LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba ielā 10/12, Rīgā, LV-1811 tālr. 708 7318,
________________________________________________________________
Rīgā
2010. gada 16.novembris
Nr.9/2 – 2 – – 2010
Saeimas Prezidijam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 10.Saeimā turpināt izskatīt šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1.“Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1978/Lp9);
2.“Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1989/Lp9).
Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1989/Lp9) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Pielikumā: 1.Likumprojekts un anotācija “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1978/Lp9) uz 4 lpp;
2.Likumprojekts un anotācija “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (9.Saeimas likumprojekta reģ. Nr.1989/Lp9) uz 7 lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Likumprojekts
Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
papildināt 7.punktu pēc vārdiem "apliekamo personu grupu" ar vārdiem "un fiskālo pārstāvi";
izslēgt 38.punktu;
papildināt pantu ar 41.punktu šādā redakcijā:
"41) fiskālais pārstāvis – apliekamā persona, kura, pamatojoties uz rakstveidā noslēgtu līgumu, veic nodokļa samaksu valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu attiecībā uz akcīzes precēm, ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvos aktus, šādos darījumos:
a) preču izlaišana brīvam apgrozījumam un šo preču turpmākā piegāde citas dalībvalsts apliekamai personai,
b) preču izlaišana brīvam apgrozījumam un šo preču turpmākā piegāde iekšzemē,
c) preču saņemšana iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku to tālākai eksportēšanai un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana,
d) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku to tālākai eksportēšanai un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana."
2. 3.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) fiskālo pārstāvi.";
papildināt pantu ar 1.3 daļu šādā redakcijā:
"(13) Apliekamo personu reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tai atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
1) attiecīgā apliekamā persona dienā, kad tā ir iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē pirms vairāk nekā diviem gadiem un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti ir veikusi saimniecisko darbību;
2) attiecīgajai apliekamai personai dienā, kad tā ir iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības;
3) fiziskai personai, juridisku personu pārstāvēttiesīgai personai vai valdes locekļiem nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;
4) attiecīgā apliekamā persona nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos sniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas vai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā sniedz pieprasāmo papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai;
5) attiecīgā apliekamā persona ir sasniedzama tās juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;
6) attiecīgā apliekamā persona sniedz kādu no šādiem galvojumiem:
a) ir apliecinājums no bankas, ka fiskālā pārstāvja darbībai ir izdarīts naudas līdzekļu uzkrājums depozīta kontā iespējamā nodokļa parāda segšanai; šim uzkrājumam uz fiskālā pārstāvja reģistrācijas dienu jābūt 10
b) ir apliecinājums no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 200 000 latiem;
7) attiecīgā apliekamā persona ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients.";
papildināt pantu ar 8.14, 8.15, 8.16, 8.17 un 8.18 daļu šādā redakcijā:
"(814) Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apliekamo personu, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja nodokļa reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi.
(815) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par fiskālā pārstāvja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, ja fiskālā pārstāvja darbības laikā:
1) fiskālais pārstāvis neievēro šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktā minētos nosacījumus;
2) uz kārtējā mēneša piekto datumu fiskālajam pārstāvim ir nodokļa parāds valsts budžetam par iepriekšējo taksācijas periodu, kas ir lielāks par sniegto galvojumu, un tā samaksas termiņš nav pagarināts normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā;
3) fiziskai personai, juridisku personu pārstāvēttiesīgai personai vai valdes locekļiem ir sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā.
(816) Fiskālais pārstāvis, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu un kurš 60 dienu laikā no izslēgšanas dienas nav atkārtoti reģistrēts šajā reģistrā, par izslēgšanas datumā uzskaitē esošām importētām un no citām dalībvalstīm saņemtām precēm aprēķina un samaksā nodokli valsts budžetā.
(817) Ja fiskālais pārstāvis uz tā izslēgšanas dienu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra jau ir bijis divas reizes izslēgts saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu, tad atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ne agrāk kā gadu pēc izslēgšanas.
(818) Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja:
1) persona, kas vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, fiziskai personai, juridisku personu pārstāvēttiesīgai personai vai valdes locekļiem nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un dienā, kad attiecīgā persona ir iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tai nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības;
2) fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta
8.1 daļas 2. vai 4.punktu, ir izpildījis šā panta 8.4 daļā minētās saistības;
3) fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā panta 1.3 daļas 6.punktā paredzētajiem galvojumiem;
4) dienā, kad iesniegts
3. 4.1 pantā:
izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(6) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi:";
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes) un citiem ar ieejas biļešu iegādi šajos pasākumos saistītiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura veic saimniecisko darbību, pakalpojumu sniegšanas vieta ir šo pasākumu faktiskā norises vieta."
4. 6.pantā:
izslēgt otrās daļas 2.punktu;
izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra Regulu (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs Regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus;";
papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
"6) preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), 23.pantā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos;
7) komerciālā nolūkā importētās preces, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minēto ekvivalento summu latos nosaka, ievērojot Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (
5. Izteikt 6.2 panta 21.punktu šādā redakcijā:
"21) šāda koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem:
a) malkas apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā,
b) koksnes šķeldas vai skaidas,
c) zāģskaidas un koksnes atlikumi,
d) zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā;".
6. 7.pantā:
papildināt pirmās daļas 4.3 punktu pēc vārdiem "par atlīdzību" ar vārdu "galvenokārt";
izslēgt pirmās daļas 7. un 8.punktu;
papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:
"13) preču nosūtīšanai fiskālajam pārstāvim, ja šīs preces ir nosūtītas ar nolūku to tālākai eksportēšanai un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā."
7. 8.pantā:
izteikt 5.1 daļas 14.punktu šādā redakcijā:
"14) ja preču piegādei vai preču nosūtīšanai, vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, – atsauce uz likuma pantu, daļu un punktu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu;";
papildināt 5.1 daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:
"18) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis, – fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums un tā juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta."
8. 9.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35
papildināt 1.1 daļu pēc vārdiem "viens kalendārais ceturksnis" ar vārdiem "izņemot PVN grupu";
izteikt 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) Apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Fiskālajam pārstāvim nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis neatkarīgi no veikto apliekamo darījumu vērtības."
9. 10.pantā:
aizstāt 1.5 daļas 1. un 2.punktā vārdus "kad ir saņemta apliekamās personas reģistrācijas apliecība" ar vārdiem "kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā";
aizstāt 1.6 daļas 1. un 2.punktā vārdus "pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas" ar vārdiem "pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā";
papildināt pantu ar 1.14 un 1.15 daļu šādā redakcijā:
"(114) Apliekamā persona, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja nodokļa reģistrācijas numurs, nodokli, kas uzrādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā.
(115) Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā uzrāda saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai.";
izteikt 11.3 daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) ja tā taksācijas periodā ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli šā panta 11.1 daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju;".
10. Izslēgt 10.1 panta pirmās daļas 2.punktā vārdu "zaudētais".
11. Papildināt 11.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Fiskālais pārstāvis nodokļa deklarāciju un tās pielikumus šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu."
12. 12.pantā:
izteikt 2.3 daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Nodokļa parāda galvojumu veidus, to iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, saskaņā ar kurām personu atbrīvo no nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.";
aizstāt 12.4 daļā vārdus "nokavēto nodokļa maksājumu veikšanai" ar vārdiem "nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai".
13. 12.3 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos piemēro:
1) apliekamā persona, ja preces importē savas saimnieciskās darbības ietvaros un apliekamā persona ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta atļauju;
2) fiskālais pārstāvis, ja preces importē, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo peronu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, un fiskālais pārstāvis ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Fiskālais pārstāvis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam un piemērojot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, veic preču piegādi ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā pēc šo preču izlaišanas brīvam apgrozījumam."
14. 13.1 pantā:
izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstību;";
papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "saņem arī" ar vārdu "atbilstīga".
15. Papildināt 13.4 pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par pirmstaksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk, kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija, otrā ceturkšņa vai pirmā pusgada deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā uzrādot atskaitāmo priekšnodokli par pirmstaksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām."
16. 26.pantā:
izslēgt devīto daļu;
papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(14) Šā panta astoto un divpadsmito daļu nepiemēro gadījumos, kad citas dalībvalsts personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu attiecīgajos darījumos iekšzemē pārstāv fiskālais pārstāvis."
17. 28.pantā:
izslēgt devīto daļu;
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja šīs preces ir piegādātas fiskālajam pārstāvim ar nolūku tās eksportēt un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā."
18. 33.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja šīs preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam 30 kalendāro dienu laikā piegādās uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs nodokļa reģistrācijas numurs.";
papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
"(21) Fiskālais pārstāvis, pārstāvot Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa
0 procentu likmi, ja šīs preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam 30 kalendāro dienu laikā piegādās uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs nodokļa reģistrācijas numurs.
(22) Ja apliekamā persona saskaņā ar šā panta otro vai 2.1 daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, tās rīcībā ir jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka importētās preces ir piegādātas uz citu dalībvalsti.
(23) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt apliekamai personai, kura saskaņā ar šā panta otro vai 2.1 daļu piemēro nodokļa 0 procentu likmi, pierādījuma dokumentus, ka importētās preces paredz transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti."
19. Papildināt 35.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Fiskālais pārstāvis atbild par nodokļa saistībām, kas rodas tā pārstāvēto darījumu rezultātā, kā arī par visu darījumu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvēto darījumu."
20. 36.pantā:
izslēgt 14.punktu;
izteikt 15.punktu šādā redakcijā:
"15) paredz preču īpašas uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā un fiskālā pārstāvja saņemto un nosūtīto preču uzskaites nosacījumus;";
papildināt pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:
"21) nosaka īpašus fiskālā pārstāvja nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus."
21. Izslēgt pārejas noteikumu 48.punktu.
22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
"10) Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143.panta "b" un "c" punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija);
11) Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvas 2009/69/EK, ar ko Direktīvu 2006/112EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu."
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Finanšu ministrs E.Repše
Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma
likumprojektam "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
|
||||||||||
| 1. |
Pamatojums |
1. Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra protokola Nr. 63 45.§ ²Protokollēmuma projekts ²Par veicamajiem pasākumiem nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai²² 12.punktā noteikts, ka Finanšu ministrijai jāsagatavo normatīvā akta projekts, lai ieviestu fiskālās pārstāvības institūtu, vienlaikus veicinot ²distribūcijas centru² veidošanos Latvijā, un iesniegt to Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.jūlijam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta protokola Nr.40 4.§ ²Par Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.63 45.§) "Protokollēmuma projekts "Par veicamajiem pasākumiem nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai"" (TA-2007) uzdevuma izpildes termiņš pagarināts līdz 2010.gada 1.septembrim. 2. Pirmajā punktā minētais uzdevums ir iekļauts arī ar Ministru kabineta 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.164 ²Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam² apstiprinātā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2010.gadam 5.2. apakšpunktā (uzdevuma izpildes termiņš 2010.gada 1.jūlijs). Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 25.maija protokola Nr.27 26.§ ²Informatīvais 3. Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra protokola Nr. 79 52.§ ²Informatīvais 4. Latvijā nepieciešams ieviest šādas Padomes direktīvas: 4.1. 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietu 3.pantu (turpmāk – Direktīva 2008/8/EK); 4.2. 2009.gada 19.oktobra direktīvu 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija) (turpmāk – Direktīva 2009/132/EK); 4.3. 2009.gada 25.jūnija direktīvu 2009/69/EK ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu (turpmāk – Direktīva 2009/69/EK). |
|
||||||||
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Lai izpildītu iepriekšminētajos Ministru kabineta sēdes protokolos doto uzdevumu, likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk – likums) nepieciešams noteikt, kādu personu uzskata par fiskālo pārstāvi, kādos darījumos fiskālais pārstāvis var pārstāvēt citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī noteikt šiem darījumiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu. Lai pārņemtu un ieviestu Direktīvu 2009/69/EK, likumā nepieciešams noteikt nosacījumus, ar kādiem piemēro PVN 0 procentu likmi preču importam, ja pēc tam šīs preces piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs PVN reģistrācijas numurs. Lai pārņemtu un ieviestu Direktīvu 2009/132/EK, likumā nepieciešams noteikt, ka no PVN samaksas atbrīvo komerciālā nolūkā importētās preces (arī preces, kas importētas pa pastu), ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro. Attiecībā uz preču sūtījumiem, ko no trešās valsts privātpersona sūta citai privātpersonai iekšzemē ar nosacījumu, ka šāda nosūtīšana nav komerciāla, saglabājas līdzšinējais atbrīvojums no PVN, t.i., līdz euro 45 par sūtījumu. Pārņemot likumā Direktīvas 2009/132/EK prasības, netiek mainīts PVN atbrīvojuma piemērošanas princips attiecībā uz precēm, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas, ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā. Likuma 12.panta 2.3daļa nosaka, ka PVN galvojumu un skaidras naudas iemaksu nosaka, piemēro un dzēš atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām, taču minētā norma neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt PVN galvojumu veidus, galvojumu iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, atbilstot kurām, personu atbrīvo no PVN galvojuma iesniegšanas. Likums ir jāpapildina ar informatīvo atsauci uz šīs sadaļās 1.punkta 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētām direktīvām. Lai atceltu tādus normatīvos aktus, kas faktiski netiek vairs piemēroti, ir nepieciešams izslēgt likuma atbilstošās tiesību normas. Likumā, sākot ar Latvijas pievienošanās brīdi Eiropas Savienībai, tika iestrādātas normas, kas noteica īpašu PVN maksāšanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Minētā kārtība ir pretrunā ar Direktīvas 2006/112/EK normām. Likumā regulējums tika iestrādāts ar mērķi, lai uzsāktajiem ārvalstu finanšu palīdzības projektiem varētu piemērot tās PVN normas, kas bija spēkā minēto projekta plānošanas un izstrādes laikā, ievērojot tiesiskās paļāvības principus. Šīm normām likumā ir noteikts terminēts darbības laiks, proti, saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 48.punktu šādi atbrīvojumi, jeb atvieglojumi ir piemērojami tiem no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajiem projektiem, kuri uzsākti 2004., 2005. un 2006.gadā, līdz šo projektu pabeigšanai. Finanšu ministrija gatavoja atzinumus par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem un kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir piemērojami PVN atvieglojumi, kā arī par PVN atvieglojumu piemērošanu ārvalstu tehniskajai palīdzībai. Finanšu ministrija ir secinājusi, ka šāda norma vairs nav nepieciešama, jo ministrijā 2010.gadā nav saņemti ar PVN apliekamo personu iesniegumi PVN atmaksai. Papildu norādām, ka 2009.gadā šādu iesniegumu skaits būtiski bija samazinājies, 2009.gada pirmajā pusē bija 19 iesniegumi un tā paša gada otrajā pusē vien 6 iesniegumi kas ir kopā 25 iesniegumi, salīdzinot ar 2008.gadu un 2007.gadu, kad tika saņemti un izskatīti attiecīgi 145 un 422 iesniegumi. Finanšu ministrija, gatavojot grozījumus likumā attiecībā uz tiesību normām, kas nosaka PVN piemērošanu projektiem, kas finansēti no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ir vērsusies ar lūgumu citām ministrijām sniegt informāciju par projektiem, kuros piedalās attiecīgā ministrija vai tās padotībā esošās iestādes un kuri uzsākti 2004.-2006.gadā un finansēti no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Atbildot uz Finanšu ministrijas vēstuli, neviena no ministrijām nav izteikusi iebildumu par normu, kas nosaka PVN maksāšanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, izslēgšanu no likuma. Ņemot vērā minēto, no likuma ir jāizslēdz šis regulējums, lai PVN maksātājiem neradītu maldīgus priekšstatus par attiecīgā atvieglojuma piemērošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2010.gada 17.maija sēdes protokolu Nr.18 1.§ Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts "Pievienotās vērtības nodokļa likums" (TA-1968), kuru spēkā stāšanas termiņš paredzēts 2011.gada 1.janvārī, pamatā atbalstīts, taču par likumprojekta normu redakciju attiecībā uz Ziemeļatlantijas Līguma (NATO) dalībvalstu iepirkumiem Finanšu ministrijai jāsaņem viedoklis no Eiropas Komisijas. Tā kā viedoklis no Eiropas Komisijas par minēto jautājumu šobrīd nav saņemts, likumprojekts "Pievienotās vērtības nodokļa likums" netika virzīts tālākai izskatīšanai. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus likumā. |
|
||||||||
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Likumprojekts šo jomu nesakar. |
|
||||||||
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekts paredz: 1. Grozīt likuma 1.pantu, lai noteiktu, ka arī fiskālo pārstāvi uzskata par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētu personu (turpmāk - apliekamā persona). 2. Izslēgt likuma 1.panta 38.punktu. 3. Papildināt likuma 1.pantu ar terminu "fiskālais pārstāvis", lai noteiktu, kādu personu uzskata par fiskālo pārstāvi un, kādos darījumos fiskālais pārstāvis var pārstāvēt citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu. 4. Papildināt likuma 3.pantu ar normām, kas nosaka, ka apliekamo personu reģistrē VID ar PVN apliekamo personu reģistrā arī kā fiskālo pārstāvi, kā arī nosaka kritērijus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un izslēgšanai no šā reģistra. 5. Precizēt likuma 4.1 panta sestās daļas ievaddaļu un papildināt šo pantu ar 6.1 daļu, lai noteiktu attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši Direktīvas 2008/8/EK 3.panta prasībām. 6. Izslēgt likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu, jo ir izslēgts likuma 1.panta 38.punkts. 7. Likuma 6.panta otrās daļas 5.punktu izteikt jaunā redakcijā, jo šajā punktā minētā Padomes regula vairs nav spēkā, jo ar 2010.gada 1.janvāri ir stājusies spēkā jauna 2009.gada 16.novembra Padomes Regula Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija) (turpmāk – Padomes Regula muitas jomā). Šajā regulā uzskaitītās preces, kas tiek atbrīvotas no muitas nodokļa, pamatā sakrīt ar Padomes Direktīvā 2006/79/EK par atbrīvojumiem no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešajām valstīm (kodificēta versija) un Padomes Direktīvā 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143.panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgu importu (kodificēta versija), taču ir atsevišķi sūtījumu veidi, kuriem regulējums ir atšķirīgs. Tādējādi likuma 6.pants papildināts ar normām, kas nosaka, ka no PVN atbrīvo komerciālā nolūkā importētās preces (arī pa pastu), ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro, kā to paredz Direktīva 2009/132/EK un preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija) 23.pantā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro. Minētais grozījums ir nepieciešams, jo, saglabājot tikai atsauci uz Padomes Regulu muitas jomā, atbrīvojums būtu jāpiemēro visiem iepriekšminētiem sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 euro un līdz ar to netiktu ievērotas Direktīvas 2009/132/EK prasības. Savukārt attiecībā uz cita veida sūtījumiem saglabājas esošā no PVN atbrīvošanas kārtība. Piemēram, ja privātpersona bez maksas saņem no citas trešajās valstīs reģistrētas privātpersonas preces vērtībā līdz 45 euro, PVN nav piemērojams. 8. Likuma 6.2 panta 21.punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka koksnes kurināmais ietver malku dažādos veidos. Praksē ir konstatēti gadījumi, ka atšķirīgi tiek izprasts termins "malka" un, līdz ar to, koksnes kurināmā, tai skaitā, malkas piegādei iedzīvotājiem tiek piemērota atšķirīga PVN likme. Nodokļu maksātāji ir lūguši precizēt, uz kāda veida kokmateriāliem attiecināma likuma 6.2 panta 21.punkta norma. 9. Likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts ir izslēgts, jo izslēgts likuma 1.panta 38.punkts. Izslēgts arī 7.panta pirmās daļas 8.punkts, jo šajā punktā minētā pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1 pantu pēc vispārīgā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principa. 10. Papildināt likuma 7.panta pirmo daļu ar normu, lai noteiktu, ka PVN 0 procentu likmi var piemērot nosūtot preces fiskālajam pārstāvim, ja šīs preces nosūtītas ar mērķi to tālākai eksportēšanai ārpus Eiropas Savienības teritorijas un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā. Precizēts šā panta pirmās daļas 4.3punkts, papildinot to ar vārdu "galvenokārt", lai noteiktu PVN piemērošanu aviokompānijām, kuras galvenokārt darbojas par samaksu starptautiskos maršrutos. 11. Izteikt jaunā redakcijā likuma 8.panta 5.1 daļas 14.punktu, paredzot PVN rēķinā iekļaut atsauci ne tikai uz likuma pantu, bet arī uz tā daļu un punktu vai Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo normu, saskaņā ar kuru tiek piemērota PVN likme. Ka arī papildināt šo daļu ar normu, kas nosaka PVN rēķinā iekļaujamo informāciju, ja par PVN samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis. 12. Papildināt likuma 9.pantu ar normām, kas nosaka PVN taksācijas periodu: - apliekamai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35 - apliekamai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 - fiskālajam pārstāvim. 13. Papildināt likuma 10.pantu ar normām, kas noteiktu, ka priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita apliekamā persona, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja PVN reģistrācijas numurs. Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā PVN deklarācijā uzrāda PVN, kas aprēķināts saskaņā ar īpašo PVN režīmu preču importa darījumos. Nepieciešams tāpat precizēt šā panta normas, kurās ir minēta apliekamās personas reģistrācijas apliecība, jo VID, reģistrējot personu VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, reģistrācijas apliecību vairs neizsniedz. 14. Veikt likuma 10.panta 11.3 daļas 1.punkta tehnisku precizējumu, samainot vietām teikuma daļas, jo praksē šis punkts nav piemērojams. 15. Papildināt likuma 11.pantu ar normu, nosakot, ka fiskālajam pārstāvim PVN 16. Precizēt likuma 12.panta 2.3 daļas otro teikumu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt PVN parāda galvojumu veidus, to iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, atbilstot kurām, personu atbrīvo no PVN parāda galvojuma iesniegšanas. 17. Precizēt likuma 12.panta 12.4 daļu, nosakot, ka VID pārmaksāto PVN summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. 18. Izteikt likuma 12.3 panta pirmo daļu jaunā redakcijā, lai noteiktu, ka arī fiskālais pārstāvis var piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, ja ir saņemta VID atļauja. 19. Papildināt likuma 12.3 pantu ar normu, kas nosaka, ka fiskālajam pārstāvim, laižot preces brīvā apgrozījumā, jāveic preču piegādi preču saņēmējam 30 kalendāro dienu laikā pēc šo preču izlaišanas brīvam apgrozījumam. 20. Ņemot vērā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izteiktos priekšlikumus, precizēt likuma 13.1 panta ceturtās daļas pirmo punktu un piekto daļu, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības netiek dibinātas ar mērķi izmantot šajā panta noteiktās priekšrocības attiecībā uz kompensācijas izmaksu. 21. Papildināt likuma 13.4 pantu ar devīto daļu, lai noteikt, kā apliekamajai personai ir jārīkojas ar iepriekšējā taksācijas periodā uzskaitīto budžetā maksājamo PVN un atskaitāmo priekšnodokli, ja ar PVN apliekamā persona, kas piemēro īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar šo pantu, vēlas, sākot ar nākamo taksācijas periodu, mainīt šo kārtību saskaņā ar šā panta astoto daļu. 22. Izslēgt likuma 26.panta devīto daļu, jo ir izslēgts likuma 1.panta 38.punkts. 23. Papildināt likuma 26.pantu ar normu, nosakot, ja citas dalībvalsts apliekamā persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona ieceļ fiskālo pārstāvi Latvijā, tai nav jāreģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. 24. Papildināt likuma 28.pantu ar normu, kas nosaka, ka fiskālā pārstāvja veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tālākai eksportēšanai ārpus Eiropas Savienības teritorijas un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā. 25. Izslēgt 28.panta devīto daļu, jo ir izslēgta likuma 26.panta devītā daļa. 26. Papildināt likuma 33.pantu ar normām, kas paredz nosacījumus PVN 0 procentu likmes piemērošanai preču importam, ja pēc preču importa tiek veikta preču piegāde uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kuram ir derīgs PVN reģistrācijas numurs, ka arī nosaka, ka apliekamās personas rīcībā ir jābūt pierādījuma dokumentiem, ka importētas preces paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti un dokumentiem, kas apliecina, ka preces ir piegādātas uz citu dalībvalsti. 27. Papildināt likuma 35.pantu ar normu, lai noteiktu fiskālā pārstāvja atbildību par PVN saistībām darījumos, kuros pārstāv citas dalībvalsts apliekamo peronu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu un par dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvēto darījumu. 28. Izslēgt likuma 36.panta 14.punktu, jo atbilstoši likuma normām attiecībā uz pārmaksātā PVN atmaksu Ministru kabineta regulējumam vairs nav pamata. 29. Papildināt likuma 36.pantu ar normām, lai noteiktu, ka Ministru kabinets paredz fiskālā pārstāvja saņemto un nosūtīto preču uzskaites nosacījumus, kā arī īpašus fiskālā pārstāvja PVN rēķina izrakstīšanas nosacījumus, lai varētu izsekot fiskālā pārstāvja saņemto un nosūtāmo preču kustību. 30. Izslēgt pārejas noteikumu 48.punktu, jo šajā punktā minētās likuma normas ir izslēgtas. 31. Papildināt Informatīvo atsauci uz divām Eiropas Savienības direktīvām. Ar šiem grozījumiem tiek izpildīts šīs sadaļas 1.punktā minētajos politikas dokumentos dotais uzdevums un pārņemtas šīs sadaļas 1.punktā minēto direktīvu prasības. Likumā ir veikti arī redakcionāli precizējumi. |
|
||||||||
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Ekonomikas ministrija Satiksmes ministrija Valsts ieņēmumu dienests Latvijas Loģistikas asociācija Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija |
|
||||||||
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Likumprojekts šo jomu nesakar. |
|
||||||||
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
|
||||||||
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
|
||||||||||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Likumprojekta tiesiskais regulējums ir attiecināms uz apliekamām personām, kas vēlas darboties kā fiskālais pārstāvis, kā arī uz personām, kuras komerciālā nolūkā importēs preces (arī pa pastu), kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro. Pēc VID statistikas datiem 2010.gada 1.maijā VID ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētas 81 966 personas. Nav iespējams noteikt to personu skaitu, kuras vēlētos komerciālā nolūkā importēt preces (arī pa pastu), kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro. Pēc Latvijas Loģistikas asociācijas sagatavotā aprēķina likuma normas ieviešanas posmā plānotais apliekamo personu, kas darbotos kā fiskālais pārstāvis, skaits ir 50 apliekamās personas. Ar laiku šo personu skaits varētu mainīties. |
|
||||||||
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Likumprojekta tiesiskais regulējums ietekmē arī VID. Nav iespējams noteikt to VID speciālistu skaitu, kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams pārzināt likuma būtību. |
|
||||||||
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu nesakar. |
|
||||||||
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Loģistikas nozares uzņēmumu darbības veicināšana. |
|
||||||||
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Apliekamai personai, kura vēlas darboties kā fiskālais pārstāvis, jāreģistrējas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un jāsaņem atsevišķs PVN numurs. Ar likumprojektu netiek paredzētas izmaiņas personu reģistrācijas kārtībā VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Fiskālais pārstāvis, ja preces importē pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo peronu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, ja ir saņēmis VID atļauju. Likumprojekts neparedz apliekamai personai iesniegt valsts iestādēs notariālus apliecinājumus. Iesniedzamā informācija nav iegūstama no citām institūcijām. Saņemtā informācija tiks uzglabāta datubāzē, kuras uzturēšanu nodrošina VID. |
|
||||||||
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Likumprojekts šo jomu nesakar. |
|
||||||||
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
|
||||||||
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
||||||||||
| Rādītāji |
2010 |
Turpmākie trīs gadi (tūkst |
|
||||||||
| 2011 |
2012 |
2013 |
|
||||||||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
|
||||||
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
|||||
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
5 414,0 |
5 414,0 |
5 414,0 |
|
|||||
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
0 |
5 414,0 |
5 414,0 |
5 414,0 |
|
|||||
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
153,0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
153,0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
-153,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
|
|||||
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
-153,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
|
|||||
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) Finanšu ministrijas budžeta ietvaros tiks pārdalīts finansējums no valsts budžeta apakšprogrammas "31.02.00" "Valsts parāda vadība" uz programmu 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" |
X |
|
|
|
|
|
|||||
| |
|
|
|
|
|||||||
| +153,0 |
0 |
0 |
0 |
|
|||||||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
X |
0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
|
|||||
| 5.1. valsts pamatbudžets |
|
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
+ 5 414,0 |
|
||||||
| 5.2. speciālais budžets |
|
0 |
0 |
0 |
|
||||||
| 5.3. pašvaldību budžets |
|
0 |
0 |
0 |
|
||||||
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
|
|
|||||||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|
||||||||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|
|
|||||||||
| 7. Cita informācija |
2010.gadā finansiālā ietekme uz valsts budžetu ir Ls 0, jo Finanšu ministrijas budžeta ietvaros tiks pārdalīti Ls 153 000. Pamatojoties uz VID sniegto informāciju, paredzams, ka sakarā ar likumprojektā iekļauto normu ieviešanu radīsies šādi izdevumi informācijas sistēmu (NMR, NUS, NIS, EDS, NMDS, CMIS, DNS, ASYCUDA++, VIDWS, ASIS) aktualizēšanai un darbības nodrošināšanai, kas kopā ir Ls 153 000,00 : 1) attiecībā uz likumprojekta normām, kas nosaka fiskālā pārstāvja ieviešanu – Ls 141 259: - jaunu veidlapu ievade un akceptēšana, datu apstrāde, izmaiņas ar PVN apliekamo personu izslēgšanas procesā, papildinājumi un izmaiņas NMR statistiskās un pārskatos - Ls 27 627,93; - NMR aktualizētā PPA izstrāde, fiskālo pārstāvju PVN deklarāciju plānošana, apstrāde, jauno dokumentu izveide EDS, fiskālo pārstāvju datu transformācija un attēlošana DNS - Ls 36 958,51; - datu transformācija un attēlošana NMDS, fiskālo pārstāvju datu pārņemšana no NIS uz CMIS- Ls 18 846,96; - izmaiņas PVN deklarācijas formā – NUS, EDS, DN, VIDWS - Ls 57 825,90; 2) attiecībā uz likumprojekta normām, kas nosaka, ka no PVN atbrīvo komerciālā nolūkā importētās preces (arī pa pastu), ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro, - Ls 11 741,00: - izmaiņas saistībā ar VAD aizpildi ASYCUDA++ - Ls 3 658,00; - izmaiņas A++ programmatūrā, lietotāju dokumentāciju izmaiņas - Ls 8 083,00. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma plānotais kravu pieaugums varētu būt 10%, t.i., 30 kravas mēnesī vienam fiskālam pārstāvim un apliekamo personu, kas darbotos kā fiskālais pārstāvis, skaits vārētu būt 50 apliekamās personas. Tādējādi fiskālā ietekme uz valsts budžetu turpmākajiem trim gadiem varētu būt šādā: - tiešo izmaksu darba ņēmēja/devēja nodokļu maksājumi EUR 298; - netiešo izmaksu darba ņēmēja/devēja un citu nodokļu maksājumi EUR 89; - uzņēmuma ienākuma nodoklis no plānotās darījuma neto peļņas EUR 41. Kopā: EUR 428. Iespējamais plānotais valsts budžeta ieņēmumu papildinājums EUR 7 704 000 gadā ( EUR 642 000 mēnesī), t.i. , Ls 5 414 371* gadā (Ls 451 198* mēnesī). Savukārt pēc Latvijas Loģistikas asociācijas sagatavotā aprēķina plānotais valsts budžeta ieguvums no vienas kravas apgrozījuma ir EUR 446: - tiešo izmaksu darba ņēmēja/devēja nodokļu maksājumi EUR 316; - netiešo izmaksu darba ņēmēja/devēja un citu nodokļu maksājumi EUR 89; - uzņēmuma ienākuma nodoklis no plānotās darījuma neto peļņas EUR 41. Vidējai plānotais kravu apgrozījums mēnesī vienam fiskālam pārstāvim - 60 kravas. Apliekamo personu, kas darbotos kā fiskālais pārstāvis, skaits - 50 apliekamās personas. Pēc Latvijas Loģistikas asociācijas datiem plānotais kravu pieaugums sastāda gandrīz 20%. Tādējādi iespējamais plānotais valsts budžeta ieņēmumu papildinājums Finansiālā ietekme uz valsts budžetu tiek prognozēta, balstoties uz Finanšu ministrijas novērtējumu. * EUR valūtas kurss 0.70280 |
|
|||||||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||||||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Finanšu ministrijai jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi: · Grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība"; · Grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1640 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju"; · Grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.239 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests personu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra"; · Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai", kurā būtu jānosaka PVN galvojumu veidi, to iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, atbilstot kurām, personu atbrīvo no PVN galvojuma iesniegšanas. Noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 22.jūlijā protokola Nr. 28 10.§ VSS-848. Šiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā vienlaicīgi ar likumprojektu. |
|||||||||
| 2. |
Cita informācija |
Nav |
|||||||||
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
|||||||||||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Nepieciešams Latvijas nacionālajā likumdošanā no 2011.gada 1.janvāra ieviest: - Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietu 3.pantu; - Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvu 2009/69/EK ar ko Direktīvu 2006/112EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu. Nepieciešams pārņemt Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīvu 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija). Ar likumprojektu tiek pārņemtas atsevišķas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Direktīva 2006/112/EK) normas, kas nosaka iespēju personai, kas nav reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī, iecelt pārstāvi nodokļa jautājumos, kas atbildīgs par PVN nomaksu un PVN rēķinā norādāmo informāciju, ja ir iecelts pārstāvis nodokļa jautājumos, kas atbildīgs par PVN nomaksu . Tā kā Padomes 1983.gada 28.marta regula ( Saistībā ar muitošanas brīdī izmantojamo valūtas kursu, nosakot muitas administrētos maksājumus, Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulā ( |
|||||||||
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
|||||||||
| 1.tabula Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |
|||||||||||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīva 2009/69/EK ar ko Direktīvu 2006/112EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu. Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīva 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija). Padomes 2008.gada 12.februāra direktīva 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietu. Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija) (turpmāk -Regula(EK) 1186/2009). Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regula ( |
||||||||||
| A |
B |
C |
D |
||||||||
| Direktīvas 2009/69/EK 1.panta 3.punkta b) apakšpunkts |
Likumprojekta 18.panta pirmā daļa un otrā daļa (par likuma 33.panta 2.2 un 2.3daļu) |
Pilnībā |
Direktīvas 2009/69/EK norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas prasības. Atbilstoši šai normai preču importam piemēro atbrīvojumu no PVN, kad pēc preču importa tiek veikta preču piegāde uz citu dalībvalsti apliekamajai personai. Tas nozīmē, ka preces nekavējoties ir jāizved no iekšzemes uz citu dalībvalsti šo preču faktiskajam saņēmējam. Kaut arī Eiropas Savienības PVN sistēmas ietvaros šāda darījuma būtība ir viena nepārtraukta preču piegāde no trešajām valstīm citas dalībvalsts apliekamajai personai, ņemot vērā uzņēmēju izteikto lūgumu, likumprojektā ir noteikts konkrēts termiņš, t.i. 30 kalendāro dienu laikā, preču izvešanai pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam uz citu dalībvalsti apliekamajai personai. |
||||||||
| Direktīvas 2009/132/EK 23.panta pirmā rindkopa |
Likumprojekta 4.panta trešā daļa |
Attiecībā uz šo normu dalībvalstīm ir paredzēta rīcības brīvība. |
Direktīvas 2009/132/EK 23.panta pirmajā rindkopā ir noteikts, ka importējot no PVN atbrīvo preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 euro. Tāpat šajā rindkopā ir paredzēta iespēja piešķirt atbrīvojumu importējamām niecīgas vērtības precēm, kuru kopējā vērtība ir lielāka nekā 10 euro, taču nepārsniedz 22 euro. Minētā panta otrajā rindkopā ir paredzēta iespēja izslēgt no PVN atbrīvojuma preces, kas importētas pa pastu. Direktīvas 2009/132/EK 23.pants tiek pārņemts, nosakot vienotu PVN piemērošanas režīmu importējamām niecīgas vērtības precēm. Netiek izmantota šajā pantā dalībvalstij paredzēta rīcības brīvība, jo dažādu PVN režīmu piemērošana importējamām niecīgas vērtības precēm sarežģītu PVN administrēšanu. |
||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 204.panta 1.punkts |
Likumprojekta 1.panta trešā daļa, 16.panta otrā daļa |
Pilnībā |
Direktīvas 2006/112//EK norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas vai mazāk stingras prasības. |
||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 204.panta 2.punkts |
Likumprojekta 2.panta otrā un trešā daļa, 8.panta ceturtā daļa, 9.panta trešā un ceturtā daļa, 11.pants, 13.panta pirmā daļa (par likuma 12.3 panta pirmās daļas otro punktu) un otrā daļa, 18.panta otrā daļa, 19.pants. |
Uz šo direktīvas normu attiecas nosacījumi un procedūras, ko nosaka katra dalībvalsts individuāli. |
|
||||||||
| Direktīvas 2006/112/EK 226.panta 15.punkts |
Likumprojekta 7.panta otrā daļa |
Pilnībā |
Direktīvas 2006/112//EK norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas vai mazāk stingras prasības. |
||||||||
| Direktīvas 2008/8/EK 3.pants par Direktīvas 2006/112/EK 53.pantu |
Likumprojekta 3.panta otrā daļa |
Pilnībā |
Direktīvas 2008/8//EK norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas vai mazāk stingras prasības. |
||||||||
| Direktīvas 2008/8/EK 3.pants par Direktīvas 2006/112/EK 54.panta 1.punktu |
Likumprojekta 3.panta pirmā daļa |
Pilnībā |
Direktīvas 2008/8//EK norma tiek pārņemta, neparedzot stingrākas vai mazāk stingras prasības. |
||||||||
| Regula(EK) 1186/2009 |
Likumprojekta 4.panta otrā daļa |
Pilnībā |
Regulas (EK) 1186/2009 normas tiek pārņemtas, neparedzot stingrākas vai mazāk stingras prasības, ievērojot Direktīvā 2009/132/EK noteikto. |
||||||||
| Regulas ( |
Likumprojekta 4.panta ceturtā daļa |
Pilnībā |
Regulas ( |
||||||||
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ? |
Pamatojoties uz Loģistikas nozares uzņēmumu izteikto iniciatīvu, izmantot Direktīvā 2006/112/EK doto izvēles iespēju un pārņemt normu, kas dot iespēju citas dalībvalsts personai vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai iecelt pārstāvi, kas atbildīgs par PVN nomaksu, tādējādi citas dalībvalsts personai vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai nav nepieciešams reģistrēties Latvijā VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Paredzēts, ka šī iespēja palīdzes veicināt kravu plūsmas palielināšanu caur Latviju. |
||||||||||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Latvijai ir pienākums informēt Eiropas Komisiju par Direktīvas 2009/69/EK, Direktīvas 2009/132/EK un Direktīvas 2008/8/EK pārņemšanu nacionālajā likumdošanā. |
||||||||||
| Cita informācija |
Nav |
||||||||||
| 2.tabula Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem Pasākumi šo saistību izpildei |
|||||||||||
| Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||||||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
|||||||||||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Finanšu ministrija attiecībā uz fiskālā pārstāvja ieviešanu Latvijā organizējusi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem 5 darba grupas sanāksmes, par ko informācija tika ievietota Finanšu ministrijas mājas lapā. |
|||||||||
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Finanšu ministrija par fiskālā pārstāvja ieviešanu organizējusi tikšanās ar ieinteresētajām pusēm - Latvijas loģistikas asociācijas, Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, Nodokļu konsultantu asociācijas pārstāvjiem. |
|||||||||
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Nevalstisko organizāciju pārstāvji likumprojekta normas attiecībā uz fiskālā pārstāvja ieviešanu Latvijā kopumā atbalsta. Pārstāvju izteiktie būtiskāki priekšlikumi likumprojekta izstrādes procesā daļēji ir ņemti vērā. Nav ņemts vērā loģistikas nozares asociāciju izteiktais priekšlikums noteikt, ja persona, kura vēlas darboties kā fiskālais pārstāvis, jau ir iesniegusi galvojumu muitas, PVN un akcīzes nodokļu parādu samaksai, tad tai nav nepieciešams sniegt galvojumu PVN jomā fiskālā pārstāvja darbībai. Uzskatām, ka jau sniegtais |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
VID |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs