Rīgā, 2010. gada 10.novembrī
Nr. 9/3 –
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 10.Saeimā turpināt izskatīt šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (reģ. Nr.1216/Lp9);
2) „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (reģ. Nr.1679/Lp9);
3) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1681/Lp9);
4) „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (reģ. Nr.1806/Lp9);
5) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1882/Lp9);
6) „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (reģ. Nr.1909/Lp9);
7) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1953/Lp9);
8) „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (reģ. Nr.1959/Lp9);
9) „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ. Nr.1971/Lp9);
10) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1972/Lp9).
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
LIKUMPROJEKTS
Grozījumi likumā „Par tiesu varu”
1. Aizstāt 33.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai” ar vārdiem „atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai”;
2. 48.1pantā:
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu;
papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Disciplinārtiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā pārbauda Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā tiesiskumu.”
3. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz 6 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”
4. Izteikt 54.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”
5. 60.pantā:
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.”;
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
„(4) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, viņa pilnvaras beidzas līdz ar viņa iecelšanas amatā termiņa beigām.”
6. 73.1 pantā:
aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”;
aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”.
7. Aizstāt 75.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.”
8. 81.pantā:
izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 1., 2 un 4.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”;
papildināt pantu ar jaunu 11daļu šādā redakcijā:
„(11) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”
9. Papildināt 82. panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
„5) ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu.”
10. Papildināt 89. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Tiesnesim ir pienākums patstāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.”
11. 89.11 pantā:
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
„(9) Tieslietu padome nosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.”;
izslēgt desmitajā daļā vārdu “šajā”.
12. Aizstāt 91.4 panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.
13. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: „Tiesnešu konference. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana.”
14. Izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „un tās priekšsēdētāju”.
15. 93.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību" ar vārdiem "kura veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir septiņi locekļi, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. Tiesnešu konference vienu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no rajona (pilsētu) tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no apgabaltiesas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no Augstākās tiesas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi vai Goda tiesnesi, kura zināšanas un pieredze tiek augstu vērtēta tieslietu nozares speciālistu un tiesnešu vidū.”;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
„(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.”;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā pieci tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.”;
16. 94.pantā:
izslēgt trešo daļu;
aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.
17. Papildināt likumu ar 94.1- 94.7 pantu šādā redakcijā:
„94.1 pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis un biežums
(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.
(2) Tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu arī pirms rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidatūras virzīšanas atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
94.2 pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšana
(1) Novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizē šādas tiesneša profesionālās darbības un to rezultātus:
1) sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu;
2) tiesas procesu vadību;
3) darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;
4) darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā;
5) dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, pedagoģisko un zinātnisko darbību;
6) dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās;
7) statistikas datus par tiesneša darbu.
(2) Pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz vērtējumu šādām tiesneša profesionālajām prasmēm:
1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;
2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam;
3) izskaidrot un pārliecināt par savu viedokli;
4) analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku;
5) rast kompromisu problēmsituācijās;
6) saglabāt emocionālu līdzsvaru stresa situācijās.
(9) Tiesneša profesionālo darbību Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē, savā atzinumā sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.
(8) Pirms sēdes Tiesnešu kvalifikācija kolēģija iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem par tiesneša darbu un tiesneša darbības pašnovērtējumu.
94.3 pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kārtība
(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai attiecīgās tiesas priekšsēdētājs un augstākas instances tiesas priekšsēdētājs sagatavo atsauksmes par tiesneša darbu, iekļaujot informāciju par tiesneša pieņemto nolēmumu kvalitāti, tiesas procesa vadīšanas kvalitāti, profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanu un citām profesionālajām aktivitātēm.
(2) Tiesu administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darbu.
(3) Augstākās tiesas administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai atsauksmes par Augstākās tiesas tiesnešu darbu.
(4) Tiesnesis iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai savas profesionālās darbības pašnovērtējumu.
(5) Ja iesniegtās atsauksmes nesniedz pietiekamu informāciju, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas var pieprasīt Tiesu administrācijai apkopot citu attiecīgās tiesas tiesnešu un tiesas darbinieku atsauksmes par tiesneša darbu, kā arī uzdot veikt citu procesa dalībnieku aptauju.
(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot kādam no kolēģijas locekļiem, izlases veidā iepazīties ar tiesneša taisītajiem nolēmumiem un vadītajiem procesiem (tajā skaitā procesa skaņu ierakstiem).
(7) Tiesneša profesionālo darbību novērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta. Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa profesionālo darbību var novērtēt viņam klāt neesot.
(8) Pirms sēdes Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem par tiesneša darbu un tiesneša darbības pašnovērtējumu.
(9) Tiesneša profesionālo darbību Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē, savā atzinumā sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.
94.4 pants. Tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana
(1) Ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, atkārtotu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no profesionālās darbības novērtēšanas dienas, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta atkārtoti. Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.
(2) Ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, tiesnesi atbrīvo no amata.
94.5 pants. Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana
(1) Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.
(2) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pārbauda tiesneša profesionālās zināšanas.
(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, papildus profesionālo zināšanu pārbaudei veic arī tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, ja pēc pēdējās novērtēšanas pagājuši vairāk nekā trīs gadi.
(4) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē piedalās tiesnesis, kura profesionālā darbība tiek novērtēta.
(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, savā atzinumā sniedz pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.
94.6 pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu pārsūdzēšana
(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā tiesnesis var pārsūdzēt Disciplinārtiesā
(2) Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem sagatavošanu un izskatīšanu, ir attiecināmi arī uz sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu sagatavošanu un izskatīšanu tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(3) Izskatot sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Disciplinārtiesa var:
1) atstāt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu negrozītu un sūdzību noraidīt;
2) atcelt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un izbeigt ierosināto lietu vai nosūtīt materiālus atkārtotai izskatīšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.
94. 7 pants. Atzinumu un novērtēšanas materiālu pieejamība
(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija.
(2) Valsts institūcijām Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir pieejami, ja tie šīm institūcijām nepieciešami savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina šiem atzinumiem un materiāliem likumā paredzēto aizsardzību.”
18. Izslēgt 98.pantu.
19. Izteikt 123.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem vai par darbu brīvdienās vai svētku dienās, piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs kalendāra dienas.
20. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 38. – 40. punktu šādā redakcijā:
„38. Gada laikā no grozījumu šā likuma 93.panta otrajā daļā spēkā stāšanās Tieslietu padome sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu ievēlēšanai. Līdz jaunas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
39. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo reizi veic Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā līdz 2015.gada 1.janvārim.
40. Grozījums šā likuma 98.pantā, kas paredz atteikšanos no kvalifikācijas klasēm, stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”
Likumprojekta
"Grozījumi likumā „Par tiesu varu””
ANOTĀCIJA
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
|||
| 1. |
Pamatojums |
|
|
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” (turpmāk – likums) 92. panta otrās daļas 4. punktu tiesnešu konference, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ietilpst 12 locekļi un tā ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 7 Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina Tiesnešu konference. Atbilstoši likuma 93. panta trešajai daļai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarots pārstāvis. Atbilstoši minētā panta piektajai daļai šobrīd Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. Šobrīd likumā nav noteikta kārtība, kādā notiek tiesnešu profesionālā darba novērtēšana, kā arī nav norādīti kritēriji, pēc kādiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izvērtē tiesnešu darbu. Šobrīd Disciplinārtiesas darbu reglamentē tikai likuma 48.1 pants, kas noteic, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa. Disciplinārtiesas sastāvu un darbības kārtību nosaka Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Saskaņā ar grozījumiem, kas attiecas uz tiesnešu novērtēšanu tiek papildinātas Disciplinārtiesas funkcijas. Līdz ar to nepieciešams papildināt likumā ietverto Disciplinārtiesas regulējumu. Šobrīd saskaņā ar likuma 73.1 panta pirmo un otro daļu un 75. panta otro daļu, pārceļot tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu un veicot rajona (pilsētas) tiesneša aizstāšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, likumā noteiktos gadījumos pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu. Saskaņā ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā Tieslietu padomes funkcijās ietilpst arī kārtības, kādā tiesneši šajā likumā noteiktajos gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu, noteikšana. Minētā informācija precizējama atbilstoši grozījumiem tiesnešu novērtēšanas kārtībā. Saskaņā ar likuma 53. un 54. panta pirmo daļu uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz ceturtā kvalifikācijas klase, bet uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase. Attiecībā uz tiesnešu kvalifikācijas klasēm likuma 98. pants paredz detalizētu regulējumu, nosakot kvalifikācijas pakāpes, stāžu, atbilstoši kuram kvalifikācijas klases tiek piešķirtas, izņēmumus attiecībā uz kvalifikācijas klašu piešķiršanu, kā arī noteic darbam katra līmeņa tiesā un zemesgrāmatu nodaļās nepieciešamās kvalifikācijas klases un citus jautājumus. Minētajos pantos nepieciešami grozījumi saistībā ar atteikšanos no tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Atbilstoši šā brīža kārtībai Augstākās tiesas priekšsēdētāju Saeima atbrīvo no amata pēc Ministru kabineta priekšlikuma (likuma 81.panta pirmā daļa). Ievērojot Tieslietu padomes pilnvaru palielināšanu, nepieciešami precizējumi minētajā regulējumā. Šobrīd rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetencē ietilpst arī tiesnešu pienākumu, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai), noteikšana (likuma 33. panta trešās daļas 3. punkts un 40. panta trešā daļa). Atbilstoši rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas amatā kārtībai pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem, savukārt gadījumā, ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs saskaņā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza (likuma 60. panta otrā, trešā daļa). Attiecībā uz tiesneša atbrīvošanu no amata likums pašlaik paredz četrus iespējamos pamatus: pēc paša vēlēšanās; sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā; veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu; sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Saskaņā ar 2008. gada 3. aprīļa grozījumiem likumā, ieviešot normatīvo pamatu Tiesnešu ētikas komisijas izveidei vienlaikus tika noteikts, ka Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina Tiesnešu konference (likuma 91.4 panta pirmā daļa). Ievērojot Tieslietu padomes pilnvaru palielināšanu, nepieciešami precizējumi minētajā regulējumā. Kā viena no tiesneša sociālajām garantijām saskaņā ar likuma 123. pantu ir ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājumus – trīs kalendāra dienas, kuru tiesnesim piešķir pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem. Pašlaik tiesnesim netiek paredzēts piešķirt papildatvaļinājumu, ja tiesneša amatā nav nostrādāti pieci gadi, gadījumā, ja lielās noslogotības dēļ tiesnesis ir veicis darbu brīvdienās vai svētku dienās. |
|
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Nav attiecināms |
|
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekts paredz pilnveidot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un noteikt novērtēšanas kritērijus, lai veicinātu tiesnešu nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesas darba kvalitāti kopumā. Par būtiskākajām izmaiņām jāuzskata atteikšanās no kvalifikācijas klašu sistēmas, tā vietā paredzot tiesneša profesionālās darbības regulāru novērtēšanu reizi piecos gados, kā arī tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu īpašos, likumā paredzētos gadījumos (lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu). Tiek noteikti arī tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kritēriji, paredzot, ka nepieciešams novērtēt gan tiesneša pieņemto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu, tiesas procesu vadību, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās u.c. aktivitātes, gan tiesneša profesionālās prasmes (piemēram, spēju iegūt un analizēt informāciju, pieņemt lēmumus, izskaidrot un pārliecināt par savu viedokli, analizēt savu rīcību u.c. profesionālo prasmju novērtējumu). Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Papildus minams tas, ka tiek noteikts jauns Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs, samazinot kolēģijas sastāvu no 12 uz 7 locekļiem, kā arī jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu izvirzīšanas kārtība, nosakot, ka tiesnešu konference vienu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus no Augstākās tiesas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus. Papildus noteikts, ka par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi vai Goda tiesnesi, kura zināšanas un pieredze tiek augstu vērtēta tieslietu nozares speciālistu un tiesnešu vidū. Turklāt turpmāk Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju ievēlēs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, nevis tiesnešu konference. Ievērojot jauno Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu, tiek noteikts arī jauns kvorums – ne mazāk kā pieci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. Turpmāk Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām varēs piedalīties arī Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji. Veicot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izvērtēs attiecīgās tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sagatavotās atsauksmes par tiesneša darbu, kurās tiks iekļauta informācija par tiesneša pieņemto nolēmumu kvalitāti, tiesas procesa vadīšanas kvalitāti, profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanu un citām profesionālajām aktivitātēm. Bez tam tiesnesis iesniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai arī savas profesionālās darbības pašnovērtējumu. Likumprojektā tiek paredzēta iespēja arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneša pieņemtajiem nolēmumiem un vadītajiem tiesas procesiem. Tāpat likumprojektā tiek paredzēta tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana gadījumā, ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu – šādā gadījumā atkārtota novērtēšana tiks veikta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no pirmreizējās profesionālās novērtēšanas dienas. Ar likumprojektu tiek papildināti tiesneša atbrīvošanas no amata pamati, paredzot, ka tiesnesi atbrīvo no amata, ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu. Pie tam kā pienākums tiesnesim tiek noteikts patstāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā turpmāk varēs pārsūdzēt Disciplinārtiesā. Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem sagatavošanu un izskatīšanu, turpmāk būs attiecināmi arī uz sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu sagatavošanu un izskatīšanu tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Likums tiek papildināts arī ar regulējumu par atzinumu un novērtēšanas materiālu pieejamību, nosakot, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Ar likumprojektu tiek paredzēts palielināt Tieslietu padomes pilnvaras, nosakot, ka turpmāk Augstākās tiesas priekšsēdētāju varēs atbrīvot no amata Saeima pēc Tieslietu padomes, nevis Ministru kabineta priekšlikuma. Arī Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu turpmāk apstiprinās Tieslietu padome, nevis Tiesnešu konference. Turklāt šā likuma 82. panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvos no amata pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes pienākumi tiek papildināti arī ar tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes satura noteikšanu un tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugu apstiprināšanu. Likums tiek papildināts ar jaunu tiesību normu attiecībā uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, viņa pilnvaras beidzas līdz ar viņa iecelšanas amatā termiņa beigām. Ievērojot to, ka notiek atteikšanās no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, tiesības pretendēt uz apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amatu vairs nebūs atkarīgas no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases, bet gan no tiesneša amatā nostrādātā laika. Saskaņā ar likumprojektu tiesnesim pēc pieciem amatā nostrādātiem gadiem vai par darbu brīvdienās vai svētku dienās piešķirs ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs kalendāra dienas. Likumprojekts paredz pārejas noteikumus, nosakot kārtību, kādā stājas spēkā minētie grozījumi. Pārejas noteikumi noteic, ka gada laikā no grozījumu šā likuma 93. panta otrajā daļā spēkā stāšanās Tieslietu padome sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu ievēlēšanai. Līdz jaunas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tāpat saskaņā ar pārejas noteikumiem zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo reizi veic Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā līdz 2015. gada 1. janvārim. Saskaņā ar pārejas noteikumiem grozījums likuma 98. pantā, kas paredz atteikšanos no kvalifikācijas klasēm, stājas spēkā 2015. gada 1. janvārim. Vienlaikus likumprojekts paredz arī citus, precizējoša rakstura grozījumus. |
|
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Tieslietu ministrija |
|
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Nav attiecināms |
|
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
|
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
|||
| Nav attiecināms |
|||
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
| Nav attiecināms |
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
| Nav attiecināms |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
| Nav attiecināms |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Nav attiecināms |
||
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Projekta izstrādē konsultācijas notikušas ar Augstāko tiesu un Latvijas tiesnešu biedrību pārstāvjiem. Konsultācijās piedalījušies arī pārstāvji no sabiedriskās politikas centra „Providus”. |
||
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Nav attiecināms |
||
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Jaunais regulējums izstrādāts Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu sēdēs. |
||
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
||
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
|
||
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Nav attiecināms |
||
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Nav attiecināms |
||
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Nav attiecināms |
||
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Nav attiecināms |
||
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
||
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs