras nav atzītas par atjaunotām un kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

2. Mežaudzei, kura pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, blakus jaunu kailcirti neveic tuvāk par 100 m, pirms Valsts meža dienests mežaudzi nav atzinis par atjaunotu un pagājis mazākais piesliešanās laiks.

Mazākais piesliešanās laiks, veicot meža atjaunošanu ar skuju kokiem vai cietiem lapu kokiem ir pieci gadi, pārējos gadījumos - trīs gadi.”

Deputāts A.Caunītis

Likumprojekta 4. pantā izteikt likuma 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kailcirte ir atļauta, ja piegulošajās platībās neatjaunotās mežaudzes un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.) Mazākais piesliešanās laiks, veicot meža atjaunošanu ar skuju kokiem vai cietiem lapu kokiem ir četri gadi, pārējos gadījumos- divi gadi. Mazākais piesliešanās laiks nav attiecināms uz gadījumiem, kad atjaunotā mežaudzē valdošā koku suga ir sasniegusi vairāk kā 2m augstumu un Valsts meža dienests mežaudzi ir atzinis par izkoptu. Atjaunošanas gads netiek ieskaitīts mazākajā piesliešanās laikā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt Likumprojekta 4.pantā paredzēto likuma 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kailcirte ir atļauta, ja tai piegulošajās platībās:

1) vienā zemes vienībā esošajos mežos mežaudzes ir atzītas par atjaunotām un sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

2) mežaudzes, kuras nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

3) mežaudzes, kuras ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

4) mežaudze, kas ir mazāka par 1,0 hektāru un nav atzīta par atjaunotu noteiktajā termiņā, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.51

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.51

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.51

Atbalstīts

(2) Kailcirte ir atļauta, ja tai piegulošajās platībās:

1) vienā zemes vienībā esošajos mežos mežaudzes ir atzītas par atjaunotām un sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

2) mežaudzes, kuras nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

3) mežaudzes, kuras ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

4) mežaudze, kas ir mazāka par 1,0 hektāru un nav atzīta par atjaunotu noteiktajā termiņā, un plānotās kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;

2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad par atjaunotu atzītā mežaudze ir izkopta un meža augšanas apstākļiem piemērotās koku sugas kociņu vidējais augstums sasniedzis vismaz divus metrus lapu kokiem un vismaz vienu metru skuju kokiem;

3) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu).

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esoša meža zeme tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīta divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no šīs zemes sadalīšanas katrā sadales rezultātā izveidotajā meža zemes daļā piemērojami šajā pantā noteiktie galvenās cirtes aizliegumi un 13.pantā minētie noteikumi kā uz meža zemi pirms tās sadalīšanas.

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no šīs zemes sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai piemērojami šajā pantā noteiktie galvenās cirtes aizliegumi un 13.pantā minētie noteikumi tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas."

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no šīs zemes sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas piemērojami šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi un 13.pantā minētie noteikumi.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. likumu, 27.01.2005. likumu un 16.02.2006. likumu)

10.pants

(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.

5. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki".

6. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki”.

(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

11.pants

Ja pirms kopšanas vai sanitārās cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

(27.01.2005. likuma redakcijā)

6. Izteikt 11., 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Ja pirms sanitārās cirtes sākšanas ir paredzams, ka mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

52

53

54

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Krauze

Izteikt Likumprojekta 6.pantā paredzēto likuma 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.”

Deputāts I.Līdaka

Deputāts U.Rotbergs

Likumprojekta 6. pantā papildināt likuma 11. pantu pēc vārdiem „atzinuma saņemšanas” ar vārdiem „izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai to daļas, kurās galvenā cirte ir aizliegta.”

Atbildīgā komisija

Izteikt Likumprojekta 6.pantā paredzēto likuma 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā.”