LP teksts

Rīgā, 2010

Rīgā, 2010. gada 10.novembrī

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 10.Saeimā turpināt izskatīt šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (reģ. Nr.1216/Lp9);

2) „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (reģ. Nr.1679/Lp9);

3) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1681/Lp9);

4) „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (reģ. Nr.1806/Lp9);

5) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1882/Lp9);

6) „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (reģ. Nr.1909/Lp9);

7) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1953/Lp9);

8) „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (reģ. Nr.1959/Lp9);

9) „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ. Nr.1971/Lp9);

10) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1972/Lp9).

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Likumprojekts

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.; 1997, 5.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 6., 14.nr.; 2009, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 41.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis uz īpašnieka iesnieguma pamata var grozīt īpašnieka personu vai nekustamo īpašumu identificējošos datus, ja ar to netiek grozītas nostiprinātās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pirms ierakstu grozīšanas pārbauda datus valsts informācijas sistēmā."

2. 60.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "Privātpersonu" ar vārdiem "tajā skaitā komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvju";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) uz notariālu aktu;";

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) uz būvvaldes izziņu par ēkas statusu un aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā."

3. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) uz ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtu Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem;

8) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu apliecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regulas Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 20.panta 2.punktu;

9) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulas Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, 18.pantu.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētajā gadījumā iesniedz notariālo aktu grāmatas izrakstu, 4.punktā paredzētajā gadījumā – dokumenta norakstu, ko apliecinājusi tā zemesgrāmatu nodaļa, kurā atrodas oriģināls, 5.punktā paredzētajā gadījumā – tiesas izdotu likumīgā spēkā nākuša sprieduma vai lēmuma norakstu vai to izpildīšanai izsniegto izpildu rakstu, vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu izpildu raksta kopiju, 6.punktā paredzētajā gadījumā – administratīvas iestādes izdotu lēmuma norakstu, 7.punktā paredzētajā gadījumā – zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtā izpildu dokumenta kopiju, bet 8. un 9.punktā paredzētajā gadījumā – zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtā izpildu dokumenta kopiju."

4. Papildināt 66.pantu pēc vārdiem "formāli akti" ar vārdiem un skaitļiem "izņemot šā likuma 64.panta pirmās daļas 7., 8. un 9.punktā paredzētos gadījumus".

5. Izteikt 72.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Nostiprinājuma lūgumi izskatāmi sešu darba dienu laikā. Sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu var noteikt līdz mēnesim."

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

"98. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumus (97.p.) un viņa rīcību var pārsūdzēt Augstākajā tiesā divu nedēļu laikā no dienas, kad ieinteresētā persona saņēmusi lēmumu, vai no tās dienas, kad notikusi pārsūdzamā rīcība, iesniedzot sūdzību tajā zemesgrāmatu nodaļā, kurā pieņemts lēmums vai notikusi pārsūdzamā rīcība. Sūdzību iesniedz, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto blakus sūdzību iesniegšanas kārtību, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Pēc sūdzības saņemšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis sūdzību un tai pievienotos dokumentus nosūta Augstākajai tiesai."

7. Papildināt likumu ar 98.¹un 98.²pantu šādā redakcijā:

"98.¹ Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atsaka pieņemt sūdzību, ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav lūgusi nostiprinājumu, vai sūdzība iesniegta pēc tās iesniegšanai noteiktā termiņa.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atstāj sūdzību bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, kas nevar būt īsāks par 20 dienām, ja nav samaksāta Civilprocesa likumā noteiktā valsts nodeva vai nav pievienoti nepieciešamie dokumenti.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmo reizi iesniegta zemesgrāmatu nodaļā. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt sūdzību un lēmums par sūdzības atstāšanu bez virzības pārsūdzams šā likuma 98.pantā noteiktajā kārtībā.

98.²Pieteikumu par sūdzības iesniegšanas termiņa pagarināšanu vai par nokavēta sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu iesniedz zemesgrāmatu nodaļā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Pieteikumā par nokavētā sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu norāda pamatojumu termiņa atjaunošanai un pievieno dokumentus, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai.

Nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu atjauno zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, ja tas atzīst, ka nokavēšanas iemesli ir attaisnojoši. Atjaunojot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša atteikums pagarināt vai atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu pārsūdzams šā likuma 98.pantā noteiktajā kārtībā."

8. Papildināt likumu ar 106.¹ pantu šādā redakcijā:

"106.¹ Neapliecināts maksājumu apstiprinošs dokuments ir pierādījums par kancelejas un valsts nodevas samaksu, ja attiecīgais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā.

Maksājuma uzdevumā par kancelejas nodevu persona norāda:

1) nostiprinājuma lūdzēja personas kodu vai reģistrācijas numuru;

2) nekustamā īpašuma kadastra numuru vai zemesgrāmatas nodalījuma numuru.

Zemesgrāmatu nodaļas darbinieks valsts budžetā saņemto maksājumu atzīst saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā.

Ja valsts budžetā iemaksāta lielāka kancelejas vai valsts nodevas summa, nekā to nosaka normatīvie akti, vai nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības vai bez izskatīšanas, nostiprinājuma lūdzējam ir tiesības triju gadu laikā no dienas, kad kancelejas vai valsts nodeva saņemta valsts budžetā, iesniegt attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā iesniegumu par kancelejas vai valsts nodevas atmaksu. Kancelejas vai valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu."

9. Papildināt 129.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem "izpildu raksts" ar vārdiem "vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecināta izpildu raksta kopija".

Aizsardzības ministrs,

tieslietu ministra

pienākumu izpildītājs

I.V.Lieģis

Likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā " sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Pamatojums

Likumprojekts sagatavots atbilstoši 2009. gada 12. augusta rīkojuma Nr. 559 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 15.12.1. uzdevumam, ar kuru uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Zemesgrāmatu likumā, paredzot vienkāršot zemes reģistrācijas procedūras.

Saskaņā ar 2010. gada 24. marta rīkojumu Nr. 164 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010. gadam" apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kura 9. punkts noteic Tieslietu ministrijai pienākumu līdz 2010. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas paredz vienkāršot pieteikumu kārtību zemesgrāmatās.

Pašreizējā situācija un problēmas

Zemesgrāmatu process ir daļa no civilprocesa un pieteikuma princips, analogi kā civilprocesā nozīmē to, ka zemesgrāmatu process var tikt uzsākts tikai pēc ieinteresēto personu pieteikuma, Zemesgrāmatu likuma kā procesuālā likuma 56. un 121. pantā noteikts iesniedzamā pieteikuma, tas ir, nostiprinājuma lūguma, formas prasības, proti, nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā un noteiktā formā apliecinātiem. Līdz ar to, lai zemesgrāmatā veiktu izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma īpašnieka personu datu un nekustamā īpašuma identificējošo datu precizēšanu un grozīšanu, personai jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, lai sastādītu un apliecinātu nostiprinājuma lūgumu, tādejādi radot papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma īpašniekam.

Zemesgrāmatu likuma 60. pantā noteikts vispārējs princips, ka privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem, un ka apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēja un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjoms. Minētais princips iekļauts zemesgrāmatu darbību reglamentējošajos normatīvos aktus, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka akta dalībnieki tiešām piekrituši akta noteikumiem, un lai zemesgrāmatu nodaļa varētu pārliecināties par nostiprinājuma lūgumu iesniedzēja - privātpersonas identitāti. Vienlaikus Zemesgrāmatu likumā paredzēts izņēmums no vispārējās kārtības, tas ir, notariāls apliecinājums nav nepieciešams uz publiskas personas iesniegta nostiprinājuma lūguma, jo katras valsts iestādes un amatpersonas dokuments, kas izdots tās kompetences ietvaros, ir publisks akts, un kā tāds tas kalpo kā pierādījums tajā apliecinātajiem faktiem.

Ievērojot publiskas personas izdoto dokumentu publisko statusu, lai atvieglotu administratīvo slogu privātpersonām, Zemesgrāmatu likuma 60.panta otrā daļā sniegts izsmeļošs uzskaitījums, kad nostiprinājuma lūdzēja identitāte apliecināma zemesgrāmatu nodaļā, tas ir, tajos gadījumos, kad nostiprinājuma lūgums pamatots uz publiskas personas, tas ir, tiesas, valsts vai pašvaldību iestādes vai amatpersonas, izdotiem publiskiem dokumentiem. Zemesgrāmatu likuma 60.pants otrā daļa noteic, ka privātpersonu parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots uz tiesas nolēmumu, uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu, uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu, privatizējot valsts un pašvaldības īpašumu.

Ievērojot minēto, izņēmumus, kad privātpersonu parakstiem uz nostiprinājuma lūgumu nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, nevar attiecināt uz gadījumiem, kad nostiprinājuma lūgums pamatots uz notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecības) vai notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Vienlaikus ievērojot Civillikuma 1410.pantā noteikto, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgajiem pārstāvjiem un to, ka minētās personas nevar tikt atzītas ne par nekustamā īpašuma īpašnieku, ne par personām kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tiek uzskatīts, ka Zemesgrāmatu likuma 60. pantā otrā daļā noteiktos izņēmumus, kad privātpersonu parakstiem uz nostiprinājuma lūgumu nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, nevar attiecināt uz komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvjiem.

Līdz šim prakse iesniegt nodevu apmaksu apliecinošu dokumentu ar kredītiestādes apliecinājumu ne tikai neapmierina maksātāju un padarīja pilnīgi neefektīvu attālināti veikto maksājumu būtību – nodrošināt norēķinu veikšanu bez tieša kredītiestādes apmeklējuma, bet arī kavē sniegtā pakalpojumu elektronizāciju. Pie kam prasība maksātājam iesniegt maksājuma dokumentu ir formāla, jo iestādes, saņemot maksātāja iesniegto maksājuma dokumentu ar kredītiestādes apliecinājumu, lielākoties veic tikai tā vizuālu pārbaudi, nepārliecinoties vai attiecīgais maksājums ir fiksēts valsts budžeta ieņēmumos.

Lai rastu risinājumu ar Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 768 "Par maksājumu, kas veikti ar internetbankas starpniecību atzīšanas kārtību" tika noteikts valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pakalpojumus un iekasē valsts budžeta maksājumus (ieņēmumus no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem, valsts nodevas, un citus nenodokļu ieņēmumus) pienākums pieņemt no fiziskām un juridiskām personām ar kredītiestāžu internetbanku starpniecību veiktā maksājuma izdruku kā maksājumu apliecinošu dokumentu, ja maksājuma izdrukā ir norādīts skaidri salasāms maksātāja vārds, uzvārds vai nosaukums un to ir parakstījis maksātājs. Diemžēl šim tiesiskajam regulējumam ir piešķirts pagaidu raksturs līdz attiecīga normatīvā akta pieņemšanas. Vienlaikus norādāms, ka Zemesgrāmatu likumā nav noteiks termiņš kādā persona var iesniegt iesniegumu par pārmaksātās vai gadījumā, kad nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, samaksātās nodevas atmaksu.

Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne ilgāk kā 10 dienas. Nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņi ir mainīgi un tos ietekmē, gan saņemto lietu apjoms, gan apstākļi, ka nostiprinājuma lūdzējam līdz lēmuma taisīšanai ir tiesības pievienot trūkstošos dokumentus, pirms lēmumu pieņemšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir nepieciešams gūt pārliecību par nodevu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja maksājums veikts attālināti.

Šobrīd Zemesgrāmatu likuma 64. un 66. pantā paredzētais attiecībā uz ārvalstīs taisītiem nolēmumiem un par tiem izsniegtām apliecībām, kurām ir izpildu dokumenta spēks Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 540. panta 7., 10. un 11. punktu, neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulā Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk - Regula Nr. 805/2004), Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regulā Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk - Regula Nr. 861/2007) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulā Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk - Regula Nr. 1896/2006) noteikto, zvērināts tiesu izpildītājs var iesniegt zemesgrāmatu nodaļām tikai attiecīgā izpildu dokumenta noraksta latviešu valodā kopiju, kā arī ārvalstī taisīta nolēmuma, ja tāds pieejams atbilstoši regulu prasībām, noraksta izcelsmes valsts valodā, bet ne latviešu valodā kopiju. Savukārt papildu dokumentu pieprasīšana no kreditora vai zvērināta tiesu izpildītāja varētu novest pie minēto Eiropas Savienības regulu pārkāpuma, kā arī apgrūtināt izpildes procesu.

Zemesgrāmatu likuma 64. panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar tiesas spriedumu vai lēmumu, zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz tiesas izdota likumīgā spēkā nākuša sprieduma vai lēmuma norakstu vai to izpildīšanai izsniegto izpildu rakstu. Minētais attiecas arī uz Zemesgrāmatu likuma 129. pantā noteiktajiem nostiprinājuma lūgumam pievienojamiem dokumentiem, nostiprinot hipotēku uz tiesas sprieduma pamata. Prasība zemesgrāmatu nodaļā iesniegt izpildu rakstu vai uzrādīt tā oriģinālu būtiski apgrūtina zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 542. panta pirmo daļu par katru spriedumu izsniedz vienu izpildu rakstu, kam atbilstoši Tiesu izpildītāju likumā un Ministru kabineta 2006. gada 14. marta noteikumos Nr. 202 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību" noteiktajam jāatrodas izpildu lietā.

Zemesgrāmatu likumā nav noteikta zemesgrāmatu nodaļas tiesneša rīcība pēc sūdzības par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma un rīcības saņemšanas zemesgrāmatu nodaļā.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu tiek atvieglotas procedūras, kas nepieciešamas, lai zemesgrāmatā veiktu izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma īpašnieka personu datu, piemēram, vārda, uzvārda, personas koda, vai nekustamā īpašuma identificējošo datu, piemēram, adreses, grozīšanu. Likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ar iesniegumu ir tiesības lūgt viņa personu datu un nekustamā īpašuma identificējošo datu grozīšanu, iesniegumā norādot dokumentu, ar ko pamatots iesniegums. Vienlaikus likumprojekts uzliek pienākumu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim pirms minēto ierakstu grozīšanas, pārbaudīt datus valsts informācijas sistēmā. Papildus norādāms, ka likumprojektā ietvertā atvieglotā kārtība netiek attiecināta uz ar nekustamo īpašumu saistīto nostiprināto tiesību, to aprobežojumu vai apgrūtinājumu apmēra grozīšanu.

Likumprojekts paredz, ka privātpersonu tajā skaitā, komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvju, piemēram, valdes locekļu, prokūristu, parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja tā kā nekustamā īpašuma īpašnieka vai personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, pārstāvis nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots uz tiesas nolēmumu, notariālo aktu, administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu, līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu vai būvvaldes izziņu par ēkas statusu, vai aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Minētie dokumenti, tajā skaitā, arī būvvaldes izziņa par ēkas statusu, vai aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, atzīstami par publiskas personas, tas ir, valsts vai pašvaldības, izdotiem. Ievērojot publiska dokumenta statusu un, lai atvieglotu procedūras, kuras nepieciešams īstenot, lai zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu vai nostiprinātu ar to saistītās tiesības, secināms, ka nekustamā īpašnieka, personas, kuru labā vai pret kuru taisāms nostiprinājums, identitāti ir pieļaujams apliecināt zemesgrāmatu nodaļā.

Lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par naudas līdzekļu saņemšanu attiecīgajā valsts budžeta kontā, Tiesu administrācijas un Valsts kases vienošanās par informācijas apmaiņas kārtību ietvaros, zemesgrāmatu nodaļai tiek nodrošināta iespēja pārliecināties par nodevas samaksu un līdz ar to tā var iegūt pilnīgu pierādījumu par nodevas samaksu.

Vienlaikus ievērojot likumā "Par budžetu un finanšu vadību" 25. panta pirmajā prim daļā ietverto deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā veidā veicami maksājumi valsts budžetā un kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā, un prasības tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinoties ar valsts budžetu, likumprojektā iekļauta atsauce uz šo noteikumu regulējuma jomu un noteic, ka neapliecināts maksājuma apstiprinošs dokumenta ir pierādījums par kancelejas nodevas un valsts nodevas samaksu, ja attiecīgais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat likumprojekts nosaka maksājuma uzdevumā obligāti norādāmo informāciju, pēc kuras, nepieciešamības gadījumā, piemēram, kad zemesgrāmatu nodaļa iesniegts neapliecināts maksājuma apstiprinošs dokuments, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks valsts budžetā saņemtā maksājuma atzīšanu veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, ieskatoties Valsts kases informācijas sistēmā. Vienlaikus norādāms, ka nodevas var samaksāt:

a) ar bankas vai citas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājuma pakalpojumus;

b) Zemesgrāmatu nodaļā ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti maksājuma karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā.

Tāpat ar likumprojektu noteikta kārtība, kādā tiek atmaksāta pārmaksātā vai gadījumā, kad nostiprinājuma lūgumu atstāts bez ievērības vai atstāts bez izskatīšanas, apmaksātā nodeva un termiņu iesnieguma par nodevas atmaksas iesniegšanai. Likumprojekts paredz, ka persona triju gadu laikā no nodevas samaksas dienas valsts budžetā var vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar iesniegumu par nodevas atmaksu.

Likumprojekts nosaka nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu atbilstoši faktiskam nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņam, proti, nostiprinājuma lūgumi izskatāmi sešu darba dienu laikā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 83. pantu un likuma "Par tiesu varu" 1. pantu ikviens tiesnesis, pildot amata pienākumus, ir neatkarīgs un vienīgi likumam padots. Latvijā pastāv neatkarīga trīspakāpju tiesu sistēma un izvērtēt pēc būtības kā tiesnesis, izskatot konkrētu lietu, tajā skaitā, lemjot jautājumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu pagarināšanu, ir piemērojis materiālās un procesuālās likuma normas, ir tiesīga tikai augstākās instances tiesa. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 97. pantam persona, kas lūgusi nostiprinājumu, var pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, ja ar to nostiprinājuma lūgums visumā vai pa daļai atstāts bez ievērības vai nav izpildīts tā, kā bija lūgts. Ievērojot minēto secināms, ka lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņa noteikšanu līdz mēnesim, var pieņemt tikai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kam nostiprinājuma lūgums nodots izskatīšanai. Tāpat zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, kam nostiprinājuma lūgums nodots izskatīšanai, kompetencē ietilpst nostiprinājuma lūguma un tam pievienoto dokumentu izvērtēšana un attiecīgi lietas sarežģītībai atbilstoša termiņa noteikšana. Ievērojot minēto likumprojekts precizēts atbilstoši pastāvošai praksei un nosaka, ka sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, nevis priekšnieks, kā bija līdz šim, nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu var noteikt mēnesi. Vienlaikus likumprojekts noteic, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim lēmums par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu saskaņojams ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku.

Lai novērstu Zemesgrāmatu likuma neatbilstību Regulai Nr. 805/2004, Regulai Nr. 861/2007 un Regulai Nr. 1896/2006 likumprojekts paredz, ka, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, zvērinātam tiesu izpildītājam jāpievieno šādi dokumenti:

a. zvērināta tiesu izpildītāja apliecināts ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums, ja tiek piemērota Regula Nr. 805/2004;

b. zvērināta tiesu izpildītāja apliecināta tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar regulas 20. panta 2. punktu, ja tiek piemērota Regula Nr. 861/2007;

c. zvērināta tiesu izpildītāja apliecināts tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar regulas 18. pantu, ja tiek piemērota Regula Nr. 1896/2006.

Vienlaikus norādāms, ka Zemesgrāmatu likuma 66. panta noteikumi nav piemērojami, ja nostiprinājuma lūguma pamatā ir izpildu dokumenti, kas izdoti saskaņā ar Regulu Nr. 805/2004, Regulu Nr. 861/2007 un Regulu Nr. 1896/2006, jo no minētajām regulām neizriet prasība zemesgrāmatu nodaļā iesniegt ārvalstīs taisītu dokumentu ar apliecinājumu par to, ka iestādei vai amatpersonai, kas dokumentu taisījusi ir tiesības to darīt.

Visos pārējos gadījumos, kas attiecas uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu nolēmumu izpildi Latvijā civillietās vai komerclietās, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, starptautiskajiem līgumiem vai Civilprocesa likumu, Zemesgrāmatu likuma 64. un 66. panta noteikumu piemērošana netiek skarta.

Lai atvieglotu zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, ar likumprojektu noteikts, ka, ja nostiprinājuma lūgums pamatots uz tiesas nolēmumu, tad zemesgrāmatu nodaļā iesniedzams izpildīšanai izsniegtais izpildu raksts vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecināta izpildu raksta kopija. Līdzīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz izpildu rakstu noteikts arī Zemesgrāmatu likuma 129. pantā, kas noteic nostiprinājuma lūguma pievienojamos dokumentus gadījumā, kad tiek nostiprināta hipotēka uz tiesas sprieduma pamata.

Likumprojekts precizēts atbilstoši pastāvošai praksei un nosaka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša rīcību pēc sūdzības par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumiem un rīcību saņemšanas, uzliekot zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim pienākumu pārbaudīt sūdzības atbilstību Zemesgrāmatu likuma 97. panta prasībām, tas ir, vai sūdzību iesniegusi persona, kura lūgusi nostiprinājumu un vai sūdzība iesniegta noteiktā termiņā. Gadījumā, kad iesniegtā sūdzība neatbilst Zemesgrāmatu likuma 97. panta prasībām, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atsaka pieņemt sūdzību. Savukārt, ja par sūdzību nav samaksāta valsts nodeva vai tai nav pievienoti visi dokumenti, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, kas nevar būt īsāks par 20 dienām. Ar likumprojektu noteiktas sekas, ja lēmumā norādītā termiņā iesniedzējs trūkumus nenovērš, un tiesiskais regulējums attiecībā uz procesuālā termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Izstrādājot likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" ir izvērtēti un ņemti vērā zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu priekšlikumi. Likumprojekta izstrādes ietvaros tika izvērtēti Latvija Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikumi izpildes procesa efektivizēšanā.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši vērš uzmanību, ka nostiprinājuma lūguma izskatīšana sešās darba dienās var būt ievērojami apgrūtināta, jo, piemēram, Zemesgrāmatu likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka līdz lēmuma taisīšanai nostiprinājuma lūdzējs var papildināt savu lūgumu, iesniedzot iztrūkstošās ziņas, dokumentus un nodevas, un nereti atsevišķu dokumentu saņemšanas īsā termiņā var būt apgrūtināta no nostiprinājuma lūdzēja neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpat, likumprojektā noteiktajā termiņā var būt neiespējami izskatīt nostiprinājuma lūguma, jo pirms lēmuma taisīšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim jāgūst pārliecība par veikto nodevu apmaksu, taču diena, kad veikta nodevu atmaksa var nesakrist ar dienu, kad nodeva ieskaitīta valsts budžeta kontā Valsts kasē un kad dati reģistrēti Valsts kases informācijas sistēmā.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Tieslietu ministrija uzskata, ka tikai atsevišķos gadījumos nostiprinājuma lūguma izskatīšana sešu darba dienu laikā var būt apgrūtināta, jo atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajai informācijai 2009. gadā 93 % nostiprinājuma lūgumi tika izskatīti desmit dienu laikā, savukārt, 2010. gada pirmajā ceturksnī – 95 % nostiprinājuma lūgumi. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajai informācijai dati Valsts kases informācijas sistēmā visbiežāk tiek reģistrēti otrajā darba dienā pēc nodevas samaksas veikšanas. Vienlaikus iespējami gadījumi, kad dati par veiktajiem maksājumiem Valsts kases informācijas sistēmā tiek reģistrēti arī vēlāk, piemēram, kad maksājumi veikti Latvijas pastā. Tomēr tas neietekmē iespēju nostiprinājumu lūgumu izskatīt sešu darba dienu laikā.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Sabiedrības mērķgrupa

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā reģistrētie nekustamā īpašuma īpašnieki - 981 707 fiziskās personas, 28337 juridiskās personas, Valsts un pašvaldības.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Fiziskas un juridiskas personas, kuras plāno iegūt īpašumā nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Statistikas pārvaldes publicēto statistiku, uz 2009. gada 1. janvārī Latvijas Republikā bija 2 261 294 iedzīvotāji un 80621 uzņēmumi, neskaitot pašnodarbinātās personas un individuālos komersantus. Tāpat likumprojekta tiesiskais regulējums ietekmēs kā zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātus notāru, tā arī bāriņtiesu darbību.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Ar likumprojektu tiek efektivizēts zemesgrāmatu process, tas ir, tiek samazināts administratīvais slogs, izdevumi un patērētais laiks, kas nepieciešams, lai zemesgrāmatā nostiprinātu nekustamu īpašumu un ar to saistītās tiesības:

Pirmkārt, tiek paplašināts to personu loks, un to gadījumu skaits, kad personai, tajā skaitā, komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvjiem, nav nepieciešams apmeklēt zvērinātu notāru nostiprinājuma lūguma sastādīšanai.

Otrkārt, nostiprinājuma lūdzējiem nebūs nepieciešams apmeklēt kredītiestādi, lai attālināti veikto norēķinu gadījumā (piemēram, ar internetbankas starpniecību) saņemtu kredītiestādes apliecinājumu par veikto nodevas apmaksu.

Treškārt, nekustamā īpašuma īpašniekam nav nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra vai bāriņtiesas nostiprinājuma lūguma sastādīšanai un apliecināšanai, ja tā zemesgrāmatā vēlas grozīt personas datus un nekustamā īpašuma identificējošos datus.

Ceturtkārt, tiek samazināts nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņš.

Administratīvās procedūras raksturojums

Likumprojekts neparedz jaunas administratīvās procedūras.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta" ietvaros tiks izstrādāts un ieviests zemesgrāmatu elektroniskais arhīvs. Tādejādi projekta noslēgumā 2011. gadā tiks nodrošināta iespēja zemesgrāmatu nodaļai iegūt citas zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorijā esošā nekustamā īpašuma lietā esošo dokumentus elektroniski un personai nebūs nepieciešams zemesgrāmatu nodaļā iesniegt dokumenta, kas atrodas citā zemesgrāmatu nodaļā, norakstu. Atbilstoši minētajam, tiks veikti grozījumi Zemesgrāmatu likumā.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regula (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Oficiālais Vēstnesis, 2004. gada 30. aprīlis L143 15.-39. lp);

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (Oficiālais Vēstnesis, 2007. gada 31. jūlijs L 199 1.-22. lp);

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regula Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris 1.-32. lp).

Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regula Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris 1.-32. lp).

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 IV nodaļas 20. panta otrā daļa

Zemesgrāmatu likuma 64. panta pirmās daļas 7. punkts.

Ieviests pilnībā

Likumprojekts šo jomu neskar

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 III nodaļas 21. panta otrā daļa

Zemesgrāmatu likuma 64. panta pirmās daļas 8. punkts

Ieviests pilnībā

Likumprojekts šo jomu neskar

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/200621. panta otrā daļa

Zemesgrāmatu likuma 64. panta pirmās daļas 9. punkts

Ieviests pilnībā

Likumprojekts šo jomu neskar

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

Likumprojekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

2.tabula

Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem

Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Nav attiecināms

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību.

Vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde

Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Nav attiecināms

Likumprojekts šo jomu neskar

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts šo jomu neskar

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Izstrādājot likumprojektu, ir ņemta vērā zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izteiktie priekšlikumi.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros. Ar nekustamiem īpašumiem saistīto tiesību nostiprināšanu veic zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatā ieraksta visus nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts šo jomu neskar

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

Aizsardzības ministrs,

tieslietu ministra

pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis