Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(7)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Astotā nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbs

51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus, kā arī nepilngadīgos darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņu izolācijas noteikumus. Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto uzraudzību un atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 (Sestā daļa izslēgta ar 2009.gada 30.aprīļa likumu).

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Kārtību, kādā komersanti tiek iesaistīti notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtību, kādā slēdzami līgumi notiesāto nodarbinātības organizēšanai, nosaka Ministru kabinets.

Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu. Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.

Notiesāto norīkošanai darbā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu, kas ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktajā darba vietā. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu ir jābūt pamatotam un motivētam. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa.

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi tiek risināti, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet strīdus, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, — Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba alga notiesātajiem atbilstoši viņu veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procenti no valstī noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;

3) 50 procenti no valstī pusaudžiem noteiktās minimālās stundas tarifa likmes nepilngadīgajiem notiesātajiem.

(2006.gada 7.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2007.gada 4.aprīļa likumu, 2009.gada 30.aprīļa likumu un 2010.gada  10.jūnija likumu)

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās.

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar Darba likumu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Darba likumu.

Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Augstākās Padomes Prezidija 1977.gada 24.marta, 1985.gada 27.septembra, 1987.gada 21.decembra dekrētu, 1992.gada 17.novembra likumu, 1994.gada 15.decembra likumu, 1998.gada 14.oktobra likumu, 2004.gada 11.novembra likumu, 2006.gada 7.septembra likumu un 2009.gada 30.aprīļa likumu - Ziņotājs, 1977, 14.nr.; 1985, 41.nr.; 1987, 52.nr.; 1992, 49./50.nr.; 1995, 3.nr.; 1998, 23.nr.)

53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā

(Izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1998, 23.nr.)

54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa

(Izslēgts ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1998, 23.nr.)

55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(Otrā daļa izslēgta ar 13.12.2007. likumu).

Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli darba pienākumu pildīšanas laikam.

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam noteikts papildsods - naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no notiesātā darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.

(2006.gada 7.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu un 16.06.2009. likumu)

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

Notiesātos var iesaistīt bez darba samaksas vienīgi brīvības atņemšanas vietu uzturēšanā un apkārtējās teritorijas uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā 4 stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu, 2009.gada 30.aprīļa likumu un 2009.gada 16.jūnija likumu)

1. Izslēgt astoto nodaļu.

1. Izslēgt astoto nodaļu.

2. Papildināt kodeksu ar astoto “A”, “B” un “C” nodaļu šādā redakcijā:

“Astotā “A” nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas vispārīgie noteikumi

56.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi

Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.

56.² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu

Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

Notiesātos par samaksu nodarbina:

1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;

2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;

3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.

56.³ pants. Pamats ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanai par samaksu

Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās). Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.

Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu ir jābūt pamatotam. Rīkojumu par atteikumu nodarbināt notiesāto var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai brīvības atņemšanas iestāde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

56.⁴ pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss

Darba likuma normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus (4.nodaļa), aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas (9.pants), atšķirīgas attieksmes aizliegumu (29.pants), noilguma termiņu (31.pants), darba laiku un diennakts atpūtu personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (132. un 142.pants), piemaksas (67. un 68.pants), vidējās izpeļņas aprēķināšanu (75.pants), darbinieka pienākumus (22.nodaļa), darbinieka atbildību (23.nodaļa), darba devēja pienākumus, atlaižot darbinieku no darba (30.nodaļa), darba laika organizāciju (32.nodaļa), atpūtas laika vispārīgos noteikumus (33.nodaļa), grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa) un bērna kopšanas atvaļinājumu (156.pants), neattiecas uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata.

Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.

56.⁵ pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu

Notiesātie, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.

Notiesātos, kas sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kurš saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kura saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

56.⁶ pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu

Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets.

56.⁷ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi

Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.

Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.

56.⁸ pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums

Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

56.⁹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi

Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.

Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju:

1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos.

56.¹⁰ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības

Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, nodarbina bez atlīdzības bez viņu piekrišanas.

Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.

Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja notiesātais izteicis šādu lūgumu.

Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā.

56.¹¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas

Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.

56.¹² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

Astotā “B” nodaļa

Komersantu iesaistīšana ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

56.¹³ pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā internetā regulāri izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:

1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;

2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem.

56.¹⁴ pants. Komersantu piedāvājumu izvērtēšana

Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis.

Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.

Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku un zemes noma) izmantošanu.

Komersantu, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē par komisijas lēmumu un tiesībām mēneša laikā šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Komisijas lēmumam, ar kuru komersants netiek atzīts par uzvarētāju, jābūt pamatotam.

Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, komersantu atlases kritērijus, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu.

Astotā “C” nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksa

56.¹⁵ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi

Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:

1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā kodeksā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.

Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.

Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba samaksas apmēru.

56.¹⁶ pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;

3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.

56.¹⁷ pants. Ieturējumi no darba samaksas

Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam noteikts papildsods — naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.”

1

2

3

4

5

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 2.pantā piedāvāto 56.⁴panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs:

Izteikt Likumprojekta Nr.273 1.pantā minēto 56.⁵panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 2.pantā piedāvātajā 56.⁵panta otrajā daļā vārdus „lēmumu, kas saskaņots” ar vārdiem „atļauju, kas saskaņota”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 2.pantā piedāvātajā 56.¹³panta pirmajā daļā vārdu „regulāri”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 2.pantā piedāvātās 56.¹⁴panta pirmās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt