Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 23 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 6.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 200.nr.; 2010, 106., 170.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 6., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106., 170.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

9) vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas un garāžu īpašnieku biedrību garāžas, to skaitā garāžas, kuras garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un garāžu īpašnieku biedrība ir atsavinājusi par labu fiziskajai personai un kuras ir reģistrētas zemesgrāmatā kā atsevišķs nekustamais īpašums, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;

1. 1.pantā:

izslēgt otrās daļas 9.punktu;

1

 Deputāts I.Pimenovs

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likuma 1.panta otro daļu ar  21.punktu šādā redakcijā:

„21) dzīvojamās mājas (to daļas) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļas, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citas telpu grupas, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai un kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 75 000 latu.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

1. 1.pantā:

izslēgt otrās daļas 9.punktu;

(3) Ja šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus „4., 6. un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4. un 6.punktā”.

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus „4., 6. un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4. un 6.punktā”.

3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,

b) ēkām vai to daļām, izņemot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ēkas un to daļas,

c) inženierbūvēm;

2

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta „b)” apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.² daļā minētiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem;”.

Atbalstīts

Atbalstīts

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta „b)” apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.² daļā minētiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem;”.

2) dzīvojamām mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 „2) dzīvojamām mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk – mājoklis):

a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu;”;

3

4

5

Deputāts I.Pimenovs

Izteikt likumprojekta 2.panta pirmo daļu (attiecībā uz grozījumiem likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā) šādā redakcijā:

„2) 0,5 procenti no kadastrālās vērtības daļas dzīvojamām mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk – mājoklis), kura pārsniedz 75 000 latu.”

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

3.pantā:

izteikt 3.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā :

„2) dzīvojamām mājām (to daļām) ja tajās ir deklarēta vismaz viena persona, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk mājoklis) :

0,2procents no kadastrālās vērtības.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu (likumprojekta 2.pants) šādā redakcijā:

„2) dzīvojamām mājām, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:”;

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 „2) dzīvojamām mājām, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai::

a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu;”;

6

Deputāts E.Cilinskis

Papildināt likuma 3.panta pirmās daļas 2) punktu ar jaunu d) apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) nodoklis netiek palielināts pieaugot kadastrālajai vērtībai 5 gadu laikā kopš tiek pabeigts ēkas siltināšanas projekts.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

7

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar jaunu 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) Aprēķinot nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam, tiek piemērots neapliekamais minums 10 kvadrātmetru apmērā par katru personu, kas deklarēta 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā nekustamajā īpašumā”;

Neatbalstīts

Neatbalstīts

8

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Papildināt likuma 3. pantu ar jaunu 1.³ daļu šādā redakcijā:

„1³) juridisko personu īpašumā esošām dzīvojamām mājām (to daļām), kas nav izīrētas vairāk kā 6 mēnešus taksācijas gada laikā, piemēro divkāršas šā panta pirmās daļas otrajā punktā noteiktās likmes.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

9

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 3.panta otro daļu ar vārdiem iekavās „(turpmāk – taksācijas gads)”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt otro daļu ar vārdiem iekavās „(turpmāk – taksācijas gads)”.

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.”

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.”

(3¹) Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati, ja par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāks par 5 latiem. Ja aprēķinātā nodokļa summa trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā ir mazāka par 5 latiem, tad pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt. Šādā gadījumā aprēķinātā nodokļa summa tiek uzkrāta līdz tam brīdim, kad izmaiņu rezultātā vai nodokļa aprēķina par nākamo taksācijas gadu rezultātā kopējā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 5 latus, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums, saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu.

izteikt 3.¹ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati, t.sk. gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis pašvaldībā ir mazāks par 5 latiem.”

10

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta 3.¹ daļā (likumprojekta 2.pants) vārdus „aprēķinātais kopējais nodoklis pašvaldībā” ar vārdiem „aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt 3.¹ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati, t.sk. gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 5 latiem.”

(9) Nodokļa maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos objektos, kā arī par šo objektu funkcionālās izmantošanas izmaiņām, kuru rezultātā piemērotā nodokļa likme neatbilst šā panta nosacījumiem.

11

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta devītajā daļā vārdus „šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos objektos” ar skaitļiem un vārdiem „šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos”.

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt devītajā daļā vārdus „šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos objektos” ar skaitļiem un vārdiem „šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos”.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās izmaiņas tiek ņemtas vērā nodokļa aprēķinā ar nākamo mēnesi pēc to rašanās.

12

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

papildināt pantu ar divpadsmito daļu:

“(12) Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek piemērots arī tādiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām:

1) kuri no jauna izveidoti privatizācijas rezultātā. Šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu piemēro, vadoties no iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa par nesadalīto zemes vienību, kas bija piekritīga katram atsevišķam dzīvoklim vai nedzīvojamai telpai;

2) ja attiecīgajai telpu grupai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā nav mainīts telpu grupas lietošanas veids, arī gadījumos, ja zemei ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

 (1¹) Pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem tā ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, — trūcīgām personām 90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas un maznodrošinātām personām — līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem.

13

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta 1.¹ daļā skaitļus un vārdus “„3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem” ar skaitļiem un vārdiem „3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”.

Atbalstīts

Atbalstīts

3. 5.pantā:

aizstāt 1.¹ daļā skaitļus un vārdus “„3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem” ar skaitļiem un vārdiem „3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”.

(2) Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.

14

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus „Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas” ar vārdiem „Politiski represētajām personām par zemi, kā arī par šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”.

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā vārdus „Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas” ar vārdiem „Politiski represētajām personām par zemi, kā arī par šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem”.

15

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt 5.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„Nekustamais īpašums, kuru Saeima nodevusi personai ar speciālu likumu, ir atbrīvojams no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma, ja tas ir noteikts attiecīgajā speciālajā likumā un šim nekustamajam īpašumam ir noteikti atsavināšanas apgrūtinājumi.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses. Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir nākamā taksācijas gada 15.februāris.

16

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 6.panta pirmajā daļā vārdus „taksācijas (kalendārajam) gadam” ar vārdiem „taksācijas gadam”.

Atbalstīts

Atbalstīts

4. Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus „taksācijas (kalendārajam) gadam” ar vārdiem „taksācijas gadam”.

7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās

(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās un ar nākamo mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās.

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

3. 7.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja īpašumu atsavina, veicot bankrota procedūru, fiziskās personas maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīdus kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc tā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

2) ja nodokļa maksātājs – juridiskā persona ir reorganizēts, saistību pārņēmējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par kapitālsabiedrības reorganizāciju;

3) ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību iegūšanas;

4) ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā, lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc lietošanas vai nomas tiesību rašanās;

5) ja ir beigušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc šo tiesību izbeigšanās.

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt pašvaldību šādos gadījumos:

1) ja iestājas vai izbeidzas tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, – viena mēneša laikā no šo tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas;

2) ja tiek iegūtas valsts vai pašvaldības īpašuma lietošanas vai nomas tiesības – viena mēneša laikā no lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas;

3) ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu, – viena mēneša laikā no valdījuma tiesību rašanās dienas.”

17

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus „veicot bankrota procedūru, fiziskās personas maksātnespējas procesu” ar vārdiem „veicot maksātnespējas procesu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

5. 7.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīdus kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc tā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

2) ja nodokļa maksātājs – juridiskā persona ir reorganizēts, saistību pārņēmējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par kapitālsabiedrības reorganizāciju;

3) ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību iegūšanas;

4) ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā, lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc lietošanas vai nomas tiesību rašanās;

5) ja ir beigušās tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc šo tiesību izbeigšanās.

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt pašvaldību šādos gadījumos:

1) ja iestājas vai izbeidzas tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, – viena mēneša laikā no šo tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas;

2) ja tiek iegūtas valsts vai pašvaldības īpašuma lietošanas vai nomas tiesības – viena mēneša laikā no lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas;

3) ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu, – viena mēneša laikā no valdījuma tiesību rašanās dienas.”

(2¹) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums līdz pirmstaksācijas gada 1.jūlijam paziņot pašvaldībai par šā likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos. Aktualizēta informācija nodokļa aprēķinam iesniedzama pašvaldībai līdz taksācijas gada 1.janvārim.

(2²) Šā likuma 2.panta piektajā daļā minētie nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos paziņo pašvaldībai viena mēneša laikā no izmaiņu rašanās brīža.

izslēgt 2.¹ un 2.² daļu.;

izslēgt 2.¹ un 2.² daļu.;

(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās un ar nākamo kalendāro mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

„(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai dāvināts valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda;

2) ja īpašumu atsavina, veicot bankrota procedūru, fiziskās personas maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, bijušā īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tā tiesas nolēmuma dienas, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

3) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma  lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās;

4) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tiesību uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto  atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa iestāšanās.”

18

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „veicot bankrota procedūru, fiziskās personas maksātnespējas procesu” ar vārdiem „veicot maksātnespējas procesu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

„(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot šādus gadījumus:

1) ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai dāvināts valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda;

2) ja īpašumu atsavina, veicot maksātnespējas procesu vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā uz nekustamo īpašumu, bijušā īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tā tiesas nolēmuma dienas, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole;

3) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma  lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās;

4) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tiesību uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto  atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa iestāšanās.”

9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru vai gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

19

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 9.panta ceturtajā daļā vārdus „veicot bankrota procedūru” ar vārdiem „veicot maksātnespējas procesu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

6. Aizstāt 9.panta ceturtajā daļā vārdus „veicot bankrota procedūru” ar vārdiem „veicot maksātnespējas procesu”.

 (5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.¹ daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.

4. Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus un skaitļus „Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.¹ daļu” ar vārdiem un skaitli „Par pašvaldības neinformēšanu saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu”.

7. Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus un skaitļus „Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro un 2.¹ daļu” ar vārdiem un skaitli „Par pašvaldības neinformēšanu saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu”.

Pārejas noteikumi

23. Ja 2008., 2009., 2010.gadā ir mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa objekta platība salīdzinājumā ar platību, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis tika aprēķināts iepriekšējā taksācijas gadā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, vadoties no iepriekšējā taksācijas gadā aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra par vienu kvadrātmetru.

5. pārejas noteikumos:

aizstāt 23.punktā skaitli un vārdus „un 2010.gadā” ar skaitļiem un vārdiem  „2010. un 2011.gadā”;

8. Pārejas noteikumos:

aizstāt 23.punktā skaitli un vārdus „un 2010.gadā” ar skaitļiem un vārdiem  „2010. un 2011.gadā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 22.³ punktu šādā redakcijā:

„22.³ Šo pārejas noteikumu 22.punktu neattiecina uz likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa objektu, kā arī uz gadījumiem, kad telpu grupas lietošanas veids tiek mainīts no dzīvojamās uz nedzīvojamo vai mājoklī tiek uzsākta saimnieciskā darbība.”

20

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 22.³ punktā (likumprojekta 5.pants) vārdus „mājoklī tiek uzsākta saimnieciskā darbība” ar vārdiem „šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā nekustamā īpašuma nodokļa objektā tiek uzsākta saimnieciskā darbība”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt ar 22.³ punktu šādā redakcijā:

„22.³ Šo pārejas noteikumu 22.punktu neattiecina uz likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa objektu, kā arī uz gadījumiem, kad telpu grupas lietošanas veids tiek mainīts no dzīvojamās uz nedzīvojamo vai šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā nekustamā īpašuma nodokļa objektā tiek uzsākta saimnieciskā darbība.”;

34. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas un dabas pieminekļus, 2010.gadā nepārsniedz 2009.gadā noteikto apmēru.

21

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt Pārejas noteikumu 34.punktā skaitli un vārdu „2010.gadā” ar skaitļiem un vārdiem „2010. un 2011.gadā”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 38.punktu šādā redakcijā:

„38. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 9.punktā un 1.panta trešajā daļā, kā arī 3.panta 1.² daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

22

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 38.punktu (likumprojekta 5.pants) šādā redakcijā:

„38. Šā likuma 1.panta 9.punkta izslēgšana, grozījumi 1.panta trešajā daļā un 3.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā, 3.panta 1.² daļas jaunā redakcija, kā arī grozījumi 3.panta devītajā daļā un 5.panta 1.¹ un otrajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

„38. Šā likuma 1.panta 9.punkta izslēgšana, grozījumi 1.panta trešajā daļā un 3.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā, 3.panta 1.² daļas jaunā redakcija, kā arī grozījumi 3.panta devītajā daļā un 5.panta 1.¹ un otrajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

23

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumus ar 39.punktu šādā redakcijā:

„39. Ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā, trešās daļas 2.punktā un 9.panta ceturtajā daļā lietoto terminu „maksātnespējas process” saprot arī bankrota procedūru, kas uzsākta atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.”

Atbalstīts

Atbalstīts

39. Ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā, trešās daļas 2.punktā un 9.panta ceturtajā daļā lietoto terminu „maksātnespējas process” saprot arī bankrota procedūru, kas uzsākta atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.  

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.