Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(2)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Vispārējās izglītības likums

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

     Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 22.nr.; 2008, 23.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 206.nr.) šādus grozījumus:

   Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 22.nr.; 2008, 23.nr.; 2009, 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 206.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

   (1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

   (2) Likumā ir lietoti šādi termini:

   1) apliecība par pamatizglītību – izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

[..]

   13) vērtējums – izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.       

   1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

   "14) speciālās vajadzības – nepieciešamība saņemt atbilstošus atbalsta un rehabilitācijas pasākumus, kas izglītojamajam ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim."

Redakcionāli precizēts

   1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

   "14) speciālās vajadzības – nepieciešamība saņemt attiecīgus atbalsta un rehabilitācijas pasākumus, kas izglītojamajam ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim."

4.pants. Ministru kabineta kompetence

   Ministru kabinets:

   1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

[..]

   8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci;

[..]

   2.  4.pantā:

   izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

   "8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, profesionālās prasības komisijas sastāvam un kritērijus atzinumu sniegšanai par piemērotas izglītības programmas ieteikšanu izglītojamajam atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;";

   2.  4.pantā:

   izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

   "8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci, profesionālās prasības komisijas sastāvam un kritērijus atzinumu sniegšanai par piemērotas izglītības programmas ieteikšanu izglītojamajam atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;";

   18) nosaka obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes);

   izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

   "18) nosaka izglītojamo uzņemšanas un atskaitīšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un obligātās prasības pārcelšanai nākamajā klasē;";

Redakcionāli precizēts

   izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

   “18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi;”;

   papildināt pantu ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

   "18¹) nosaka kārtību, kādā organizē mācību priekšmetu olimpiādes;".

Redakcionāli precizēts

   papildināt pantu ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

   "18¹) nosaka kārtību, kādā organizējamas mācību priekšmetu olimpiādes;".

   19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

   Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

[..]

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

[..]

   3. Izslēgt 5.panta 5.punktā vārdus "reizi gadā".

   3. Izslēgt 5.panta 5.punktā vārdus "reizi gadā".

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

   (1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.

   (2) Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs. Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

   4. Izslēgt 18.panta otrās daļas pirmo teikumu.

   4. Izslēgt 18.panta otrās daļas pirmo teikumu.

   (3) Ja izglītības iestāde īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu, tai piešķir licenci šīs programmas īstenošanai. Šajā gadījumā izglītības iestāde norāda tās izraudzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto programmas paraugu.

19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

   (1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

   1) mērķi un uzdevumi;

   2) mācību saturs;

   3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

   4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

   5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

   (2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem mācību priekšmetu programmu paraugiem mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

   5. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

   "(2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties no mācību priekšmetu programmu paraugiem mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverts šis mācību priekšmets."

   5. Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

   "(2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties no mācību priekšmetu programmu paraugiem mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverts šis mācību priekšmets."

20.¹ pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums

   (1) Bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta.

   (2) Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. 

21.pants. Pirmsskolas izglītības obligātums

   (Izslēgts ar 05.08.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.08.1999.)

1

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu (mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Pirmsskolas izglītības pieejamība

Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.””

Atbalstīts

   6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Pirmsskolas izglītības pieejamība

   Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.”

30.pants. Pamatizglītības programmas īstenošana

   (1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

[..]

   (5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

   6. Papildināt 30.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

   "(6) Izglītības iestādes drīkst īstenot starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā īstenotas pamatizglītības programmas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem nolīgumiem, tai skaitā Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus."

Redakcionāli precizēts

   7. Papildināt 30.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

   "(6) Izglītības iestādes drīkst īstenot starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā īstenotas pamatizglītības programmas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus."

39.pants. Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi

   (1) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.

   (2) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi.

   (3) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk kā trijos no tiem saņēmis vērtējumu, kas atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, viņam tiek izsniegta liecība.

   7. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

   "(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:

   1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;

   2) ja vērtējumi gadā divos mācību priekšmetos vai vairāk vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāki par 4 ballēm. Vērtējums mācību priekšmetā gadā un vērtējums valsts pārbaudījumā tajā pašā mācību priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu."

Redakcionāli precizēts

   8. Izteikt 39.panta trešo daļu šādā redakcijā:

   "(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:

   1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;

   2) vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm. Vērtējums mācību priekšmetā gadā un vērtējums valsts pārbaudījumā tajā pašā mācību priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu."

   40.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes

   (1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

   1) vidusskolas;

   2) vakara (maiņu) vidusskolas;

   3) ģimnāzijas.

[..]

   (4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

   8. Papildināt 40.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

   "(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir nodrošināt pieaugušo izglītību, īstenojot vispārējās vidējās izglītības programmas un dodot iespēju iegūt vispārējo izglītību personām, kuras nav ieguvušas vai neiegūst vispārējo izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs (ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ). Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas."

   9. Papildināt 40.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

   "(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir nodrošināt pieaugušo izglītību, īstenojot vispārējās vidējās izglītības programmas un dodot iespēju iegūt vispārējo izglītību personām, kuras nav ieguvušas vai neiegūst vispārējo izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs (ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ). Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas."

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

   (1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

   1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

   2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

   3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

   4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

   (2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

   9. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

   "(3) Izglītības iestāde drīkst īstenot arī starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem nolīgumiem, tai skaitā Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus."

Redakcionāli precizēts

   10. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

   "(3) Izglītības iestāde drīkst īstenot arī starptautiski atzītas, Eiropas Savienībā īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus."

48.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

   (1) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

 (2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk kā 2 no tiem saņēmis vērtējumu, kas atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, viņam tiek izsniegta liecība.

   10. Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

   "(2) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:

   1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;

   2) kāds no vērtējumiem mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm."

Redakcionāli precizēts

   11. Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

   "(2) Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:

   1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;

   2) vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm."

   (3) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.

49.pants. Speciālās izglītības programmas

   (1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk – izglītojamie ar speciālām vajadzībām).

   11. Izteikt 49.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

   "(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina iespēju iegūt vispārējo izglītību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām atbilstoši viņu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

   12. Izteikt 49.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

   "(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina iespēju iegūt vispārējo izglītību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām atbilstoši viņu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

   (2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

   (2) Speciālās izglītības programmas var īstenot jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamo speciālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta un rehabilitācijas pasākumus, izglītojamo sagatavotību dzīvei un darbam sabiedrībā."

   (2) Speciālās izglītības programmas var īstenot jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamo speciālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta un rehabilitācijas pasākumus, izglītojamo sagatavotību dzīvei un darbam sabiedrībā."

   (3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.

50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

   (1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamo attīstības traucējuma veidam, viņu spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka pedagoģiski medicīniskā komisija.

   (2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Atkarībā no izglītojamo veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām individuālo izglītības programmu īstenošana darba iemaņu veidošanā var ilgt līdz 12 gadiem.

   (3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laika posmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

   (4) Profesionālās izglītības programmas var īstenot viena gada līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

   (5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai – 3 gadiem.

   (6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai – 3 gadiem.

   (7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

   12. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

   "50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

   (1) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos izglītības programmu galvenos mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim.

   (2) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem, un tās īsteno, izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas īstenošanas plānu. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

   (3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

   (4) Speciālās izglītības iestāde pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas viena līdz triju gadu laikā var īstenot arī profesionālās izglītības programmas.

   (5) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem var ilgt 10 gadus, speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem var ilgt 11 gadus.

   (6) Nedzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 11 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus.

   (7) Speciālās pamatizglītības programmu apguve izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vai smagiem valodas traucējumiem var ilgt 10 gadus.

   (8) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem vai somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem."

Redakcionāli precizēts

Redakcionāli precizēts

   13. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

   "50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

   (1) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos izglītības programmu galvenos mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim.

   (2) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem, un tās īsteno, izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas īstenošanas plānu. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

   (3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

   (4) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā var apgūt arī profesionālās izglītības programmas.

   (5) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem – 11 gadus.

   (6) Nedzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 11 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus.

   (7) Speciālās pamatizglītības programmu apguve izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vai smagiem valodas traucējumiem var ilgt 10 gadus.

   (8) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem vai somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem. 

2

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

   Papildināt likumprojekta 12.pantā paredzēto likuma 50.pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

   „(9) Vājdzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus.

   (10) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus."

Atbalstīts

   (9) Vājdzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus.

   (10) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana – trīs gadus."

53.pants. Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

   Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Šo skolu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām nosaka Ministru kabinets.

   13. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

   "53.pants. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

   (1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu minētajās izglītības iestādēs, nosaka Ministru kabinets.

   (2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde integrētiem izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām izstrādā katram individuālu izglītības programmas apguves plānu."

Redakcionāli precizēts

   14. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

   "53.pants. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

   (1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu minētajās izglītības iestādēs, nosaka Ministru kabinets.

   (2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu."

54.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija

   Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci nosaka Ministru kabinets.

   14. Izslēgt 54.panta ceturto teikumu.

   15. Izslēgt 54.panta ceturto teikumu.

57.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs un klasēs

   (1) Izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes.

   (2) Izglītojamajiem ar citiem veselības un attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums ir:

   1) 1.klasē – 30 minūtes;

   2) no 2.klases līdz 12.klasei – 40 minūtes.

   15. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

   "57.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās

   Izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes."

   16. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

   "57.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās

   Izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes."

Pārejas noteikumi

1.            Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

   [..]

   13. 2011.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.  

   16. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

   17. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

   "14. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 8.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1263 "Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci".

   "14. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 8.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1263 "Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci".

   15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 18.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.822 "Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)".

   15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 18.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.822 "Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)".

   16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 20.punktā paredzētos noteikumus.

   16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 4.panta 20.punktā paredzētos noteikumus.

   17. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 39.panta trešās daļas un 48.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

   17. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 39.panta trešās daļas un 48.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

   18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 53.pantā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi

Nr.579 "Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām"."

   18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 53.pantā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi

Nr.579 "Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām"."