Priekšlikumu tabula

2011. gada ____. maijā

Nr.________________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 11. maija sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Imigrācijas likumā (Nr. 185/Lp10) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz __ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs A.Latkovskis

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts 3. lasījumam

Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10)

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

(67)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74.nr.; 2011, 19.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārzemnieks — persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

2) .....

4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

....

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) ES zilā karte — termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam ar augstu kvalifikāciju, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē ir vismaz trīs gadi;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā norādīts, ka ārzemnieka uzturēšanās ir nelikumīga, un uzlikts par pienākumu noteiktajā laikposmā labprātīgi atstāt Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriju un doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”;

papildināt pantu ar 5.² punktu šādā redakcijā:

“5²) lēmums par piespiedu izraidīšanu — administratīvais akts, kurā norādīts, ka ārzemnieka uzturēšanās ir nelikumīga, un noteikts, ka ārzemnieks piespiedu kārtā izraidāms no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”;

papildināt pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) nelikumīga uzturēšanās — ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regula Nr.562/2006), 5.pantā vai šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteiktajiem uzturēšanās nosacījumiem;”;

papildināt pantu ar 14.¹ punktu šādā redakcijā:

“14¹) trešā valsts — jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju;”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām likumprojekta 1.pantā (paredz grozījumus likuma 1. pantā):

aizstāt 2.¹ punktā vārdus „ES zilā karte” ar vārdiem „Eiropas Savienības zilā karte”

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) izbraukšanas rīkojums – administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un ārzemniekam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi atstāt Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriju un doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis vai trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”

izteikt 5.2 punktu šādā redakcijā:

"5²) lēmums par piespiedu izraidīšanu – administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku no Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriju uz ārzemnieka pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis vai trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”

Atbalstīts

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) Eiropas Savienības zilā karte — termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam ar augstu kvalifikāciju, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē ir vismaz trīs gadi;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un ārzemniekam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi atstāt Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriju un doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”;

papildināt pantu ar 5.2 punktu šādā redakcijā:

“5²) lēmums par piespiedu izraidīšanu — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;”;

papildināt pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

“6¹) nelikumīga uzturēšanās — ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regula Nr.562/2006), 5.pantā vai šā likuma 4. un 4.1 pantā noteiktajiem uzturēšanās nosacījumiem;”;

papildināt pantu ar 14.1 punktu šādā redakcijā:

“14¹) trešā valsts — jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju;”.

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. (1) Uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem attiecas šā likuma 4.panta trešās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas, 5.panta trešās daļas, 10., 11.panta, 13.panta otrās un ceturtās daļas, 14., 15., 16., 17.panta, 18.panta otrās daļas, 20., 21., 46.¹, 50.⁴ panta otrās daļas, 50.⁵ panta, 51.panta piektās daļas, 52., 53., 54., 54.¹, 55., 56., 57., 58., 59., 59.¹, 59.² , 59.³ , 59.⁴ , 59.⁵, 60.panta, 61.panta pirmās daļas, 65.¹, 65.², 65.³, 65.⁴, 65.⁵, 66., 67. un 70.panta nosacījumi.

(2) Kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, kā arī uzturēšanās ierobežojumus šīm personām nosaka Ministru kabinets.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Likumprojekta 2. pantā:

aizstāt skaitli „46.¹” ar skaitli un vārdiem „46. panta piektās daļas”;

aizstāt skaitļus un vārdus „50.⁴ panta otrās daļas” ar skaitli „50.⁴”.

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. (1) Uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem attiecas šā likuma 4.panta trešās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas, 5.panta trešās daļas, 10., 11.panta, 13.panta otrās un ceturtās daļas, 14., 15., 16., 17.panta, 18.panta otrās daļas, 20., 21.panta, 46. panta piektās daļas, 50.⁴ panta, 50.⁵ panta, 51.panta piektās daļas, 52., 53., 54., 54.¹, 55., 56., 57., 58., 59., 59.¹, 59.² , 59.³ , 59.⁴ , 59.⁵, 60.panta, 61.panta pirmās daļas, 65.¹, 65.², 65.³, 65.⁴, 65.⁵, 66., 67. un 70.panta nosacījumi.

(2) Kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, kā arī uzturēšanās ierobežojumus šīm personām nosaka Ministru kabinets.”

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

...

2) ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja vai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai iebraukšanai Latvijas Republikā, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju;

3) ...

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta vai par kuru Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums, lai liegtu iespēju ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs.

(4) ...

3. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju vienreizējai iebraukšanai, lai saņemtu jaunu Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta (turpmāk arī — saraksts), vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā (turpmāk — ieceļošanas aizliegums).”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

3. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

4.¹ pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā, ja viņam ir vietējās pierobežas satiksmes atļauja, kuru izsniedz pārstāvniecība saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Kārtību, kādā reģistrējama, anulējama un atceļama vietējās pierobežas satiksmes atļauja, tajā iekļaujamās ziņas, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(3) Lēmums par atteikumu izsniegt vietējās pierobežas satiksmes atļauju, kā arī lēmums par izsniegtas vietējās pierobežas satiksmes atļaujas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

4. Papildināt 4.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministru kabinets nosaka to personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.”

4. Papildināt 4.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

5.pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš saņēmis vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11.panta otro daļu, vai uzturēšanās atļauju.

(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(3) Ārzemniekam ir pienākums, ja to pieprasa valsts iestāde savas kompetences ietvaros, dokumentāri pierādīt ieceļošanas un uzturēšanās likumību, kā arī sniegt pārbaudei savus biometrijas datus saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumu.

(4) Ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

5. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam ir pienākums, ja to atbilstoši kompetencei pieprasa valsts iestāde, uzrādīt šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteiktos dokumentus, kā arī sniegt pārbaudei savus pirkstu nospiedumus.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām likumprojekta 5. pantā (paredz grozījumu likuma 5. panta trešajā daļā) aizstāt vārdus „sniegt pārbaudei savus” ar vārdiem „atļaut noņemt savu”.

Atbalstīts

5. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam ir pienākums, ja to atbilstoši kompetencei pieprasa valsts iestāde, uzrādīt šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteiktos dokumentus, kā arī atļaut noņemt savu pirkstu nospiedumus.”

9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nepieciešama darba atļauja.

(2) Darba atļauja nav nepieciešama, ja ārzemnieks:

1) ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktu un par veikto darbu nesaņem atlīdzību;

3) ierodas Latvijas Republikā uz viesizrādēm (vieskoncertiem) kā izpildītājs (mūziķis, dziedātājs, dejotājs, aktieris, cirka mākslinieks u.c.), autors (komponists, horeogrāfs, režisors, scenogrāfs u.c.), izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

4) ierodas Latvijas Republikā pēc izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājuma saistībā ar zinātniskiem pētījumiem vai piedalīšanos izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

6) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktu;

8) ir tāda Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa apkalpes loceklis, kas veic starptautiskus jūras reisus;

9) likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā;

10) drīkst strādāt pie jebkura darba devēja Latvijas Republikā. To ārzemnieku kategorijas, kuri drīkst strādāt pie jebkura darba devēja, nosaka Ministru kabinets.

(3) Darba atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) (Izslēgta ar 22.04.2010. likumu).

6. Izteikt 9.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Latvijas Republikā veic zinātnisko darbību saskaņā ar zinātniskās sadarbības līgumu, kas noslēgts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju;”.

6. Izteikt 9.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Latvijas Republikā veic zinātnisko darbību saskaņā ar zinātniskās sadarbības līgumu, kas noslēgts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju;”.

13.pants. (1) Ministru kabinets nosaka ielūgumu apstiprināšanas kārtību, kā arī uzaicinājumu noformēšanas kārtību.

(2) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz Pārvaldes, Valsts robežsardzes, pārstāvniecību vai Konsulārā departamenta amatpersonas. Vīzu atbilstoši kompetencei pagarina Pārvaldes vai Konsulārā departamenta amatpersonas.

(2¹) Ja vīzu izsniedz pārstāvniecības amatpersona, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) dokumentus vīzas pieprasīšanai iesniedz tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta;

2) ārzemnieks, kurš likumīgi, bet ne pastāvīgi uzturas citas valsts teritorijā, dokumentus vīzas pieprasīšanai var iesniegt tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vieta. Pārstāvniecība pieņem minētos dokumentus tikai tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pietiekami pamatot nepieciešamību iesniegt dokumentus attiecīgajai pārstāvniecībai.

(3) Ministru kabinets nosaka robežkontroles punktus, kuros var izsniegt vīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

(4) Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas un atcelšanas kārtību, kā arī vīzu derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(5) Pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai nosaka Ministru kabinets.

7. Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “robežkontroles punktus, kuros” ar vārdiem “robežšķērsošanas vietas, kurās”.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

Papildināt likuma 13.panta ceturto daļu aiz vārda „reģistrēšanas,” ar vārdu „pagarināšanas,””.

Atbalstīts

7. 13.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “robežkontroles punktus, kuros” ar vārdiem “robežšķērsošanas vietas, kurās”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “reģistrēšanas” ar vārdu “pagarināšanas”.

14.pants. Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu, izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai vīzas anulēšanu.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

Aizstāt Imigrācijas likuma 14.pantā vārdus „, atteikumu izsniegt vīzu, izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai vīzas anulēšanu” ar vārdiem „vai pagarināšanu, atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, izsniegtas vīzas atcelšanu vai vīzas anulēšanu”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 14.pantā vārdus “atteikumu izsniegt vīzu, izsniegtas vīzas derīguma termiņa atcelšanu vai vīzas anulēšanu” ar vārdiem “vai pagarināšanu, atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, izsniegtas vīzas atcelšanu vai vīzas anulēšanu”.

8. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

“14.¹ pants. Pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu, šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas, kā arī tiesa šā likuma 14.³ pantā minētajā gadījumā piemērojamo tiesību normu ietvaros ievēro valsts drošības interešu aizsardzības principu — veicina valsts drošības interešu aizsardzību.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām izslēgt likumprojekta 8., 9. un 10. pantu attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

9. Papildināt likumu ar 14.² pantu šādā redakcijā:

“14.² pants. (1) Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Lēmumu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

(2) Pieteikuma iesniedzējam, kam vīza ir atteikta, vai vīzas turētājam, kam vīza ir anulēta vai atcelta, ir tiesības apstrīdēt šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas lēmumu par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot dokumentus latviešu, angļu vai krievu valodā:

1) pārstāvniecības amatpersonas lēmumu un Konsulārā departamenta amatpersonas lēmumu — Konsulārā departamenta direktoram;

2) Konsulārā departamenta direktora lēmumu — ārlietu ministram;

3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu — Pārvaldes priekšniekam;

4) Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu — Valsts robežsardzes priekšniekam.

(3) Pieteikuma iesniedzējs, kam vīza ir atteikta, vai vīzas turētājs, kam vīza ir anulēta vai atcelta, šā panta otrajā daļā minēto amatpersonu pieņemto lēmumu par vīzas atteikuma, vīzas anulēšanas vai atcelšanas apstrīdēšanu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.”

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

Izteikt Likumprojekta 9.pantā paredzēto Imigrācijas likuma 14.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13. panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Lēmumu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).”.

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Aizstāt likumprojekta 14.2 panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu „lēmums” ar vārdu „nolēmums”.

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Papildināt likumu ar 14.2 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par lēmumu, kas minēts šā panta otrajā daļā, pieteikuma iesniedzējam nav piešķiramas tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16

10. Papildināt likumu ar 14.³ pantu šādā redakcijā:

“14.³ pants. Administratīvā rajona tiesa, pieņemot lēmumu šā likuma 14.² panta trešajā daļā minētajā gadījumā, pārbauda 14.² panta pirmajā un otrajā daļā minētā lēmuma tiesiskumu.”

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Aizstāt likumprojekta 14.3 panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu „lēmums” ar vārdu „nolēmums”.

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Aizstāt likumprojekta 14.3 panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu „tiesiskumu” ar vārdiem „atbilstību normatīvajiem aktiem”.

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Papildināt likumprojekta 14.3 panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja Administratīvā rajona tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tā nolēmumā konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir bijis prettiesisks.”

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Papildināt likumu ar 14.3 panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas minēts šā likuma 14.2 panta otrajā daļā, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16

15.¹ pants. (1) Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja:

1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 13., 15., 16., 17., 18., 19. vai 20.punktā minētais iemesls;

2) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ielūguma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

5) uzaicinātāja sniegtā vai Pārvaldes iegūtā informācija neliecina par ārzemnieka noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

6) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku;

7) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

8) konstatēts, ka uzaicinātājs iepriekšējā gada laikā ir pieļāvis pārkāpumus, kas saistīti ar ārzemnieku nodarbināšanu un nodokļu samaksu;

9) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrēta atbilstoša brīva darba vieta vai speciālista vakance, kas pēc reģistrēšanas ir brīva ne mazāk par mēnesi.

(2) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas par to, ka viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, vai par nodokļu parādiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz sešiem mēnešiem šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(3) Ja konstatēts, ka uzaicinātājs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības, Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu uz vienu gadu šai personai uzaicināt ārzemnieku.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt ielūgumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

11. 15.¹ panta pirmās daļas 9.punktā:

izslēgt vārdus “vai speciālista vakance”;

papildināt punktu ar vārdiem “vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajām prasībām.”

9. 15.¹ panta pirmās daļas 9.punktā:

izslēgt vārdus “vai speciālista vakance”;

papildināt punktu ar vārdiem “vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajām prasībām”.

16.pants. (1) Ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ...

6) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

...

16) konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

...

12. 16.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ārzemnieks iekļauts sarakstā;”;

izteikt pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

“16) konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”.

10. 16.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ārzemnieks iekļauts sarakstā;”;

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16) konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”.

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(2) Amatpersonām, kuras atteikušas vīzas izsniegšanu, anulējušas vai atcēlušas vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(3) Lēmums par atteikumu izsniegt vīzu, lēmums par vīzas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

13. Aizstāt 17.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “vīza” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ilgtermiņa vīza” (attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 13. pantu kā 10. pantu šādā redakcijā:

„10. Izteikt likuma 17. pantu šādā redakcijā:

„17. pants (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Amatpersona, pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu, piemērojamo tiesību normu ietvaros, ņem vērā arī valsts interešu aizsardzības principu - veicināt valsts drošības interešu aizsardzību.

(2) Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šādu vīzu, par šādas vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

(3) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu viena mēneša laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu un citus dokumentus latviešu, angļu vai krievu valodā, apstrīdēt:

1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona:

2) ārlietu ministram, ja lēmumu pieņēmis Konsulārā departamenta direktors;

3) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

4) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(4) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā ārzemnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(6) Amatpersonai, kuras atteikusi ilgtermiņa vīzas izsniegšanu, anulējušas vai atcēlušas ilgtermiņa vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(7) Lēmums par atteikumu izsniegt ilgtermiņa vīzu, lēmums par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 13. pantu kā 10. pantu šādā redakcijā:

„10. Izteikt likuma 17. pantu šādā redakcijā:

„17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Amatpersona, pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu, piemērojamo tiesību normu ietvaros, ņem vērā arī valsts interešu aizsardzības principu – veicināt valsts drošības interešu aizsardzību.

(2) Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt šādu vīzu, par šādas vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

(3) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu un citus dokumentus latviešu, angļu vai krievu valodā, apstrīdēt:

1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona:

2) ārlietu ministram, ja lēmumu pieņēmis Konsulārā departamenta direktors;

3) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

4) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(4) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā ārzemnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(6) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(7) Administratīvā rajona tiesa, pieņemot nolēmumu šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, pārbauda šā panta otrajā un trešajā daļā minētā lēmuma atbilstību normatīvajiem aktiem.

(8) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas minēts šā panta trešajā daļā, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.

(9) Amatpersonām, kuras atteikušas ilgtermiņa vīzas izsniegšanu, anulējušas vai atcēlušas ilgtermiņa vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(10) Lēmums par atteikumu izsniegt ilgtermiņa vīzu, lēmums par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 16

Atbalstīts

11. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Amatpersona, pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu, piemērojamo tiesību normu ietvaros ņem vērā arī valsts interešu aizsardzības principu — veicināt valsts drošības interešu aizsardzību.

(2) Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt šādu vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona;

2) ārlietu ministram, ja lēmumu pieņēmis Konsulārā departamenta direktors;

3) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

4) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(4) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā ārzemnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(8) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.

(9) Amatpersonām, kuras atteikušas ilgtermiņa vīzas izsniegšanu, anulējušas vai atcēlušas ilgtermiņa vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(10) Lēmums par atteikumu izsniegt ilgtermiņa vīzu, lēmums par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.”

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulu Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk — Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regula Nr.562/2006).

(2) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

(3) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006 5.panta 4.punkta “c” apakšpunkta nosacījumus, var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem.

14. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulu Nr.562/2006.”

12. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulu Nr.562/2006.”

21.pants. (1) Pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

(2) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārzemnieku nogādājis līdz Latvijas Republikas valsts robežai vai Latvijas Republikā, nogādā ārzemnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;

2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārzemnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

3) ārzemniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta viņu atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 21. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un piespiedu izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

13. Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un piespiedu izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

22.¹ pants. (1) Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja:

...

2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

...

7) konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs; ...

13) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrēta atbilstoša brīva darba vieta vai speciālista vakance, kas pēc reģistrēšanas ir brīva ne mazāk par mēnesi.

...

15. 22.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts sarakstā;”;

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

izslēgt 13.punktā vārdus “vai speciālista vakance” un papildināt punktu ar vārdiem “vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajām prasībām”.

14. 22.¹ panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts sarakstā;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

...

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

...

10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

...

28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;

29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu, kā arī tad, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi un darījumu summas samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;

30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas paredz kritērijus (ņemot vērā samaksātos nodokļus, apgrozījumu, nodarbināto skaitu, peļņu u.c.), lai konstatētu, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona veic aktīvu saimniecisko darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību, kā arī, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir:

1) iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm;

2) Pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

(6) Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

16. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja ES zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;”;

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

“28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz:

a) 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums un (vai) gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu;

b) 100 000 latu;”;

izteikt pirmās daļas 29.punktu šādā redakcijā:

“29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,

b) kopējās nekustamā īpašuma vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju,

d) iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nav zemāka par 30 000 latu vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nav zemāka par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai;”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “aktīvu darbību” ar vārdiem “kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja ārzemnieks, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos vai viņš ir nepilngadīgs bērns, attiecīgajam ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepieciešams neizmaksātās darba samaksas piedziņai no darba devēja, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja ārzemnieks ir bijis nodarbināts vismaz sešus mēnešus un ir vērsies tiesā ar attiecīgu pieteikumu. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti uz laiku, kas nepieciešams neizmaksātās darba samaksas piedziņai no darba devēja, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja tiesvedības process neizmaksātās darba samaksas piedziņai ir pabeigts, bet darba devējs darba samaksu, kas pienākas ārzemniekam, nav izmaksājis. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi šā likuma izpratnē ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tādu personu darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kuras nav tiesīgas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, tajā skaitā atšķirības dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē šo personu drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar šo personu cieņu.”

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

Izslēgt Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus „bet ne ilgāk kā uz vienu gadu”.

VL-TB/LNNK Saeimas frakcija:

Izslēgt likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29. un 30. punktu.

Saeimas deputāts J.Dombrava:

Izslēgt likuma 23. panta pirmās daļas 28. punktu.

Saeimas deputāts V.Agešins:

Izteikt likumprojekta 16. panta trešās daļas „d” apakšpunktu (grozījumi likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta „d” apakšpunktā) šādā redakcijā:

„d) iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nav zemāka par 10 000 latu vai nekustamo īpašumu, kas atrodas ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nav zemāka par 5 000 latu. Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai;”

Saeimas deputāts J.Dombrava:

Izslēgt likuma 23. panta pirmās daļas 30. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām likumprojekta 16. pantā, kas paredz grozījumus likuma 23. pantā:

pirmās daļas 6. punktā ( arī 35. panta pirmās daļas 11. punktā, 40. panta septītajā daļā….) aizstāt vārdus „ES zilā karte” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „Eiropas Savienības zilā karte” (attiecīgajā locījumā);

pirmās daļas 28. punkta a apakšpunktā aizstāt vārdus „kuras gada apgrozījums un (vai) gada bilance” ar vārdiem „kuras gada apgrozījums vai gada bilance”;

pirmās daļas 29. punkta ievaddaļā un b apakšpunktā:

aizstāt vārdus „kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „un nekustamo īpašumu kopējā vērtība”

izteikt pirmās daļas 29. punkta d apakšpunkta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt zemāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību;”;

septītajā daļā

aizstāt vārdus ” Ja ārzemnieks, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos vai viņš ir nepilngadīgs bērns, attiecīgajam ārzemniekam ir tiesības” ar vārdiem „Ārzemniekam, kurš nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, ir tiesības”, kā arī

izslēgt vārdus „šā likuma izpratnē”” ,

aizstāt vārdus „tādu personu darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kuras nav tiesīgas ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā” ar vārdiem „ārzemnieka, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem;

aizstāt vārdus „šo personu drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar šo personu cieņu” ar vārdiem „ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar viņa cieņu”.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis:

Izslēgt likumprojekta 16. pantā vārdus „šā likuma” (likuma 23. panta septītā daļa).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas:

Izslēgt likumprojekta 16. pantā vārdus „šā likuma izpratnē”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 25

Atbalstīts

15. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;”;

izslēgt pirmās daļas 10.punktā vārdus “bet ne ilgāk kā uz vienu gadu”;

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

a) 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu,

b) 100 000 latu;”;

izteikt pirmās daļas 29.punktu šādā redakcijā:

“29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

d) iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 latu vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību;”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “aktīvu darbību” ar vārdiem “kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepieciešams neizmaksātās darba samaksas piedziņai no darba devēja, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja ārzemnieks ir bijis nodarbināts vismaz sešus mēnešus un ir vērsies tiesā ar attiecīgu pieteikumu. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti uz laiku, kas nepieciešams neizmaksātās darba samaksas piedziņai no darba devēja, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja tiesvedības process neizmaksātās darba samaksas piedziņai ir pabeigts, bet darba devējs darba samaksu, kas pienākas ārzemniekam, nav izmaksājis. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tāda ārzemnieka darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, kā arī atšķirības dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar viņa cieņu.”

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

...

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

...

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

...

(8) Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. Prombūtne uzskatāma par attaisnotu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara). Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku vai pilna laika studējošā studiju laiku, bet ne ilgāk kā pusi no minētā laika, kā arī Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas dienesta laiku ārvalstīs (tas attiecas arī uz laulāto un apgādībā esošu bērnu, kas ar viņu uzturas ārvalstīs).

...

17. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “nepilngadīgajam”;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) ārzemniekam, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā;”;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) ārzemniekam, kurš saskaņā ar Repatriācijas likumu ir repatrianta ģimenes loceklis.”;

papildināt astoto daļu pēc vārdiem “studiju laiku” ar vārdiem “Latvijas Republikā”.

16. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “nepilngadīgajam”;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) ārzemniekam, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā;”;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) ārzemniekam, kurš saskaņā ar Repatriācijas likumu ir repatrianta ģimenes loceklis.”;

papildināt astoto daļu pēc vārdiem “studiju laiku” ar vārdiem “Latvijas Republikā”.

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

4) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu).

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem.

(3) Ārzemnieks, kuram viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, ir tiesīgs turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem arī tad, ja minētais vecāks nomirst.

18. Papildināt 31.panta otro daļu pēc vārdiem “Šā panta pirmās” ar vārdiem “un trešās”.

17. Papildināt 31.panta otro daļu pēc vārdiem “Šā panta pirmās” ar vārdiem “un trešās”.

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī, ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā. Ja ārzemniekam ir derīga uzturēšanās atļauja kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, viņam ir tiesības iesniegt dokumentus pārstāvniecībai, kura atrodas Šengenas līguma dalībvalstī;

2) Pārvaldē:

a) ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju,

b) ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja,

c) ārzemnieka, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, ģimenes loceklis, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirms tam, kad ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā,

d) ārzemnieka uzaicinātājs (akreditēta izglītības iestāde), kurš iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam mācībām Latvijas Republikas akreditētā izglītības iestādē saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu. Šī kārtība neattiecas uz ārzemnieku, kas ir šā likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(2) To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, nosaka Ministru kabinets.

...

19. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks iesniedz pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī. Ja ārzemniekam ir derīga uzturēšanās atļauja kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, viņam ir tiesības iesniegt dokumentus pārstāvniecībā, kura atrodas Šengenas līguma dalībvalstī.”

18. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

33.pants. ...

(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai - ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai - ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

3) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu - ne vēlāk kā 60 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām;

...

(4) Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā dokumentu izskatīšanas laikā, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai reģistrēta uzturēšanās atļauja, un 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu, iekšlietu ministrs lēmumu pieņem 60 dienu laikā vai saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu - 90 dienu laikā.

...

20. 33.pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā skaitli un vārdus “23.panta trešo daļu” ar skaitļiem un vārdiem “23.panta trešās daļas 1.punktu;”;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādos gadījumos lēmumu pieņem piecu vai 10 darbdienu laikā — atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai reģistrēta uzturēšanās atļauja, un 45 dienu laikā vai 10 darbdienu laikā — atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.”

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

Izteikt Likumprojekta 20.pantu šādā redakcijā:

„Imigrācijas likuma 33.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1.¹) Iekšlietu ministrs pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) ja termiņuzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu - 60 dienu laikā;

2) ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu — 90 dienu laikā.

(1.²) Uzturēšanās atļauju (personas apliecību) Pārvalde sagatavo 10 darbdienu laikā. Pēc ārzemnieka pieprasījuma vai gadījumā, ja ārzemnieka likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņš ir mazāks par 10 darbdienām, uzturēšanās atļauju (personas apliecību) sagatavo divu darbdienu laikā.”

izteikt panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) lai, ievērojot šā panta pirmajā, 1.¹ un 1.² daļā noteikto atbildes sniegšanas un uzturēšanās atļaujas (personas apliecības) sagatavošanas termiņu, ārzemnieks nepārsniegtu likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņu;

2) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai bērnam, kurš dzimis Latvijas Republikā, — ne vēlāk kā 90 dienas pēc viņa piedzimšanas;

(4) Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā, 1.¹ un 1.² daļā noteiktajā dokumentu izskatīšanas un uzturēšanās atļaujas sagatavošanas laikā, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem:

1) piecu vai 10 darbdienu laikā, atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai reģistrēta uzturēšanās atļauja;

2) 45 dienu laikā vai 10 darbdienu laikā, atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

3) šā panta 1.¹ daļā noteiktajā termiņā, ja lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu pieņem iekšlietu ministrs.”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

33.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1.¹) Iekšlietu ministrs pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) ja termiņuzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu - 60 dienu laikā;

2) ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu — 90 dienu laikā.

(1.²) Uzturēšanās atļauju Pārvalde sagatavo 10 darbdienu laikā. Pēc ārzemnieka pieprasījuma vai gadījumā, ja ārzemnieka likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņš ir mazāks par 10 darbdienām, uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.”

izteikt panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) lai, ievērojot šā panta pirmajā, 1.¹ un 1.² daļā noteikto atbildes sniegšanas un uzturēšanās atļaujas sagatavošanas termiņu, ārzemnieks nepārsniegtu likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņu;

2) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai bērnam, kurš dzimis Latvijas Republikā, — ne vēlāk kā 90 dienas pēc viņa piedzimšanas;

2) 45 dienu laikā vai 10 darbdienu laikā, atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

3) šā panta 1.¹ daļā noteiktajā termiņā, ja lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu pieņem iekšlietu ministrs.”.

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 27

Atbalstīts

19. 33.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Iekšlietu ministrs pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) ja termiņuzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu, — 60 dienu laikā;

2) ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu, — 90 dienu laikā.

(1²) Uzturēšanās atļauju Pārvalde sagatavo 10 darbdienu laikā. Pēc ārzemnieka pieprasījuma vai gadījumā, ja ārzemnieka likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņš ir īsāks par 10 darbdienām, uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai Pārvaldē iesniedz:

1) ņemot vērā to, lai saskaņā ar šā panta pirmajā, 1.¹ un 1.² daļā noteikto atbildes sniegšanas un uzturēšanās atļaujas sagatavošanas termiņu ārzemnieks nepārsniegtu likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā termiņu;

2) uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai bērnam, kurš dzimis Latvijas Republikā, — ne vēlāk kā 90 dienas pēc viņa piedzimšanas.

1) piecu vai 10 darbdienu laikā — atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja vai tiek reģistrēta uzturēšanās atļauja;

2) 45 dienu laikā vai 10 darbdienu laikā — atkarībā no laika, kādu ārzemnieks ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

3) šā panta 1.¹ daļā noteiktajā termiņā, ja lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu pieņem iekšlietu ministrs.”

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja:

...

2) ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

...

7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta vai konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

...

28) ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību;

...

21. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “nepatiesas ziņas” ar vārdiem “vai iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

papildināt 28.punktu ar vārdiem “kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība”;

papildināt daļu ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31) ārzemnieks ir iesniedzis dokumentus ES zilās kartes pieprasīšanai un:

a) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā un galīgais lēmums nav pieņemts,

b) ir pieprasījis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktu,

c) viņam ir kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss,

d) viņš ieceļo saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurš regulē atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem,

e) viņš uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī kā sezonas strādnieks,

f) viņa izraidīšana no valsts atlikta,

g) viņš uzturas Latvijas Republikā kā pakalpojumu sniedzējs;

32) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam vai ir nepamatots.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām izslēgt paredzētajā likuma 34. panta pirmās daļas 32. punktā (likumprojekta 21. pants) vārdus „vai ir nepamatots”.

Atbalstīts

20. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “nepatiesas ziņas” ar vārdiem “vai iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

papildināt 28.punktu ar vārdiem “kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība”;

papildināt daļu ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31) ārzemnieks ir iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai un:

a) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā un galīgais lēmums nav pieņemts,

b) ir pieprasījis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktu,

c) viņam ir kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss,

d) viņš ieceļo saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurš regulē atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem,

e) viņš uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī kā sezonas strādnieks,

f) viņa izraidīšana no valsts atlikta,

g) viņš uzturas Latvijas Republikā kā pakalpojumu sniedzējs;

32) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam.”

35.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta vai konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

...

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

...

22. 35.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “nepatiesas ziņas” ar vārdiem “vai iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju. Ja ES zilās kartes turētājs kļūst par bezdarbnieku un bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus, ES zilo karti anulē tikai tādā gadījumā, kad ES zilās kartes turētājs par to nav paziņojis Pārvaldei vai bezdarba periods ir iestājies atkārtoti ES zilās kartes derīguma termiņa laikā;”;

papildināt daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam.”

21. 35.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “nepatiesas ziņas” ar vārdiem “vai iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā vai konstatēts, ka viņam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju. Ja Eiropas Savienības zilās kartes turētājs kļūst par bezdarbnieku un bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus, Eiropas Savienības zilo karti anulē tikai tādā gadījumā, kad šīs kartes turētājs par to nav paziņojis Pārvaldei vai bezdarba periods ir iestājies atkārtoti Eiropas Savienības zilās kartes derīguma termiņa laikā;”;

papildināt daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam.”

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

...

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

...

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

...

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 11., 12. un 13.punktā minētajos gadījumos.

...

23. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 8. un 9.punktu;

izslēgt otrajā daļā skaitli un vārdu “9. un”;

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus “12. un 13.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “12., 13. vai 14.punktā”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām aizstāt likumprojekta 23. pantā vārdus „izslēgt otrajā daļā skaitli un vārdu “9. un” ar vārdiem „aizstāt otrajā daļā vārdus 9.un 10. punktā minētajos gadījumos” ar vārdiem „10. punktā minētajā gadījumā”.

Atbalstīts

22. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 8. un 9.punktu;

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus “9. un 10.punktā minētajos gadījumos” ar skaitli un vārdiem “10.punktā minētajā gadījumā”;

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus “12. un 13.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “12., 13. vai 14.punktā”.

40.pants. (1) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

...

(6) Lēmuma par uzturēšanās atļaujas anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.

24. Papildināt 40.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja ārzemnieks, kuram ir derīga Latvijas Republikā izsniegta ES zilā karte un kurš vēlas mainīt darba devēju vai kuram ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta ES zilā karte, iesniedzis dokumentus ES zilās kartes pieprasīšanai Latvijas Republikā, attiecīgajam ārzemniekam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par ES zilās kartes vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai lēmums par atteikumu piešķirt ES zilo karti vai uzturēšanās atļauju.”

23. Papildināt 40.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja ārzemnieks, kuram ir derīga Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kurš vēlas mainīt darba devēju vai kuram ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, iesniedzis dokumentus Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai Latvijas Republikā, attiecīgajam ārzemniekam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par Eiropas Savienības zilās kartes vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai lēmums par atteikumu piešķirt Eiropas Savienības zilo karti vai uzturēšanās atļauju.”

V nodaļa

Izraidīšana

25. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Izraidīšana

24. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Izraidīšana

41.pants. (1) Pārvaldes amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā. Ja ārzemnieks ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, Pārvaldes amatpersona var izdot izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu.

(2) Pārvaldes priekšniekam humānu apsvērumu dēļ ir tiesības izbraukšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atcelt vai apturēt tā izpildi.

41.pants. (1) Ja ārzemnieka uzturēšanās ir nelikumīga, viņam izdod izbraukšanas rīkojumu.

(2) Ārzemniekam izbraukšanas rīkojumu izdod Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ja:

1) Pārvaldes amatpersona konstatē, ka ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga;

2) Valsts robežsardzes amatpersona konstatē, ka ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga un pastāv šā panta trešās daļas 1.—7.punktā minētie apstākļi.

(3) Ārzemniekam izbraukšanas rīkojumu izdod Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ja Valsts robežsardzes amatpersona konstatē, ka ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, izņemot gadījumus, kad pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ārzemniekam ir bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

2) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ilgāk par vienu gadu;

3) Latvijas Republikā likumīgi uzturas ārzemnieka laulātais, radinieks līdz otrajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz pirmajai pakāpei sānu līnijā;

4) ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

5) ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt ārzemniekam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā;

6) ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju;

7) ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī.

(4) Ja to, ka ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, konstatē brīdī, kad viņš izceļo, šķērsojot ārējo robežu, un nav iespējams izdot izbraukšanas rīkojumu līdz starptautiska reisa transporta atiešanai, Valsts robežsardzes amatpersona informē ārzemnieku par to, ka attiecībā uz viņu tiks izdots izbraukšanas rīkojums, kuram var tikt pievienots lēmums par iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā. Šajā gadījumā Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarotā amatpersona 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas atbilstoši šā likuma 41.panta trešajā daļā noteiktajai kompetencei izdod izbraukšanas rīkojumu (in absentia) un minētais izbraukšanas rīkojums stājas spēkā no tā izdošanas dienas. Izbraukšanas rīkojumu ārzemniekam nosūta uz viņa norādīto adresi, viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izbraukšanas rīkojuma, tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā būtību un apstrīdēšanas kārtību.

(5) Ja, izdodot izbraukšanas rīkojumu, konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus Latvijas Republikā, un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļauj viņam uzturēties Latvijas Republikā, izbraukšanas rīkojumā norāda ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izbraukšanas rīkojuma apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, rīkojumu izdevušās amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„(1) Ja konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā, ārzemniekam izdod izbraukšanas rīkojumu, izņemot šā likuma 42. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Izbraukšanas rīkojumu izdod Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona šādos gadījumos:

1) ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Pārvaldes amatpersona;

2) ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona un pastāv kāds no šiem apstākļiem:

a) ārzemniekam ir bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

b ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ilgāk par vienu gadu;

c) Latvijas Republikā likumīgi uzturas ārzemnieka laulātais, radinieks līdz otrajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz pirmajai pakāpei sānu līnijā;

d) ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

e) ir pieņemts lēmums atteikt piešķirt ārzemniekam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā;

f) ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju;

g) ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, izņemot noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī.

(3) Ja ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona, izbraukšanas rīkojumu izdod Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izņemot šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktos gadījumus.

(4) Ja ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatējusi Valsts robežsardzes amatpersona, un pastāv kāds no šā panta otrās daļas 2. punktā minētajiem gadījumiem, Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā no fakta konstatēšanas dienas rakstiski informē par to Pārvaldi. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona astoņu dienu laikā no informācijas saņemšanas dienas lemj par izbraukšanas rīkojuma izdošanu ārzemniekam.

(5) Ja ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā konstatēta tad, kad viņš izceļo, šķērsojot ārējo robežu, un nav iespējams izdot izbraukšanas rīkojumu līdz starptautiska reisa transporta atiešanai, Valsts robežsardzes amatpersona informē ārzemnieku par to, ka attiecībā uz viņu tiks izdots izbraukšanas rīkojums, kuram var tikt pievienots lēmums par iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā. Šajā gadījumā Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarotā amatpersona 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas atbilstoši šā likuma 41.panta trešajā daļā noteiktajai kompetencei izdod izbraukšanas rīkojumu un minētais izbraukšanas rīkojums stājas spēkā no tā izdošanas dienas. Izbraukšanas rīkojumu ārzemniekam nosūta uz viņa norādīto adresi, izskaidrojot, viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izbraukšanas rīkojuma, tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā būtību un apstrīdēšanas kārtību

(6) Ja, izdodot izbraukšanas rīkojumu, konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus Latvijas Republikā, un viņam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, izbraukšanas rīkojumā norāda ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izbraukšanas rīkojuma apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, rīkojumu izdevušās amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu.”

Iekšlietu ministre L.Mūrniece:

aizstāt paredzētajā likuma 41.panta ceturtajā daļā vārdus „viņam saprotamā valodā” ar vārdiem „izskaidrojot viņam valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kuru viņam pamatoti būtu jāsaprot”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

izteikt 41.pantu šādā redakcijā: