2011.gada 9.jūnijā

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā"(Nr.250/Lp10) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Vītola 67087257

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

“Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Priekšlikumi (72)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.) šādus grozījumus:

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Likuma tekstā svītrot vārdus „militārais darbinieks”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.19, 55, 57, 60, 62

2.pants. Likuma darbība

(1)...(2) Likums attiecas arī uz tām amatpersonām (darbiniekiem), kas neatkarīgi no nodarbinātības šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir:
1) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);
2) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);
3) ostu valžu locekļi;
4) ārstniecības personas, kuras nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai ārstniecības personas, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs.

(3) Uz Valsts prezidentu, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.

(4)...(7)

1. 2.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz Valsts prezidentu attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa, kā arī 19.panta ceturtā daļa un 22.pants. Uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.”;

1. 2.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.¹ pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts šajā likumā.”

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

3.pants. Atlīdzība

(1)...(3)

(4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:
1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;
2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē;
3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;
4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;
5) naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu (sasniegumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā;
6) valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu nodrošināšanu. Ministru kabinets nosaka šādu pasākumu organizēšanas kārtību un to finansēšanas ierobežojumus.

(5) Šā panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:
1) Latvijas Zinātņu akadēmija, valsts dibināta augstskola vai zinātniskais institūts vai to izveidotas iestādes atlīdzību amatpersonām (darbiniekiem) izmaksā no līdzekļiem, kas iegūti par zinātniskās darbības veikšanu, vai atlīdzība (izņemot prēmijas un sociālās garantijas) netiek izmaksāta par valsts budžeta līdzekļiem;
2) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, atlīdzība netiek izmaksāta par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem;
3) pašvaldība izmanto tai šajā likumā paredzēto iespēju pašai lemt par attiecīgās atlīdzības daļas piešķiršanu, apmēru vai izmaksu;
4) pašvaldība vai plānošanas reģions šajā likumā minētajās institūcijās nodarbinātai amatpersonai (darbiniekam) noteikto atlīdzību nosaka mazākā apmērā vai nolemj attiecīgu atlīdzības sastāvdaļu nepiemērot. Šis punkts neattiecas uz šajā likumā noteiktajām vispārējām piemaksām, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu;
5) ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus:
a) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā slimības naudu,
b) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par laiku, kad darbinieks neveic darbu vai nepilda amatu (dienestu) attaisnojošu iemeslu dēļ,
c) atlīdzina izdevumus, kas nepieciešami amata (dienesta, darba) veikšanai,
d) likumā noteiktajos gadījumos sedz izdevumus sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu veikt veselības pārbaudi,
e) likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos izmaksā atlīdzību, lai varētu ievērot darba aizsardzības prasības vai veikt darba aizsardzības pasākumus,
f) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā iepriekšējo darba samaksu vai vidējo izpeļņu saistībā ar darba līguma grozījumiem,
g) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu;
6) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam;
7) Zāļu valsts aģentūra par līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;
7¹) Valsts kontrole no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;

2. 3.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 6.punktu;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 3.panta ceturto daļu ar 7.,8. un 9.punktu šādā redakcijā:

7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam), kuras apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;

8) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā, darba izpildes rezultātus un citus valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots;

9) atlīdzību par laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona (darbinieks) izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu.”;

Juridiskais birojs

Papildināt 3.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 3.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Tiesnešiem ir tiesības uz šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajām papildu brīvdienām. Šā panta 3.punktā minētajā gadījumā piešķiramas trīs brīvdienas. Brīvdienas uz iesnieguma pamata piešķir kompetentā valsts institūcijas amatpersona. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 7. un 8.punktā minētos pabalstus attiecīgā tiesu līmeņa tiesnešiem izmaksā vienādā (fiksētā) apmērā, kuru kompetentā valsts institūcijas amatpersona nosaka (aprēķina), ņemot vērā pabalstu izmaksai pieejamos finanšu līdzekļus un tiesnešu skaitu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšl.Nr.4

Atbalstīts

2. 3.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 6.punktu;

papildināt ceturto daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam), kuras apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

7²) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;

8) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, civilajiem ekspertiem un karavīriem, kas piedalās starptautiskajās misijās un operācijās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 3.panta piektās daļas 7.² punktu šādā redakcijā:

„7²) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē, nosakot piemaksu par papildu darbu (šajā gadījumā var neievērot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru), sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.¹ pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā;””.

Atbalstīts

izteikt piektās daļas 7.² punktu šādā redakcijā:

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 3.panta piekto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nosaka atlīdzību pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas locekļiem.”

Atbalstīts

papildināt piekto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nosaka atlīdzību pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas locekļiem.”;

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija pati nosaka minētās atlīdzības daļas izmaksāšanas nosacījumus un kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
(6¹) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5.pantam, un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 29., 32. un 33.pantā noteiktajām kompensācijām un 38.pantā noteikto apdrošināšanu.

(6²) Pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē, kā arī šā likuma 6.pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajām amatpersonām nav tiesību arī uz šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām.
(6³) Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) var atlīdzināt ar komandējumu saistītus izdevumus, bet tai nav tiesību uz citu šajā likumā noteikto atlīdzību, un tās mēnešalgas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,5, izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus, kuriem atlīdzību izmaksā un ēdināšanas izdevumus kompensē likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā pastāvīgi nodarbināta amatpersona (darbinieks), ja likums tai atļauj amatu savienošanu, ja savienojamā amata pienākumi neietilpst tās pastāvīgā amata (dienesta, darba) pienākumos un šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajos amatos tā tiek iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kā privātpersona vai organizācijas pārstāvis, ir tiesīga saņemt abas mēnešalgas, neievērojot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(6⁴)... (6⁵)

aizstāt 6.¹ daļā skaitli „29” ar skaitļiem „27., 29”.

Deputāts J.Vucāns

Likuma 3.panta 6.¹ daļā aizstāt skaitli „29” ar skaitļiem „27., 29” un skaitli „38” ar skaitļiem „37., 38”.

Deputāts J.Vucāns

Likuma 3.panta 6.³ daļā aizstāt vārdus „izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus” ar vārdiem „izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus, valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas locekļus”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.Nr.6

aizstāt 6.¹ daļā skaitli „29” ar skaitļiem „27., 29” un skaitli „38” – ar skaitļiem „37., 38”;

(6⁶) Šā likuma 5.¹ pantā minētajām amatpersonām nav tiesību uz šā likuma 14.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā noteiktajām vispārējām piemaksām un 16., 18., 19., 20., 26., 27., 29., 30., 31. un 33.pantā noteikto atlīdzību, bet attiecībā uz atvaļinājumiem ir tiesības vienīgi uz šā likuma 40.panta piektajā daļā un 43.panta ceturtajā daļā minētajiem atvaļinājumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 3.panta 6.⁶ daļā skaitli „18”.

Atbalstīts

izslēgt 6.⁶ daļā skaitli „18”;

(7) Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri. Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro vienotu pieeju.

(8)...(10)

Deputāts J.Vucāns

Izteikt likuma 3.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 3.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām (darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes principu, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.Nr.11

Atbalstīts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

3.¹ pants. Vidējā izpeļņa
(1) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja amatpersona (darbinieks) pēc iecelšanas amatā (pieņemšanas dienestā, darbā) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus.
(2) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
(3) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).
(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
(5) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi sešos kalendāra mēnešos pirms šā perioda.
(6) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav aprēķināta darba samaksa, mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina spēkā esošajai minimālajai mēneša darba algai. Stundas vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai stundas tarifa likmei. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).
(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos.
(8) Izmaksājamo vidējo izpeļņu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa.
(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.
(10) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, aprēķināto mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai mēneša darba algai.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

3. 3.¹ panta septītajā daļā:

papildināt pirmo un otro teikumu pēc vārdiem „3.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem „piektās daļas 6., 7., 7.¹, 7.² punktā";

aizstāt pirmajā un otrajā teikumā vārdus „Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā” ar vārdiem „Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 3¹.panta trešajā daļā vārdus „astoņi (normālais dienas darba laiks stundās)” ar vārdiem „vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.”.

Atbalstīts

3. 3¹.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „astoņi (normālais dienas darba laiks stundās)” ar vārdiem „vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.”;

septītajā daļā:

papildināt pirmo un otro teikumu pēc vārdiem „3.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem „piektās daļas 6., 7., 7.¹ un 7.² punktā";

aizstāt pirmajā un otrajā teikumā vārdus „Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā” ar vārdiem „Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā”.

4. Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

„3.² pants. Papildu brīvdienu apmaksas kārtība

Ja saskaņā ar Darba likuma 74.pantu vai šā likuma 3.panta ceturto daļu amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildu brīvdienu (atpūtas dienu), amatpersonai (darbiniekam) saglabā mēnešalgu un uzturdevas kompensāciju, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minētās piemaksas. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu.”

4. Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

„3.² pants. Papildu brīvdienu apmaksas kārtība

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām
(1)...(5)

(6) Pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam.
(7) ...(10)

5. Aizstāt 4.panta sestajā daļā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

6. Papildināt likumu ar 4.² pantu šādā redakcijā:

„4.² pants. Mēnešalgas pārskatīšana

Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmērā un individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumā.”

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 6.pantā piedāvāto 4.² panta tekstu pēc vārda „apmērā” ar vārdiem „amatu klasificēšanas rezultātos”.

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar 4.² pantu šādā redakcijā:

„4.² pants. Mēnešalgas pārskatīšana

Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmērā, amatu klasificēšanas rezultātos un individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumā.”

6.¹ pants. Tiesneša mēnešalga
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.
(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādu koeficientu:
1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 1,1;
2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam — 1,2;
3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim — 1;
4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniekam — 1,05;
5) zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam — 1,1;
6) apgabaltiesas tiesnesim — 1,2;
7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam — 1,28;
8) apgabaltiesas priekšsēdētājam — 1,35;
9) Augstākās tiesas tiesnesim — 1,35;
10) Augstākās tiesas senatoram — 1,42;
11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājam un Senāta priekšsēdētājam — 1,55;
12) Augstākās tiesas priekšsēdētājam — 1,7;
13) Satversmes tiesas tiesnesim — 2,1;
14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam — 2,3;
15) Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 2,62.

(3) ...(5)
(6) Tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 6.¹ panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,1”.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 6.¹ panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,28”.

Atbalstīts

7. 6.¹ pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietniekam un rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,1;”;

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekam un kolēģijas priekšsēdētājam, kā arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam – 1,28;”.

7.pants. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs un mēnešalgu grupas
(1) Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir šajās institūcijās noteikto amatu funkciju sistematizēts apkopojums. Amatiem atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās — amatu saimēs. Amatu saimes, apakšsaimes un to aprakstus nosaka šā likuma 1.pielikums.
(2) Amatu saime aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Amatu saimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un vadības funkcijas. Amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, amatu saimju un apakšsaimju līmeņu raksturojumu, kā arī attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu aprakstu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu;
2) vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju. Atbildīgā institūcija, konstatējot pārkāpumus valsts vai pašvaldības institūcijas amatu klasificēšanas rezultātos, ir tiesīga uzdot valsts vai pašvaldības institūcijai grozīt un precizēt amatu klasifikāciju.

(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 3.pielikums. Amatu saimēm atbilstošās maksimālās un minimālās mēnešalgu grupas nosaka šā likuma 2.pielikums, bet amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām, ievērojot šā likuma 2.pielikumu, nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.
(5) Šā panta un šā likuma pielikumu noteikumus nepiemēro pilnībā vai daļēji, ja saskaņā ar šo likumu ir paredzēta īpaša mēnešalgas noteikšanas kārtība.(14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Trešās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.03.2011. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

Deputāts A.Volfs

Izteikt likuma 7.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbu veikšanu atbildīgo institūciju valsts institūcijās. Atbildīgā institūcija, konstatējot pārkāpumus valsts institūcijas amatu klasificēšanas rezultātos, ir tiesīga uzdot valsts institūcijai grozīt un precizēt amatu klasifikāciju."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 7.panta trešās daļas 2.punkta otrajā teikumā vārdus „vai pašvaldības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7.panta trešās daļas 2.punktu ar teikumu šādā redakcijā: „Pašvaldībā par amatu klasificēšanas rezultātu atbilstības uzraudzību atbildīgo institūciju un tās pilnvaras nosaka pašvaldības nolikums.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.17, 18

Atbalstīts

8. 7.panta trešās daļas 2.punktā:

izslēgt otrajā teikumā vārdus “vai pašvaldības”;

papildināt punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldībā par amatu klasificēšanas rezultātu atbilstības uzraudzību atbildīgo institūciju un tās pilnvaras nosaka pašvaldības nolikums.”

8.pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalga
(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus), mēnešalgas apmēru, ņemot vērā amata kategoriju un līmeni, amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, izdienu un mēnešalgas noteikšanas kārtību, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm — profesionālu sportistu — mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura iecelta kadeta amatā un pirms mācību uzsākšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes izglītības iestādē nav ieņēmusi citu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, mēnešalga atbilst valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.
(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura uz noteiktu laiku valsts interesēs iecelta valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekšējās mēnešalgas apmēru.

7. Izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus „kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm – profesionālu sportistu – mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību”.

9. Izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus „kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm – profesionālu sportistu – mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību”.

9.pants. Karavīru un militāro darbinieku mēnešalga
(1) Karavīru, tai skaitā profesionālu sportistu, mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, reglamentē Ministru kabinets.
(2) Karavīrs, kas iecelts augstākai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, tā pildīšanas laikā saņem piemaksu mēnešalgu starpības apmērā. Karavīrs, kas iecelts zemākai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, tā pildīšanas laikā saņem mēnešalgu atbilstoši savai dienesta pakāpei.
(3) Karavīrs, kas uz noteiktu laiku valsts interesēs iecelts valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā, tā pildīšanas laikā saņem karavīram noteikto mēnešalgu un karavīram noteiktos pabalstus un kompensācijas.
(4) Ja karavīrs saņem slimības pabalstu un tā apmērs ir mazāks par karavīra mēnešalgu, viņam no atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem kompensē šo starpību.
(5) No amata atstādināts karavīrs saņem mēnešalgu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju. Par laiku, kad karavīrs bez attaisnojoša iemesla atstājis Nacionālo bruņoto spēku vienību vai dienesta vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktā laikā dienesta vietā, kā arī par patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku karavīrs nesaņem mēnešalgu, piemaksas, karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā. Laikā, kad karavīrs atrodas arestā, viņu nodrošina ar uzturdevu, bet mēnešalgu, piemaksas un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai viņam neizmaksā.
(6) Militārais darbinieks saņem mēnešalgu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam atbilstošās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 9.panta nosaukumā vārdus „un militāro darbinieku”.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Izslēgt 9.panta sesto daļu.

Atbalstīts

10. 9.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus „un militāro darbinieku”;

izslēgt sesto daļu.

11.pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) mēnešalga
(1) Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums). Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
(2) Valsts kontroles, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

8. Aizstāt 11.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums)” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 2. un 3.pielikumā noteiktās maksimālās mēnešalgas”.

11. Aizstāt 11.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums)” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 2. un 3.pielikumā noteiktās maksimālās mēnešalgas”.

12.pants. Ārstniecības personu mēnešalga
Pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets.

9. Aizstāt 12.pantā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

12. Aizstāt 12.pantā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

14.pants. Vispārējās piemaksas
(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas. Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).
(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteiktas vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no mēnešalgas. Ja ārstniecības personai noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas. Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Karavīram, kurš saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no karavīram noteiktās mēnešalgas.
(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem vakances pastāvēšanas laikā. Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
(4) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, saņem piemaksu par nakts darbu 50 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.
(5) Ārstniecības persona par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, ārstniecības persona, kas strādā dzemdību vai jaundzimušo nodaļā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības automobiļa vadītājs saņem piemaksu par nakts darbu 75 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.
(6) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.
(7)... (9)
(10) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nosaka samaksu (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika:
1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;
2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
3) lai nodrošinātu Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu aiz vārda „mēnešalgas” ar vārdiem „ievērojot, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās).”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izslēgt 14.panta pirmās daļas piektajā teikumā vārdus „Tiesnesis un”.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 14.pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu 3 procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu 5 procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 14.pantu ar (3¹) daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka aizstāšanu, ja tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē. Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesu nama priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Augstākās tiesas Senāta departamenta priekšsēdētāja vai Augstākās tiesas tiesu palātas priekšsēdētāja aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā.”

Deputāts J.Vucāns

Papildināt 14.pantu ar jaunu (3¹) daļu:

„(3¹) „Valsts un pašvaldību institūciju vadītāji, nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, var amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no to attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kurām attiecas šis likums.”

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšl. Nr.25

13. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu ar vārdiem un skaitli “ievērojot to, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās).”;

aizstāt pirmās daļas piektajā teikumā vārdus “Tiesnesis un prokurors” ar vārdu “Prokurors”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tiesnešu ētikas komisijā un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu piecu procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas klases noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 14.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(12) Valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.”

Atbalstīts

(12) Valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.”

15.pants. Speciālās piemaksas
(1)...(6)

(7) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt piemaksu pie mēnešalgas 10 procentu apmērā, saskaņojot to ar Tiesu administrāciju un tieslietu ministru.

(8) Prokurors par vienu dežūras dienu saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentus no šā likuma 6.² panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11. Papildināt 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas, vai arī viņam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izslēgt 15.panta septīto daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta septīto daļu.

Atbalstīts

14. 15.pantā:

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

16.pants. Prēmijas
(1) Amatpersonas (darbiniekus), izņemot šā likuma 5., 6.pantā, 6.¹ panta 12. un 15.punktā, 6.² panta 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas, var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā 15 procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma.
(2) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
(3) Amatpersonu (darbinieku) ne biežāk kā divas reizes gadā atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par darba kvalitāti un darba ieguldījumu, pildot attiecīgās institūcijas attiecīgajam periodam plānotos uzdevumus vai neparedzētus un ārkārtējus uzdevumus, kā arī par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.
(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonu, uz kuru attiecas šis likums, kā arī pašvaldības policijas darbinieku papildus šā panta trešajā daļā noteiktajam var prēmēt par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu, atbilstoši valsts institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Deputāts J.Vucāns

Likuma 16.panta pirmajā daļā svītrot ciparu „5”.

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā

„16.pants. Prēmijas

(1) Amatpersonas (darbiniekus) var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā panta otrajā daļā paredzētā prēmija neattiecas uz šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.², 8., 9. un 13.pantā minētajām amatpersonām. Prēmiju izmaksai kalendārā gada laikā var izmantot ne vairāk kā desmit procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma.

(2) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām – šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

(3) Amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus, kā arī par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs – 60 procentus no mēnešalgas. Par vienu un to pašu gadījumu nedrīkst izmaksāt vairākas prēmijas.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

15. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Prēmijas

(1) Amatpersonas (darbiniekus) var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā panta otrajā daļā paredzētā prēmija neattiecas uz šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.², 8., 9. un 13.pantā minētajām amatpersonām. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā desmit procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma.

(3) Amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus, kā arī par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs – 60 procentus no mēnešalgas. Par vienu un to pašu gadījumu nedrīkst izmaksāt vairākas prēmijas.”

17.pants. Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts
(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, ar kurām tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, amatam (dienestam, darbam) noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot pārejošu darbnespēju), noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā, sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu, kā arī gadījumā, kad tiek atjaunota amatā (dienestā, darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata (dienesta, darba) pienākumus, izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu šādā apmērā:
1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā piecus gadus;
2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta piecus līdz 10 gadus;
3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta 10 līdz 20 gadus;
4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk nekā 20 gadus.
(1¹) Atlaišanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, 101.panta pirmās daļas 6. vai 11.punktu.

(2) Amatpersonas (darbinieka) nodarbinātību uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja laiks no amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas valsts vai pašvaldības institūcijā līdz to atsākšanai tajā pašā vai citā valsts vai pašvaldības institūcijā nav ilgāks par vienu mēnesi. Pārtraukuma laiku neieskaita šā panta pirmajā daļā noteiktajā nostrādātajā laikā.
(3) Ja amatpersonai (darbiniekam), kuru atbrīvo no amata (dienesta, darba), pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto, piedāvā turpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi tajā pašā vai citā institūcijā un ja amatpersona (darbinieks) šim piedāvājumam piekrīt, atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu tai neizmaksā.

(4)...(7)

(8) Ja militārā darbinieka darba līgums izbeidzas sakarā ar to, ka amatā, kuru viņš ieņem, tiek iecelts karavīrs, militārajam darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

(9)...(12)

12. Papildināt 17.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem), izbeidzot darba tiesiskās attiecības šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētajos gadījumos, izmaksā atlaišanas pabalstu šā panta pirmajā daļā minētajā apmērā, ņemot vērā to laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepārtraukti ir nostrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.”

Deputāts E.Zalāns

17.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu „nepārtraukti”.

Deputāts E.Zalāns

17.panta pirmajā prim daļā aiz vārdiem „ievērojot šā panta” izslēgt vārdus „otrās un”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 17.panta 1.¹ daļā vārdus „tiek uzteikts, pamatojoties” ar vārdiem „tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai pamatojoties”.

Deputāts E.Zalāns

Izslēgt 17.panta otro daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus „vienu mēnesi” ar vārdiem „par diviem gadiem”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārda „piedāvā” ar vārdiem „nodibināt vai”.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Izslēgt 17.panta astoto daļu.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr. 34

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr. 34

Atbalstīts

16. 17.pantā:

aizstāt 1.¹ daļā vārdus „tiek uzteikts, pamatojoties” ar vārdiem „tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai pamatojoties”.;

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vienu mēnesi” ar vārdiem „par diviem gadiem”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „piedāvā” ar vārdiem „nodibināt vai”;

izslēgt astoto daļu.

18.pants. Atvaļinājuma pabalsts
(1) Amatpersona (darbinieks), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu. Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā amatpersonai (darbiniekam), tai pirmo reizi konkrētajā kalendāra gadā aizejot atvaļinājumā. Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu.
(2) Amatpersonas (darbinieki), izņemot šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, karavīrus un pašvaldību amatpersonas (darbiniekus), saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:
1) 25 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā vienu gadu;
2) 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no viena gada līdz trim gadiem;
3) 75 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;
4) 100 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem.
(3) Šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, kā arī karavīri saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

(4) Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nepārsniedzot vienas mēnešalgas apmēru, izmaksā pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.
(5) Ja ar amatpersonu (darbinieku) tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības un tā kārtējā gadā nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu un atvaļinājuma pabalstu nav saņēmusi, tai to neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Atvaļinājuma pabalsts

(1) Amatpersona (darbinieks), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu, ja atbilst citiem šajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā amatpersonai (darbiniekam), tai pirmo reizi konkrētajā kalendāra gadā aizejot atvaļinājumā. Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu.

(3) Ja ar amatpersonu (darbinieku) tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības un tā kārtējā gadā nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu un atvaļinājuma pabalstu nav saņēmusi, tai šo pabalstu neizmaksā.

(4) Amatpersona (darbinieks) saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

1) ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;

2) ne vairāk kā 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem;

3) 50 procentu apmērā, ja tās apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ievērojot arī šā panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā atvaļinājuma pabalstu izmaksā, ja atlīdzībai apstiprināto līdzekļu ietvaros attiecīgo pabalstu valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā apmērā, bet nepārsniedzot attiecīgo maksimālo apmēru, vienu reizi gadā var izmaksāt visām attiecīgās institūcijas amatpersonām (darbiniekiem), kas aiziet ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.

(6) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atvaļinājuma pabalstu neizmaksā, ja amatpersonas (darbinieka) amata (darba) izpildes rezultāti pilnībā vai daļēji neatbilst amatam izvirzītajām prasībām. Ja atvaļinājuma pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, to neizmaksā atbilstoši attiecīgās daļas 1. un 2.punktam.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem) piešķir atvaļinājuma pabalstu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nepārtraukti nostrādāto laiku.”

Deputāts J.Vucāns

Aizstāt 18.panta pirmajā daļā vārdus „ja atbilst citiem šajā pantā noteiktajiem kritērijiem” ar vārdiem „šajā pantā noteiktajā kārtībā”.

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izteikt 18.panta (likumprojekta 13.pants) ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Amatpersona (darbinieks) saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

1) Ne vairāk kā 20 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;

2) Ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta no pieciem līdz 10 gadiem;

3) Ne vairāk kā 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par 10 gadiem;

4) 50 procentu apmērā, ja tās apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ievērojot arī šā panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus.”

Deputāts A.Volfs

Izteikt 18.panta ceturto daļu šāda redakcijā:

„(4) Amatpersonas (darbinieki) valsts institūcijās saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

1) ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona
(darbinieks) attiecīgajā institūcijā bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;

2) ne vairāk ka 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona
(darbinieks) attiecīgajā institūcijā bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem."

Deputāts J.Vucāns

Izteikt 18.panta ceturtās daļas pirmo teikumu sekojošā redakcijā: „Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonas (darbinieki) saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā.”.

Deputāts A.Volfs

Papildināt 18.pantu ar jaunu 4¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Amatpersonai (darbiniekam) valsts vai pašvaldības institūcijās papildus atvaļinājuma pabalstam, kas pienākas vispārējā kārtībā var izmaksāt atvaļinājuma pabalstu ne vairāk kā 50 procentu apmērā no darbiniekam (amatpersonai) noteiktās mēnešalgas, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmēra, ja amatpersonas (darbinieka) apgādībā ir bērns invalīds."

Deputāts J.Vucāns

Likuma 18.panta piektajā daļā svītrot vārdus „vai pašvaldības”.

Deputāts A.Volfs

Izslēgt 18.panta piektajā daļā vārdus „vai pašvaldības".

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 13.pantā piedāvātā 18.panta piektajā daļā vārdus „nepārsniedzot attiecīgo maksimālo apmēru” ar vārdiem „ievērojot attiecīgo proporciju un nepārsniedzot noteikto maksimālo apmēru”.

Deputāts A.Volfs

Izslēgt 18.panta sesto daļu.

Deputāts J.Vucāns

Papildināt ar jaunu septīto daļu:

“(7) Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu, izmaksā pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā, nepārsniedzot vienas mēnešalgas apmēru.”

Attiecīgi septīto daļu uzskatīt par astoto.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 13.pantā piedāvāto 18.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Šā likuma 8. un 9.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) amata (dienesta, darba) izpildes rezultātu novērtējuma atbilstību šā panta ceturtajā un sestajā daļā minētajiem kritērijiem nosaka Ministru kabinets.”

Deputāts A.Volfs

Papildināt 18.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nepārsniedzot vienas menešalgas apmēru, izmaksā pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 18.pantu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

17. Izslēgt 18.pantu.

19.pants. Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, gūta veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts
(1) Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Ārvalstīs dienējoša diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā viņa ģimene papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu, kas ir vienāds ar 10 mēnešu algas pabalstiem par dienestu ārvalstīs.
(3) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, kuras, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā un guvušas ievainojumu vai sakropļojumu vai kuru veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), saņem vienreizēju pabalstu. Veselības bojājumus, sakarā ar kuriem izmaksā minēto pabalstu, tā apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos pabalstus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja amatpersona cietusi:
1) aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citādiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
2) veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, glābšanas darbus vai zemūdens meklēšanas darbus;
3) veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;
4) veicot ārkārtas situāciju novēršanas un to seku likvidēšanas pasākumus;
5) tieši nodrošinot drošības līdzekļa — apcietinājuma — vai kriminālsoda — brīvības atņemšanas — izpildi;
6) piedaloties speciālajā apmācībā.
(6) Attiecībā uz pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šajā pantā noteikto pabalstu apmērus un piešķiršanas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Pašvaldības dome, izvērtējot pašvaldībai pieejamos finanšu līdzekļus un apsverot to izlietošanas lietderību, var noteikt, ka šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība. Šādā gadījumā pašvaldība veic attiecīgo pašvaldības amatpersonu (darbinieku) dzīvības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

14. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta ceturtajā daļā minētais attiecas arī uz amatpersonu (darbinieku), kura, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus komandējumā starptautiskas operācijas rajonā, gājusi bojā vai guvusi ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju), kura rezultātā gada laikā mirusi. Šī daļa neattiecas uz karavīriem. Šī daļa attiecībā uz pabalstu sakarā ar nāvi gada laikā pēc ievainojuma gūšanas piemērojama arī pēc amata (dienesta, darba) attiecību izbeigšanās.”

18. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

21.pants. Karavīra ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksājamie pabalsti
(1)...(3)
(4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā pabalstu:
1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, — 50 000 latu apmērā;
2) ja karavīrs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, dalība kurā noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu karavīra veselības un dzīvības apdraudējumu, — 120 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 latu;
3) ja karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), —120 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 latu.

(5)...(11)

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Lūdzu precizēt Likuma 21.panta ceturto daļu, izsakot to šādā redakcijā:

„(4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā pabalstu 50 000 latu apmērā:

1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

2) ja karavīrs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, dalība kurā noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu karavīra veselības un dzīvības apdraudējumu;

3) ja karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).”

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

19. Izteikt 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā pabalstu 50 000 latu apmērā, ja:

1) rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

2) karavīrs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu karavīra veselības un dzīvības apdraudējumu;

3) karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).”

22.pants. Amatpersonas (darbinieka) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda ar dalību starptautiskajā operācijā saistīta vai komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu gūta veselības bojājuma gadījumā izmaksājamais pabalsts
(1) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu un, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet kurai nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:
1) smaga veselības bojājuma gadījumā — piecu mēnešalgu apmērā;
2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — triju mēnešalgu apmērā;
3) viegla veselības bojājuma gadījumā — vienas mēnešalgas apmērā.
(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kurai noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:
1) I grupas invalīdam — 20 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 30 000 latu;
2) II grupas invalīdam — 15 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu;
3) III grupas invalīdam — 10 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 latu.

15. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrā daļa piemērojama arī tad, ja invaliditāte tiek noteikta gada laikā no nelaimes gadījuma un amata (dienesta, darba) attiecības jau ir izbeigušās.”

20. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrā daļa piemērojama arī tad, ja invaliditāte tiek noteikta gada laikā no nelaimes gadījuma un amata (dienesta, darba) attiecības jau ir izbeigušās.”

24.pants. Pārcelšanās pabalsts
(1) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā vai pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju, pēc pārcelšanās uz dienesta vietu viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.
(2) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi dienesta interesēs tiek pārcelta amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un maina dzīvesvietu, tā saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā dzīvesvietā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010., 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Papildināt Likuma 24.panta pirmo daļu ar teikumu: „Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

Atbalstīts

21. Papildināt 24.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

25.pants Karavīram izmaksājamais izdienas pabalsts
Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, ja profesionālā dienesta līgums pēc tā termiņa beigām tiek pagarināts.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Likuma 25.pantu, aiz vārdiem „apmēra” papildinot ar šādiem vārdiem „kādas viņam bija noteiktas pamatdienesta vietā Latvijā”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

22. Papildināt 25.pantu pēc vārda “apmērā” ar vārdiem “kāds viņam bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā”.

27.pants. Kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana
(1) Valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību un nodrošina tai iespēju paaugstināt kvalifikāciju, kompensējot vai sedzot mācību izdevumus un saglabājot mēnešalgu un piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus.
(3) Pašvaldības dome nosaka kārtību, kādā pašvaldības amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar pašvaldības amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad pašvaldības amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 28.04.2010.)

Juridiskais birojs

Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdus „saglabājot mēnešalgu un piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju” ar vārdiem „saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas celšanas izdevumus Valsts administrācijas skolā sedz normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā. Uz amatpersonu (darbinieku), kura nodrošina kvalifikācijas celšanas apmācības šajā skolā, attiecībā uz šo apmācību veikšanu nav piemērojami amatu savienošanas ierobežojumi. Valsts vai pašvaldības institūcija, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, apmācību veikšanas laikā, kas sakrīt ar darba laiku, saglabā šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību. Amatpersona (darbinieks), kura nodrošina apmācību veikšanu darba laikā, to saskaņo ar tiešo vadītāju.”

Atbalstīts

23. 27.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „saglabājot mēnešalgu un piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju” ar vārdiem „saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

29.pants. Transporta izdevumu kompensācija
(1)... (2)

(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kuras amata (dienesta) pienākumu izpilde ir saistīta ar jonizējošā starojuma avotiem, lai tā nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, kā arī karavīram, militārajam darbiniekam, rezerves karavīram un rezervistam, kas izmanto sabiedrisko transportu, lai dotos uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu un atgrieztos no tās, kompensē sabiedriskā transporta izdevumus. Netiek atlīdzināti izdevumi par taksometra izmantošanu. Transporta izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) ...(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 29.panta trešajā daļā vārdus „militārajam darbiniekam”.

Atbalstīts

24. Izslēgt 29.panta trešajā daļā vārdus „militārajam darbiniekam”.

31.¹ pants. Transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācija Saeimas deputātam
Saeimas deputātam transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju izmaksā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, un šīs kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 1.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Juridiskais birojs

Papildināt, 31.¹ panta nosaukumu un tekstu pēc vārda „īres” papildināt ar vārdu iekavās „(viesnīcas)”.

Atbalstīts

25. Papildināt 31.¹ panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “īres” ar vārdu “(viesnīcas)”.

33.pants. Zaudējumu vai kaitējuma kompensācija
Ministru kabinets nosaka sakarā ar amatpersonas (darbinieka) dienesta pienākumu izpildi amatpersonas (darbinieka) mantai vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai nodarīto zaudējumu vai veselībai nodarītā kaitējuma apmēru un atlīdzināšanas kārtību.

16. Papildināt 33.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo kompensāciju izmaksā, ja zaudējumi vai kaitējums radies citas personas rīcības rezultātā.”

26. Papildināt 33.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo kompensāciju izmaksā, ja zaudējumi vai kaitējums radies citas personas rīcības rezultātā.”

36.pants. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs

(1)...(5)

(6) Karavīriem, militārajiem darbiniekiem un valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kas tiek nosūtītas dienēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos vai kas, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtītas uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā un otrajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra, militārā darbinieka vai valsts drošības iestādes amatpersonas (darbinieka) ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīru, militāro darbinieku vai valsts drošības iestādes amatpersonu (darbinieku) nosūta uz starptautisko operāciju, karavīrs, militārais darbinieks vai valsts drošības iestādes amatpersona (darbinieks) saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz 50 procentu apmēram. Šā pabalsta noteikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(7)...(11)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 36.panta sestajā daļā vārdus „militārajiem darbiniekiem”, „militārā darbinieka” un „militārais darbinieks”.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Aizstāt Likuma 36.panta sestās daļas pirmajā teikumā vārdu „vai” ar vārdu „un”.

Atbalstīts

27. 36.pantā:

izslēgt sestajā daļā vārdus „militārajiem darbiniekiem”, „militārā darbinieka” un „militārais darbinieks”;

aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdu „vai” ar vārdu „un”.

37.pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem
(1) Valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti apdrošina amatpersonu (darbinieku) veselību vai amatpersonas (darbiniekus) apdrošina pret nelaimes gadījumiem šajā likumā noteiktajos gadījumos. Valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.
(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.
(3) Valsts un pašvaldību institūcijas apdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras, veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam). Valsts institūcija apdrošina tiesnešu, prokuroru veselību un to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu veselību, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī to tiesu ekspertu, Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku), Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru, Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas riskam:
1) piedaloties izmeklēšanas darbībās;
2) uzraugot meža ugunsdrošību, atklājot, ierobežojot un likvidējot meža ugunsgrēkus, kā arī uzraugot medības un meža izmantošanu reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu;
3) veicot zvejas kontroli, vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli, valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas kontroli, kā arī radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;
4) veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs;
5) veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;
6) organizējot un vadot kriminālsoda — piespiedu darba — izpildi;
7) organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskā darba — izpildi.
(4) Pašvaldības dome nosaka amatus, kurus ieņemošās amatpersonas (darbinieki) ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).
(5) Ārlietu ministrija apdrošina visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kā arī apdrošina visus diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) pret nelaimes gadījumiem, ja to dienesta vieta ir ārvalstī. Turklāt Ārlietu ministrija apdrošina to diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) ģimenes locekļu veselību, kuri pārceļas uz attiecīgo dienesta vietu ārvalstī. Apdrošināšanas apmēru nosaka Ārlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
(6) Specializēto atašeju veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem nodrošina tā valsts institūcija, kura viņus norīkojusi, atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

17. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminētas amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.”

Deputāts J.Vucāns

Svītrot 37.panta otrajā daļā vārdus „pusi no”.

Neatbalstīts

28. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

39.pants. Apmaksāta veselības aprūpe
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 39.pantā vārdus „un militārajiem darbiniekiem”.

Atbalstīts

29. Izslēgt 39.pantā vārdus „un militārajiem darbiniekiem”.

40.pants. Atvaļinājumi
(1) Amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Karavīram, kas ārstniecības iestādē nodod asinis, attiecīgajā jautājumā piemēro Darba likuma normas, ievērojot noteikumu, ka viņam izmaksā mēnešalgu un piemaksas.
(3) Karavīram, kuram tiek piešķirts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums vai atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, par attiecīgo laiku izmaksā arī karavīra uzturdevas kompensāciju. Karavīram, kuram piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai, nesaglabā mēnešalgu un piemaksas. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu šādu atvaļinājumu.
(4) Karavīram, kuram piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, attiecīgā atvaļinājuma laiku ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu.
(5) Saeimas deputātam, kā arī pašvaldības domes deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē un izvēlējies nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr atrodas grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, saglabājams darba ņēmēja statuss, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku vai attiecīgās domes darbības laiku.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Juridiskais birojs

Izslēgt 40.panta otro daļu.

Atbalstīts

30. Izslēgt 40.panta otro daļu.

41.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums
(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 20 darba dienas, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 24 darba dienas, neskaitot svētku dienas.

(1¹) Amatpersonai (darbiniekam) un valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 10 darba dienām pēc kārtas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 12 darba dienām pēc kārtas.
(1²) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).
(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)
(3) Karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas. Lidotājam, gaisakuģa apkalpē dienošam karavīram, kuģa apkalpē dienošam jūrniekam un sapierim spridzinātājam, kurš veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Pēc katriem pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā. Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šīs daļas pirmā un otrā teikuma nosacījumus), ja Militārā dienesta likumā nav noteikts citādi.
(4) Karavīram pirmajā dienesta gadā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz kalendāra gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.
(5) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, un par šo laiku izmaksā vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju. Pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.
(6) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pirmajā dienesta gadā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad tā pieņemta dienestā, līdz kalendāra gada beigām un piešķir pēc nepārtraukti nodienētiem vismaz sešiem mēnešiem vai arī pārceļ uz nākamo gadu.
(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

18. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad atvaļinājums ir pagarināms;

2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.”;

izslēgt 1.¹ un 1.² daļu;

31. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad atvaļinājums ir pagarināms;

izslēgt 1.¹ un 1.² daļu;

(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — piecas kalendāra nedēļas.
(9) Tiesnesim un prokuroram pēc katriem pieciem tiesneša vai prokurora amatā nostrādātiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – piecas kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājuma dalīšanai piemēro šā panta pirmajā daļā ietvertos nosacījumus.”

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

42.pants. Apmaksātais papildatvaļinājums
(1) Amatpersonai (darbiniekam) piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus tam amatpersonai (darbiniekam), izņemot tiesnešus, prokurorus, kā arī šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Karavīram papildatvaļinājumu piešķir šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.
(3) Karavīram ambulatorās ārstēšanās un atveseļošanās nolūkam piešķir papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja viņš, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību. Papildatvaļinājumu piešķir, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.
(4) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņš tajā piedalās ilgāk par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 30 kalendāra dienas, rēķinot 2,5 dienas par mēnesi, un tā laikā karavīrs saņem mēnešalgu un 50 procentus no viņam noteiktās piemaksas par piedalīšanos starptautiskajā operācijā proporcionāli papildatvaļinājuma ilgumam. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi, viņam dodoties uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi, ja tādi ceļošanas laikā radušies. Ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.
(5) Karavīram piešķir 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā. Šajā laikā karavīrs saņem arī mēnešalgu. Papildatvaļinājumu karavīram piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Papildatvaļinājumā neieskaita laiku, kas pavadīts, ārstējoties no starptautiskajā operācijā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.
(6) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam) var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu, kura ilgumu atkarībā no dienesta apstākļiem nosaka Ārlietu ministrija.
(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, kalendāra gada laikā pēc pašas vēlēšanās piešķir trīs darba dienas ilgu papildatvaļinājumu, izmaksājot vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.
(8) Karavīram, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi likumā noteiktajos gadījumos papildatvaļinājumu var piešķirt arī kā apbalvojumu. Šāda papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 10 dienas.
(9) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam), ievērojot šā panta pirmās daļas pirmo, otro un trešo teikumu, apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā

01.01.2011.)

19. Papildināt 42.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Piešķirtā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba (dienesta) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un amatpersona (darbinieks) piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojis.”

32. Papildināt 42.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

43.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas
(1)...
(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)
(3) Karavīram vai militārajam darbiniekam, kuram tas ir nepieciešams un kura dienesta apstākļi to pieļauj, piešķir atvaļinājumu bez karavīra mēnešalgas un piemaksu vai militārā darbinieka mēnešalgas saglabāšanas, kā arī bez uzturdevas, dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas saglabāšanas. Piecu gadu periodā šāds atvaļinājums nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigām karavīrs neatgriežas aktīvajā dienestā, viņu no tā atvaļina.
(4) ...

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus „vai militārajam darbiniekam”.

Atbalstīts

33. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus „vai militārajam darbiniekam”.

44.pants. Mācību atvaļinājums
(1) Amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (arī tādēļ, lai varētu sagatavoties šiem pārbaudījumiem, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu. Par vienu un to pašu studiju gala pārbaudījumu vai valsts pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana.
(2) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām semestra pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 28.04.2010.)

20. Papildināt 44. pantu ar trešodaļu šādā redakcijā:

"(3) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās starptautiski atzītos profesionālās sertifikācijas kursos, kuru profesionālo kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti tiek atzīti arī Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu. Par vienu un to pašu kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana."

Juridiskais birojs

Aizstāt 44.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju” ar vārdiem „saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 44.panta trešajā daļā (likumprojekta 22.pants) vārdus „saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju” ar vārdiem „saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu”.

Atbalstīts

34. 44.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus „saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju” ar vārdiem „saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu”;

papildināt pantu ar trešodaļu šādā redakcijā:

“(3) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās starptautiski atzītos profesionālās sertifikācijas kursos, kuru profesionālo kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti tiek atzīti arī Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanai, saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu. Par vienu un to pašu kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana.”

Pārejas noteikumi

2.² Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.maijam izdod ieteikumus par šā likuma 3.panta piektās daļas 7.² punkta piemērošanu.

2.³ Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 2.² punktu.

Atbalstīts

35. Pārejas noteikumos:

izslēgt pārejas noteikumu 2.² punktu;

8.³ 2011.gadā valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) motivēšanu, var amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no to attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kurām attiecas šis likums.(14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.⁴ 2011.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs nolūkā nodrošināt kompetentāko un smagāk noslogoto tiesnešu motivēšanu var atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajām vadlīnijām un kārtībai noteikt tiesnesim piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. To tiesnešu skaits, kuriem var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgajā tiesu līmenī strādājošo tiesnešu skaita. Šis punkts neattiecas uz Satversmes tiesu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju.(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

21. Izslēgt pārejas noteikumu 8.³un 8.⁴ punktu.

izslēgt pārejas noteikumu 8.³un 8.⁴ punktu;

8.⁵ 2011.gadā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) var prēmēt par tās ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci, atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi.(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 8.⁶ punktu šādā redakcijā:

„8.⁶ 2012.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

1) valsts un pašvaldību institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var noteikt nepilnu darba laiku (vienoties par šādu laiku), ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus, kā arī šajā likumā paredzēto materiālo stimulēšanu veic apstiprināto finanšu līdzekļu ietvaros;

2) neizmaksā šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto prēmiju;

3) Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) papildus šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktajam var prēmēt par tās ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci, atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi;

4) šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto pabalstu amatpersonas (darbinieka) — bet ne karavīra — nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies apbedīšanu, var saņemt apmērā, kas nepārsniedz 50 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;

5) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā likuma 17.panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

a) 95 procenti no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) viena mēneša vidējā izpeļņa, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus;

6) amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanas gadījumā vai amata likvidēšanas gadījumā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja amatpersonu (darbinieku) darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu. Par pastāvīgu ienākuma avotu tiek uzskatīta:

a) darba vai amata pienākumu pildīšana pie cita darba devēja, ja tā noteiktā mēnešalga (mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem,

b) vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai pensija tiek saņemta.”

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 8.⁶ punktu šādā redakcijā:

„8.⁶ 2012.gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus:

2) neizmaksā šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto prēmiju;

a) 95 procenti no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus,

b) viena mēneša vidējā izpeļņa, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus;

b) vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai pensija tiek saņemta.”

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Šā likuma 41.panta pirmajā daļā minētajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, kas ieplānots atvaļinājuma grafikā, piešķirts vai sākts izmantot pirms 2011.gada 1.augusta, piemēro šā likuma 41.panta pirmo, 1.¹un 1.² daļu, kas bija spēkā 2011.gada 31.jūlijā, ja valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks) nevienojas citādi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Šā likuma 41.panta pirmajā daļā minētajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, kas ieplānots atvaļinājuma grafikā, par atvaļinājumu ir noslēgta vienošanās, atvaļinājums piešķirts vai sākts izmantot pirms 2011.gada 1.augusta, piemēro šā likuma 41.panta pirmo, 1.¹un 1.² daļu, kas bija spēkā 2011.gada 31.jūlijā, ja valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks) nevienojas citādi.”

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Papildinātt likuma pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Grozījums šajā likumā par 9.panta sestās daļas un 17.panta astotās daļas izslēgšanu, kā arī vārdu „militārais darbinieks” svītrošanu, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā un Militārā dienesta likumā, ar kuriem tiek svītrotas normas par militārajiem darbiniekiem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

„17. Grozījumi šā likuma 9.pantā, 29.panta trešajā daļā, 36.panta sestajā daļā, 39.pantā, 43.panta trešajā daļā saistībā ar militārajiem darbiniekiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

„18. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 7. un 8.punkts, grozījums par 37.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums par šā likuma 18.panta izslēgšanu un ar to saistītais grozījums 3.panta 6.⁶ daļā par skaitļa „18” izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.Nr.68

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.Nr.70

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

17. Grozījumi šā likuma 9.pantā, 29.panta trešajā daļā, 36.panta sestajā daļā, 39.pantā, 43.panta trešajā daļā saistībā ar militārajiem darbiniekiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

18. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 7. un 8.punkts, grozījums par 37.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums par šā likuma 18.panta izslēgšanu un ar to saistītais grozījums 3.panta 6.⁶ daļā par skaitļa „18” izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
1.pielikums

39. Sociālais darbs
Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo aprūpi un rehabilitāciju noteiktās sabiedrības grupās.

22. Izteikt 1.pielikuma 39.punktu šādā redakcijā:

„39. Sociālais darbs

Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām un palīdz risināt sociālās problēmas, mazināt sociālo grupu izslēgtību un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā.”

36. Izteikt 1.pielikuma 39.punktu šādā redakcijā:

„39. Sociālais darbs

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
2.pielikums

Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā minimālā un maksimālā mēnešalgu grupa

Amatu saimes (apakšsaimes) numurs	Minimālā mēnešalgu grupa	Maksimālā mēnešalgu grupa
1	11	16
2	5	12
3	1	12
4	4	12
5.1	8	15
5.2	5	12
5.3	4	12
5.4	7	15
6	5	11
7	8	14
8	6	9
9	6	12
10	7	13
11.1	8	13
11.2	8	11
11.3	10	13
11.4	5	12
12.1	7	13
12.2	8	15
13	1	9
14	5	13
15	6	13
16	9	11
17	7	10
18.1	7	12
18.2	6	12
18.3	4	11
18.4	4	9
18.5	6	12
18.6	5	12
19.1	7	9
19.2	8	10
19.3	9	15
19.4	7	13
19.5	6	12
19.6	6	10
20	7	14
21	6	16
22.1	7	13
22.2	5	10
23	4	12
24	7	11
25	8	16
26.1	6	13
26.2	5	11
26.3	5	14
27	6	10
28.1	9	13
28.2	6	13
28.3	8	11
28.4	6	14
29	10	11
30	6	13
31	6	11
32	8	13
33	6	10
34	4	11
35	7	13
36	7	14
37	6	13
38	3	7
39	3	10
40	7	12
41	5	7
42.1	7	8
42.2	8	9
42.3	8	9
43	6	11
44	7	15
45	7	11
46	7	10
47	8	14
48	6	10
49	6	12
50	6	13
51	7	13
52	9	11
53.1	7	13
53.2	7	14
53.3	6	8
54	9	15
55	8	12

23. Izteikt 2.pielikuma tabulas ailes „Amatu saimes (apakšsaimes) numurs” 39.pozīciju šādā redakcijā:

37. Izteikt 2.pielikuma tabulas ailes „Amatu saimes (apakšsaimes) numurs” 39.pozīciju šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.