I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Pēc iekšlietu ministrijas iniciatīvas

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 25.punktā noteikts kādas ziņas ir iekļaujamas Iedzīvotāju reģistrā par personas bezvēsts prombūtni.

Tomēr Civilprocesa likums neparedz šāda fakta konstatēšanas kārtību, un, iepazīstoties ar tiesu praksi, konstatēts, ka tiesas konsekventi atsaka pieņemt pieteikumus par juridiska fakta konstatēšanu – personas atzīšanu par bezvēsts promesošu. Tāpat konstatēts, ka Iedzīvotāju reģistrā līdz šim ne par vienu personu nav iekļautas ziņas par tās bezvēsts prombūtni.

Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija sēdē (protokols Nr. 36 34.§) nolemts atbalstīt Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā (TA – 1604), kuri precizē Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī subjektu loku, kas sniedz ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. Tādējādi pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās būs nepieciešams no jauna izdot Ministru kabineta noteikumus "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība", paredzot jauno ziņu aktualizēšanas kārtību Iedzīvotāju reģistrā.

Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas sniedz valsts varu un pārvaldi realizējošas iestādes, pašvaldības un to iestādes, tiesas un Iedzīvotāju reģistra likuma 3.pantā minētās personas. Savukārt 17.pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Minētajās normās ietvertais deleģējums nav noformēts atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47.punktam, tāpēc ir apšaubāma Ministru kabineta kompetence izdot noteikumus. Līdz ar to var rasties strīdi par Ministru kabineta noteikumu spēkā esamību.

Ievērojot minēto, lai novērstu pretrunas un nodrošinātu skaidru un nepārprotamu deleģējumu, ir nepieciešams grozīt Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmo daļu un 17.pantu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai Saeimas Kanceleja sniedz ziņas par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un personas atzīšanu par Latvijas pilsoni ar likumu. Tomēr Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmajā daļā nav paredzēts, ka ziņas Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai sniedz Saeimas Kanceleja.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem bērns tiek ievietots "bērnu aprūpes iestādē", nevis "aprūpes iestādē".

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Turpmāk Iedzīvotāju reģistra likumā netiks paredzēts, ka Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļaujamas ziņas par bezvēsts prombūtni.

Lai nodrošinātu precīzu tiesību normu piemērošanu un novērstu šaubas par Ministru kabineta noteikumu spēkā esamību, un nodrošinātu skaidru un nepārprotamu deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, ievērojot arī paredzētos grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā (TA – 1604), atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47.punktam precizēts Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmajā daļā un 17.pantā noteiktais deleģējums izdot Ministru kabinetam noteikumus.

Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmā daļa papildināta ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka ziņas ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā sniedz valsts varas institūcija.

Iedzīvotāju reģistra likuma 20.pants precizēts atbilstoši Latvijas tiesību aktiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojekts nekādā veidā neierobežo un nesašaurina nevienas personu grupas vai indivīda tiesības.

7.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Projekts šo jomu neskar

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts ir virzāms vienlaicīgi ar likumprojektu paketi, kuru izstrādāja Tieslietu ministrija un kurā ietilpst likumprojekti grozījumiem Civilstāvokļa aktu likumā (TA-1598), Notariāta likumā (TA-1596), paredzot bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešanas dzimtsarakstu nodaļā un pie zvērināta notāra kārtību, un Civillikumā (TA-1595), paredzot, ka laulību pēc abu laulāto kopīga pieteikuma šķirs zvērināts notārs un dzimtsarakstu nodaļa, kā arī saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā (saskaņā ar Civillikuma 1837. pantu) lietu vešanas kārtību pie zvērinātiem notāriem, kā arī likumprojekti par grozījumiem citos saistītajos likumos, kas satur normas par laulības šķiršanu tiesā – Civilprocesa likumā (TA-1597), Imigrācijas likumā (TA-1606), Iedzīvotāju reģistra likumā (TA-1604), Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (TA-1607) un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (TA-1605).

Tā kā Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmajā daļā un 17.pantā tiek mainīts deleģējuma formulējums Ministru kabinetam noteikumu izdošanai, tad līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā 2010.gada 1.decembrī spēku zaudēs Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.567 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība" un Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi Nr.322 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība".

Tomēr, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpēju atbilstīgumu, vienlaikus ar likumprojekta spēkā stāšanos nepieciešams nodrošināt jaunu Iedzīvotāju reģistra likuma 16.panta pirmajā daļā un 17.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos.

Norādītie Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti un izdoti līdz 2010. gada 1. decembrim. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par minēto projektu izstrādi.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Netiks izveidotas jaunas institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Netiks likvidētas esošās institūcijas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Netiek reorganizētas esošās institūcijas.

6.

Cita informācija

Nav.