Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(16)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā kodeksā vārdus "Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā kodeksā vārdus “Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevumi

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē."

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.”

4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

[..]

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kas nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur lēmuma izpildi."

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.”

7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi

Iestādes, kas Latvijas Republikas teritorijā izpilda tiesu spriedumus, par sprieduma izpildi un soda izciešanas vietu nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu.

4. Izslēgt 7.pantu.

4. Izslēgt 7.pantu.

8.pants. Galvenie notiesāto labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi

Galvenie notiesāto labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi ir soda izciešanas režīms, sabiedriski derīgs darbs, audzināšanas darbs, vispārizglītojošā un profesionālā sagatavošana.

Labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi jāpiemēro, ievērojot izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī notiesātā uzvedību un viņa attieksmi pret darbu.

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes."

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes.”

9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu

Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss.

6. Aizstāt 9.pantā vārdus "sprieduma un režīma" ar vārdiem "nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības".

6. Aizstāt 9.pantā vārdus “sprieduma un režīma” ar vārdiem “nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības”.

10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā

Sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, kā arī sabiedriskajā kontrolē par to iestāžu darbību, kas izpilda tiesu spriedumus.

Veidus un kārtību, kā sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumi.

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam."

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam.”

12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

8. Izslēgt 12.pantu.

8. Izslēgt 12.pantu.

13.¹ pants. Notiesāto personu izvietošanas kritēriji

Notiesāto izvietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas vietā nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus.

9. Aizstāt 13.¹ pantā vārdu "vietā" ar vārdu "iestādē".

9. Aizstāt 13.¹ pantā vārdu “vietā” ar vārdu “iestādē”.

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

[..]

10. Papildināt 15.panta pirmo daļu pēc vārdiem "ne vēlāk kā desmit" ar vārdu "darba".

10. Papildināt 15.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ne vēlāk kā desmit” ar vārdu “darba”.

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas vietās šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kas atrodas iepriekšējā apcietinājumā, jātur atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos, ja tam piekrīt izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

[..]

11.  18.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu "vietās" ar vārdu "iestādēs";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Personas, kam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums –, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, ja tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais."

11. 18.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “vietās” ar vārdu “iestādēs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.”

20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu

Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:

- sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā - ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku,

- sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi cita persona, - ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu - līdz sešiem mēnešiem.

12.  20.pantā:

aizstāt vārdus "ko izdarījusi" ar vārdiem "ko izdarījis notiesātais vai";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos."

12.  20.pantā:

aizstāt vārdus “ko izdarījusi” ar vārdiem “ko izdarījis notiesātais vai”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.”

13. Papildināt kodeksu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

"20.¹ pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļu) procesa nodrošināšana."

13. Papildināt kodeksu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

“20.¹ pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļu) procesa nodrošināšana.”

Septītā nodaļa
Režīms brīvības atņemšanas vietās

14. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Septītā nodaļa

Režīms brīvības atņemšanas iestādēs".

14. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septītā nodaļa

Režīms brīvības atņemšanas iestādēs”.

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

[..]

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

[..]

15.  41.pantā:

papildināt otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Notiesāto ārējā izskata prasības nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "darba un audzināšanas" ar vārdu "resocializācijas".

15.  41.pantā:

papildināt otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “darba un audzināšanas” ar vārdu “resocializācijas”.

42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs

[..]

Iekšējo kārtību paziņo ar pavēli visiem notiesātajiem zināšanai.

16. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā."

16. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.”

17. Papildināt kodeksu ar 45.² pantu šādā redakcijā:

"45.² pants. Satikšanās norises noteikumi

Cietuma priekšnieks var atļaut, ka šā kodeksa 45.panta otrajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās ar radiniekiem vai citām personām noris bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pagājis viens gads pēc soda – ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu, seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu;

2) notiesātais ir nepilngadīgs."

1

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Izslēgt likumprojekta 17.pantu.

Atbalstīt

45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Notiesātajiem ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē. Ilgstošas satikšanās laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

2

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„45.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi  – uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi – uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilgstošo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem – vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu, ilgstošās satikšanās var atļaut arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.”;

izteikt  ceturto daļu šādā redakcijā:

„Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesa lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.”;

papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

„Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma gadījumā, individuāli izvērtējot katru gadījumu un pamatojot šādu lēmumu, var pieņemt lēmumu par šī panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ, vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesa lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams”.”

Atbalstīt

17. 45.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.”

47.¹ pants. Notiesāto tiesības lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus

Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus.

Kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādēs atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, bet par šīs kārtības neievērošanu iestādes administrācija var televizorus un tranzistoru radiouztvērējus atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem vai personām, kas tos nodevušas lietošanā notiesātajam.

18. Izteikt 47.¹ pantu šādā redakcijā:

"47.¹ pants. Notiesāto tiesības lietot televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām)

Notiesātajam atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā."

18. Izteikt 47.¹ pantu šādā redakcijā:

“47.¹ pants. Notiesāto tiesības lietot televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām)

Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā.”

49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas

[..]

Sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki vai laulātie, aizliegta.

Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.

[..]

19.  49.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdu "vietas" ar vārdu "iestādes";

papildināt ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp notiesātajiem, kas kopīgi ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu."

3

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Izslēgt likumprojekta 19.panta pirmo daļu.

Atbalstīt

19.  49.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu “vietas” ar vārdu “iestādes”;

papildināt ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp notiesātajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.”

20. Papildināt kodeksu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

"49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus cietuma teritorijas, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par saslimšanu un notiesātā atrašanās vietu.

Saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par notiesātā atgriešanās laiku brīvības atņemšanas iestādē, izvērtējot iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātajam nekavējoties jāinformē cietuma priekšnieks un jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus."

20. Papildināt kodeksu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

“49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātā pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.”

50.² pants. Soda izpildes pasākumu plāns

Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem jānovērtē notiesātā personība, viņa sabiedriskā bīstamība, resocializācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai jāveido notiesātā soda izpildes pasākumu plāns, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

21. Izslēgt 50.² pantu.

21. Izslēgt 50.² pantu.

50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu - pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ievērojot nosacījumu, ka notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma - uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

22. Izteikt 50.³ pantu šādā redakcijā:

"50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs – zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos – divās režīma pakāpēs – zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2) attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda – ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu vai seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu, vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma – uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi."

22. Izteikt 50.³ pantu šādā redakcijā:

“50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2) attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.”

50.⁴ pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

[..]

Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

[..]

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) [..]

5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) [..]

23.  50.⁴ pantā:

aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus "notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu" ar vārdiem un skaitļiem "notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem";

aizstāt septītās daļas 5.punktā vārdus "tranzistoru radiouztvērēju" ar vārdiem "radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)".

4

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Izteikt likumprojekta 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.”

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam,, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajam nosacījumam”.”

Atbalstīt

23.  50.⁴ pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadus no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.”;

aizstāt septītās daļas 5.punktā vārdus “tranzistoru radiouztvērēju” ar vārdiem “radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)”.

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

[..]

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot četras telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5.-10.punktā;

6) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta sestās daļas 4.-6.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 4.-9.punktā.

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

24.  50.⁵ pantā:

izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātā atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja notiesātā atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās – no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilgstošas satikšanās – no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās – no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9. punktā.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

24.  50.⁵ pantā:

izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”

50^.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

[..]

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

[..]

25.  50.⁶ pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli "Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā" ar vārdiem un skaitli "Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods";

izslēgt piekto daļu.

5

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojekta 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

„Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var apgūt  izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē”.”

Atbalstīt

25.  50.⁶ pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli “Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā” ar vārdiem un skaitli “Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods”;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var apgūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.”

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

[..]

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Brīvības atņemšanas iestādes veidu un turpmākā soda izciešanas režīma pakāpi notiesātajam nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija pirms notiesātā pārvietošanas uz cietumu.

[..]

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) [..]

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

26.  50.⁷ pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.";

aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitli "12" ar skaitli "15";

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdu "sešas" ar vārdu "astoņas";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām."

26.  50.⁷ pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitli “12” ar skaitli “15”;

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdu “sešas” ar vārdu “astoņas”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.”

50.⁹ pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

[..]

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.

27.  50.⁹ pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas" ar vārdiem "Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda – policijas kontroles – termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam."

27.  50.⁹ pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas” ar vārdiem “Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.”

50.¹¹ pants. Administratīvās komisijas lēmumi

[..]

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) [..]

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

[..]

Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto rakstveida vērtējumu par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Administratīvās komisijas lēmums stājas spēkā nekavējoties.

28. 50.¹¹ pantā:

otrajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu "zemāko" ar vārdu "augstāko";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;";

papildināt daļu ar 3^.1 punktu šādā redakcijā:

"3¹) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, uz soda izciešanas zemāko pakāpi;";

papildināt 4.punktu pēc vārdiem "pārvietot notiesāto no" ar vārdiem "slēgtā cietuma";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "stājas spēkā" ar vārdu "izpildāms".

28. 50.¹¹ pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “zemāko” ar vārdu “augstāko”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;”;

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, uz soda izciešanas zemāko pakāpi;”;

papildināt otrās daļas  4.punktu pēc vārdiem “pārvietot notiesāto no” ar vārdiem “slēgtā cietuma”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “stājas spēkā” ar vārdu “izpildāms”.

50.¹² pants. Administratīvās komisijas sēdes

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

(Trešā daļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu)

Sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 30 dienas pirms administratīvās komisijas sēdes. Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

29.  50.¹² pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli "30" ar skaitli "40";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvo­šanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:

1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda termiņš, kas jāizcieš, lai notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu vai soda izciešanas pakāpi;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ja:

1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, lai notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par režīma pastiprināšanu izskata bez notiesātā klātbūtnes."

6

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojekta 29.panta trešajā daļā paredzēto jauno trīspadsmito daļu aiz vārdiem „no šā panta vienpadsmitajā” ar vārdiem „vai divpadsmitajā”.

Atbalstīt

29.  50.¹² pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli “30” ar skaitli “40”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvo­šanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:

1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda termiņš, pēc kura notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu vai soda izciešanas pakāpi;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ja:

1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, pēc kuras izciešanas notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā vai divpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par režīma pastiprināšanu izskata bez viņa klātbūtnes.”

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

Notiesātos var iesaistīt bez darba samaksas vienīgi brīvības atņemšanas vietu uzturēšanā un apkārtējās teritorijas uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā 4 stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

30.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "vietu" ar vārdu "iestāžu";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā."

30.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “vietu” ar vārdu “iestāžu”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.”

Devītā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādēs veicamais audzināšanas darbs

57.pants. Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi ir šādi:

1) panākt, lai notiesātajiem veidotos pozitīva attieksme pret likumos noteikto kārtību un vēlēšanās respektēt to;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

3) pilnveidot notiesāto zināšanas un celt viņu kultūras līmeni, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

4)sagatavot notiesātos atbrīvošanai.

Notiesāto piedalīšanās audzināšanas pasākumos ir stimulējama un pozitīvi novērtējama.

(1998.gada 14.oktobra likuma redakcijā - Ziņotājs, 1998, 23.nr.)

58.pants. Audzināšanas darba organizācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darbu organizē brīvības atņemšanas iestāžu administrācija, un to veic visi brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, citi darbinieki un sabiedrības pārstāvji. Mācību un audzināšanas padome ir padomdevēja institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina iestādes administrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1992.gada 17.novembra likumu, 1994.gada 15.decembra likumu un 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.)

59.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darba pamatformas

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darba pamatformas ir:

1) individuālais audzināšanas darbs, ko veic, pamatojoties uz notiesāto personības izpēti, ņemot vērā viņa izdarīto noziegumu, vecumu, izglītību, profesiju un citas īpatnības;

2) ētiskā un estētiskā audzināšana;

3) fiziskā audzināšana un sporta pasākumi.

Audzināšanas darbu ar personām, kam atņemta brīvība, veic diferencēti, atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un noteiktajam soda izciešanas režīmam.

Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtā kamerā, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1992.gada 17.novembra likumu, 1994.gada 15.decembra likumu un 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.)

60.pants. Pašdarbības organizācijas brīvības atņemšanas vietās

Lai notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stimulētu viņu lietderīgo iniciatīvu, brīvības atņemšanas iestādēs izveido notiesāto pašdarbības organizācijas, kas darbojas šo iestāžu administrācijas vadībā.

Notiesātos, kuri ietilpst pašdarbības organizāciju sastāvā, neatbrīvo no ražošanas darba.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1992.gada 17.novembra likumu un 1994.gada 15.decembra likumu - Ziņotājs, 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.)

61.pants. Notiesāto padome

(Izslēgts ar 2004.gada 11.novembra likumu)

31. Izteikt devīto nodaļu šādā redakcijā:

"Devītā nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

57.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk – notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kas vērsts uz notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanu un sociāli pozitīvu vērtību izpratnes veidošanu.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk – notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk – notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

58.pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

58.¹ pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesāto sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā aprūpe – notiesātā psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana – notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos.

59.pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

60.pants. Resocializācijas darba norise

Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;

2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Atkārtots notiesātā risku un vajadzību izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā. Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek veikti grozījumi notiesāto resocializācijas plānā.

Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

61.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un tajā tiek atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā sadaļu notiesātā personas lietā."

31. Izteikt devīto nodaļu šādā redakcijā:

“Devītā nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

57.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

58.pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

58.¹ pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā aprūpe — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos.

59.pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

60.pants. Resocializācijas darba norise

Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;

2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Atkārtots notiesātā risku un vajadzību izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā. Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek izdarīti grozījumi notiesātā resocializācijas plānā.

Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

61.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.”

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Brīvības atņemšanas iestādēs turēto notiesāto vispārizglītojošās mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi.

7

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

„Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi”.”

Atbalstīt

32. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.”

64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

8

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„64.pantā:

 izteikt virsrakstu šādā redakcijā:

„64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība”;

aizstāt pirmajā daļā „Brīvības atņemšanas iestādēs” ar vārdiem „Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros”.”

Atbalstīt

33. 64.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Brīvības atņemšanas iestādēs” ar vārdiem “Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros”.

65.pants. Notiesāto ražošanas kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādēs var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto personu ražošanas kvalifikācijas celšanu, kā arī mācīt viņiem jaunas specialitātes, kas nepieciešama attiecīgajai brīvības atņemšanas iestādei un var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Notiesāto profesionāli tehnisko izglītību vai profesionālo apmācību ražošanā un viņu ražošanas kvalifikācijas celšanu stimulē un ievēro, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi.

9

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

„65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto personu profesionālās kvalifikācijas celšanu, kā arī iesaistīt jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionāli apmācību vai profesionālās kvalifikācijas celšanu stimulē un ņem vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi”.”

Atbalstīt

34. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.”

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem - atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu;

6) atklātajos cietumos - papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.

Notiesātos, kas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām pierādījuši, ka viņi labojušies, likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt nosacītai atbrīvošanai pirms termiņa.

32.  68.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja:

1) ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši no soda – ievietošana soda izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu;

2) ir pagājuši ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda – ievietošana disciplinārajā izolatorā – piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu;

3) ir pagājuši ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai."

10

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 68.panta otro daļu”.

Atbalstīt

35.  68.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;”;

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja:

1) ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ir pagājuši ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ir pagājuši ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.”

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā;

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

[..]

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) (izslēgts ar 2004.gada 11.novembra likumu).

33.  70.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"11) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas tos nodevušas lietošanā notiesātajam;";

papildināt ceturto daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"41) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā paredzēto sodu piemēro tikai par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu."

36.  70.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas tos nodevušas lietošanā notiesātajam;”;

papildināt ceturto daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā paredzēto sodu piemēro tikai par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu.”

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda.

Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un sestās daļas 3.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcija:

„Papildināt 71.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīma prasības soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā. Par jaunā soda par soda izciešanas režīma pārkāpumu –  atkārtota ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā – sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena”.”

Atbalstīt

37. Papildināt 71.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.”

72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek disciplinārsodus

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt disciplinārsodus notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

34. Aizstāt 72.pantā vārdu "disciplinārsodus" ar vārdiem "sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem".

38. Aizstāt 72.pantā vārdu “disciplinārsodus” ar vārdiem “sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem”.

74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros

Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt.

Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.

Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

35. 74.pantā:

izslēgt otro daļu;

papildināt trešo daļu pēc vārda "pastaigu" ar vārdiem "un saraksti ar ģimeni".

12

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Izteikt likumprojekta 35.pantu šādā redakcijā:

„35. 74.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda „pastaigu” ar vārdiem „un saraksti ar ģimeni”;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi un profesionālās apmācības”.”

Atbalstīt

39. 74.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “pastaigu” ar vārdiem “un saraksti ar ģimeni”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi un profesionālo apmācību.”

77.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

[..]

Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.

[..]

36. Izslēgt 77.panta trešās daļas otro teikumu.

40. Izslēgt 77.panta trešās daļas otro teikumu.

Piektā sadaļa
Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas; palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām; viņu novērošana un uzraudzība

37. Izteikt piektās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Piektā sadaļa

Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas; palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; viņu novērošana un uzraudzība".

41. Izteikt piektās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā sadaļa

Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas; palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; to novērošana un uzraudzība”.

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

38. 112.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā viņai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā."

42. 112.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.”

115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

[..]

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam rakstveida vērtējumam par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

[..]

39. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto."

13

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojekta 39.pantā aiz vārda „notiesātā uzvedību” ar vārdiem „iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus”.

Atbalstīt

43. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.”

115.¹ pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

[..]

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākums ir piecu darbdienu laikā no tiesas lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties un reģistrēties tiesas noteiktajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Ja tiesa lēmumā nav norādījusi Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, nosacīti pirms termiņa atbrīvotajai personai jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai.

14

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 115.¹panta otrajā daļā vārdu „piecu” ar vārdu „desmit”.”

Atbalstīt

44. Aizstāt 115.¹ panta otrajā daļā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

[..]

40. Aizstāt 119.panta pirmajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienestā" ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūrā".

45. Aizstāt 119.panta pirmajā daļā vārdus “Nodarbinātības valsts dienestā” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūrā”.

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

[..]

41. Aizstāt 133.panta pirmajā daļā vārdu "piecu" ar vārdu "desmit".

46. Aizstāt 133.panta pirmajā daļā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu - piespiedu darbu - ar arestu.

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

42. Papildināt 134.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā netiek apturēta."

47. Papildināt 134.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā netiek apturēta.”

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

Notiesātais soda izciešanas laikā nedrīkst izbraukt no valsts bez piespiedu darba izpildes institūcijas rakstveida piekrišanas.

Notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes institūcijā tās noteiktajā laikā.

Soda izciešanas laikā notiesātais piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

43. Papildināt 135.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja piespiedu darba izpildes institūcija pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darba izpildi, notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde."

48. Papildināt 135.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja piespiedu darba izpildes institūcija pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu, notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde.”

136.pants. Piespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis piespiedu darba izpildes institūcijas norīkotajā darbā.

Notiesāto piespiedu darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu - ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja notiesātais nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja piespiedu darba izpildes institūcija nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

44. Papildināt 136.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā."

49. Papildināt 136.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.”

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, piespiedu darba izpildes institūcija pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

45. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda notiesātā rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu."

50. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.”

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:
1) reģistrēties Valsts probācijas dienestā piecu darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās;
2) [..].

15

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 155.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu „piecu” ar vārdu „desmit”.”

Atbalstīt

51. Aizstāt 155.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

46. Papildināt kodeksu ar 159.pantu šādā redakcijā:

"159.pants. Atteikums no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un tā sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu."

52. Papildināt kodeksu ar 159.pantu šādā redakcijā:

“159.pants. Atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.”

Pārejas noteikumi

(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu- Ziņotājs, 1999. nr.23)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu un 04.04.2007. likumu)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004.  likumu, 04.04.2007. likumu un 16.06.2009. likumu)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.⁹ panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(2006.gada 7.septembra likuma redakcijā)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(2007.gada 4.aprīļa likuma redakcijā)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(2007.gada 4.aprīļa likuma redakcijā)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(2007.gada 13.decembra likuma redakcijā)

9. Grozījums šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(2008.gada 27.novembra likuma redakcijā)

10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(2009.gada 30.aprīļa likuma redakcijā)

11. Grozījumi šā likuma 50.⁹ panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā)

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā)

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

47. Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Līdz 2015.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu – aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē."

48. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"14. Šā kodeksa 60.panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

15. Šā kodeksa 60.panta trešā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.martā.

16. Šā kodeksa 61.pants attiecībā uz resocializācijas plānu stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim.

17. Grozījumi šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

18. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija triju mēnešu laikā pēc grozījumu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kas izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu un no soda piemērošanas dienas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis piemērots un tie uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kas minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma vidējā režīma pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis piemērots un tie uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kas ir izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai tie uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pārvietot soda izciešanai daļēji slēgtā cietuma augstākajā pakāpē."

16

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Papildināt likumprojekta 48.pantā attiecībā uz jaunu Pārejas noteikumu 16.punkta izveidošanu ar tekstu šādā redakcijā aiz esošā teksta:

„Ar brīvības atņemšanu notiesātajam līdz brīdim, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 60.pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī notiesātā uzvedību un viņa attieksmi pret darbu.”

Atbalstīt

53. Pārejas noteikumos:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Līdz 2015.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“14. Šā kodeksa 60.panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

15. Šā kodeksa 60.panta trešā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.martā.

16. Šā kodeksa 61.pants par resocializācijas plānu stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 60.pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.

17. Šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

18. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma vidējā režīma pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda izciešanai režīma augstākajā pakāpē.”