Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(5)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Aizsargjoslu likums

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12.nr., 2010, 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12.nr., 2010, 205.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk;

11) applūstošā teritorija - ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai;

1.  1.pantā:

aizstāt 11.punktā vārdus "vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā" ar vārdiem "vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānā";

1

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 1.pantā izslēgt vārdus „aizstāt 11.punktā vārdus „vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā” ar vārdiem „vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānā”;

Atbalstīts

 12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) sarkanā līnija – līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība;".

1.  Izteikt 1.panta 13.punktu šādā redakcijā:

“13) sarkanā līnija — līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība;”.

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

14¹) gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;

16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu;

17) iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā;

18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu, 06.03.2008. likumu un 14.05.2009. likumu)

II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

 2) pilsētās un ciemos - teritoriju plānojumos:

a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,

b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.

2.  7.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānos";

2

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 2.pantu;

Atbalstīts

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "teritorijas plānojumā" ar vārdiem "vietējās pašvaldības aizsargjoslas plānā";

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānos".

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 06.03.2008. likumu, 14.05.2009. likumu un 16.12.2010. likumu)

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

3.  13.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem – lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti) vai detālplānojumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu robežplānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža);";

2.  Izteikt 13.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti) vai detālplānojumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu robežplānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža);”.

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) valsts reģionālajiem autoceļiem — 60 metru,

c) valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.

aizstāt trešās daļas trešajā teikumā vārdus "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānos".

3

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 3.pantā izslēgt vārdus „aizstāt trešās daļas trešajā teikumā vārdus „teritoriju plānojumos” ar vārdiem „Vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānos””;

Atbalstīts

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 22.06.2005. likumu un 14.05.2009. likumu

V nodaļa. Drošības aizsargjoslas

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

4. Aizstāt 29. un 32.¹ pantā vārdus "vēja ģeneratori" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vēja elektrostacijas" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt 29. un 32.¹ pantā vārdus “vēja ģeneratori” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vēja elektrostacijas” (attiecīgā locījumā).

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks.

(22.06.2005. likuma redakcijā)

32.¹ pants.Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu)

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipi un īpašuma
lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana

(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.

5. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo vietējo pašvaldību aizsargjoslu plānos. Šā likuma 6.pantā minēto aizsargjoslu attēlo arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos."

4

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 5.pantu;

Atbalstīts

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.¹, 23.², 25., 26., 28., 30., 32., 32.¹, 32.², 32.³ un 32.⁴ pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

(3) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu).

(4) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu).

(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

 (7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu. /Spēkā ar 01.01.2014./

(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.¹ pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. /Spēkā ar 01.01.2014./

(9) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.¹, 32.² un 32.⁴ pantā noteiktās aizsargjoslas), tās robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā. /Spēkā ar 01.01.2014./

(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.¹, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.³ pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. /Spēkā ar 01.01.2014./

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

6. Izteikt 36.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženier­komunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, ja atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomu­nikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;".

4. Izteikt 36.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;”.

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.

(2¹) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;

9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

 (8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu un 14.05.2009. likumu)

37.pants. Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

7. Papildināt 37.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

5. Papildināt 37.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

4) applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus, izņemot:

a) īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību,

b) esošo būvju renovāciju,

c) kultūras pieminekļu restaurāciju,

d) transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību,

e) peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību,

f) jahtu ostu būvniecību, kurās paredzētas ne mazāk kā 25 atpūtas kuģu stāvvietas ūdenī, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību,

g) valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību,

h) biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju un dabas tūrismam nepieciešamo skatu torņu, laipu u.tml. objektu būvniecību,

i) inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūvi esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem un stacionārās aizsardzības būves piesārņojuma aizturēšanai un savākšanai,

j) teritorijas uzbēršanu šā punkta "d", "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā noteiktās būvniecības īstenošanai;

4¹) ostu applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, izņemot hidrotehniskās būves, piestātnes, infrastruktūras, inženierkomunikācijas un citas ar ostu darbību saistītās būves un veikt minētajām būvēm nepieciešamo teritorijas uzbēršanu, arī esošo būvju renovāciju, ja šādas darbības nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3., 4. un 4.¹ punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

b) būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju renovāciju; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu; ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību; jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.¹ punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu),

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku,

h) veikt meža zemju transformāciju, ja tā nav saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

i) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām;

7) aizliegts ierīkot mehānisko transportlīdzekļu sacīkšu trases un izmēģinājumu vietas.

(1¹) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās darbības drīkst veikt, ja tās nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ir ievērotas normatīvo aktu prasības, arī prasības, kas noteiktas attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

(2) Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.

(3) Vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 06.03.2008. likumu un 14.05.2009. likumu)

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

8. Papildināt 39.panta 2.punkta "a" apakšpunktu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

6. Papildināt 39.panta 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums;

4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:

a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot transformāciju esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,

b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,

c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,

d) no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,

e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

9. Papildināt 41.panta 1.punktu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

7. Papildināt 41.panta 1.punktu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 14.05.2009. likumu)

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

10. Papildināt 50.panta 1.punktu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

8. Papildināt 50.panta 1.punktu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 14.05.2009. likumu)

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

11. Papildināt 51.panta 3.punktu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

9. Papildināt 51.panta 3.punktu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(21.02.2002. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu un 14.05.2009. likumu)

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

(1) Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 14.05.2009. likumu)

12. Papildināt 52.panta otro daļu pēc vārdiem "teritoriju plānojumos" ar vārdiem "vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)".

10. Papildināt 52.panta otro daļu pēc vārdiem “teritoriju plānojumos” ar vārdiem “vai lokālplānojumos (ja tādi ir izstrādāti)”.

58.¹ pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem

Aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

(22.06.2005. likuma redakcijā)

13. Aizstāt 58.¹ pantā vārdus "vēja ģenerators" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vēja elektrostacija" (attiecīgā locījumā).

Redakcionāli precizēts

11. Aizstāt 58.¹ pantā vārdus “vēja ģenerators” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “vēja elektrostacija” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Pārejas noteikumi 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

.........

16. Līdz šā likuma 58.⁵ pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.05.2009. likuma redakcijā)

17. Šā likuma 62.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.

(14.05.2009. likuma redakcijā)

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Aizsargjoslas, kas ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plāno­jumā, paliek spēkā līdz vietējās pašvaldības aizsargjoslu plāna apstiprināšanai Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā."

5

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 14.pantu.

Atbalstīts