I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Projekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, atsaucoties uz Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (turpmāk – padome) priekšlikumu.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Lai veicinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu un nodrošinātu kontroles mehānismu pār zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo zināšanu un prasmju līmeni, ar 2007. gada 20. decembra likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likums" Tiesu izpildītāju likumā (turpmāk – likums) tika noteikts pienākums zvērinātiem tiesu izpildītājiem ne retāk kā reizi piecos gados kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu.

Atzīstams, ka pienākums regulāri ik pēc noteikta laika perioda kārtot kvalifikācijas eksāmenu nevar pietiekami efektīvi nodrošināt minēto mērķi, ja netiek nodrošināta pastāvīga mācību organizēšana un veicināta zvērinātu tiesu izpildītāju interese tajās piedalīties.

Atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam, ja persona ir pildījusi zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus un amatu atstājusi pēc pašas vēlēšanās vai no amata atbrīvota sakarā ar ilgstošu slimību, tās atkārtota iecelšana zvērināta tiesu izpildītāja amatā iespējama vienīgi vispārējā kārtībā, proti, personai jāatbilst visām Tiesu izpildītāju likuma 12. pantā noteiktajām prasībām, tai skaitā jānokārto zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens.

Atzīstams, ka personas, kuras jau ir darbojušās kā zvērināti tiesu izpildītāji, ir ieguvušas padziļinātas zināšanas attiecībā uz sprieduma izpildes jautājumiem, kā arī ieguvušas praktiskas iemaņas, kas saistītas ne vien ar amata pienākumu pildīšanu, bet arī ar pieredzi patstāvīga biroja darba organizēšanā. Taču šobrīd minētā pieredze, vērtējot personas atbilstību zvērināta tiesu izpildītāja amatam, netiek atbilstoši ņemta vērā.

Spēkā esošajā regulējumā ir konstatējamas vairākas nepilnības attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanas jautājumiem.

Atbilstoši šobrīd likumā ietvertajam regulējumam, ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods, tieslietu ministrs ar rīkojumu uzliek par pienākumu konkrētajam zvērinātam tiesu izpildītājam kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu. Minētās normas īstenošana praksē ir ļoti ierobežota. Disciplinārlietu komisijas un tieslietu ministra lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu ir pārsūdzams. Administratīvo tiesu pārslodzes dēļ praksē veidojas situācijas, kad vairākkārtīgi disciplināri sodīta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens gaidāms gadiem.

Tāpat likumā ir konstatējamas pretrunas regulējumā, kas noteic disciplinārlietu komisijas sastāva darbības termiņu un termiņu, uz kādu zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ievēl divus disciplinārlietu komisijas locekļus. Turklāt praksē, organizējot disciplinārlietu komisijas darbu, ir pierādījies, ka šobrīd likumā noteiktais komisijas pilnvaru termiņš ir pārāk īss.

Atbilstoši likumā ietvertajam regulējumam zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs. Palīga uzdevumu un tiesību apjoms ir noteikts pēc pakāpeniskuma principa. Sākotnēji palīgs zvērināta tiesu izpildītāja birojā pilda sekretāra, vēlāk – biroja administratora pienākumus, bet pēc speciāla eksāmena nokārtošanas sāk veikt patstāvīgas ar sprieduma izpildes nodrošināšanu saistītas amata darbības.

Taču šobrīd atļautais zvērināta tiesu izpildītāja palīgu skaits un to funkciju apjoms neļauj jūtami atslogot zvērinātu tiesu izpildītāju darbu un paātrināt veicamā darba izpildi. Tas ir iemesls apstāklim, ka algot zvērināta tiesu izpildītāja palīgu izvēlas tikai neliela daļa zvērinātu tiesu izpildītāju (palīgs ir tikai katram piektajam zvērinātam tiesu izpildītājam). Savukārt pastāvot šādai situācijai, netiek sekmēts nākamo zvērinātu tiesu izpildītāju skaita papildinājums ar konkrētajā nozarē praktiskas iemaņas jau ieguvušiem speciālistiem.

Ar 2005. gada 22. decembra likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" no likuma tika izslēgts 75. panta 3. punkts, kas noteica tiesības zvērinātiem tiesu izpildītājiem sniegt juridisko palīdzību.

Tomēr vienlaikus atzīstams, ka spriedumu izpildes tiesības nav Latvijā plaši pētīta tiesību joma. Līdz ar to zvērināti tiesu izpildītāji un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atzīstami par kvalificētiem ekspertiem izpildes tiesību jomā, taču likums šobrīd nepieļauj zvērinātam tiesu izpildītājam sniegt šādu juridiska rakstura palīdzību. Turklāt, izslēdzot tiesības zvērinātiem tiesu izpildītājiem sniegt juridisko palīdzību, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tika liegta iespēja darboties kā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Tāpat likumā ietvertais regulējums, kas noteic kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs ved depozītu summu uzskaiti, ir nepilnīgs un paredz informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā esošo naudas līdzekļu plūsmu uzturēt vienīgi papīra formātā – tam īpaši ierīkotās grāmatās.

Šobrīd zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikti termiņi, kādos zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāizmaksā no parādnieka piedzītie naudas līdzekļi piedzinējam. Lielākajā daļā izpildu lietu no parādnieka piedzīto un piedzinējam pienākošos summu savlaicīgu pārskaitīšanu praksē nodrošina piedzinējs un parādnieks, aktīvi iesaistoties izpildes procesā un kontaktējoties ar zvērinātu tiesu izpildītāju. Proti, piedzinējs ir ieinteresēts ātrāk saņemt sava parāda apmierinājumu, savukārt parādnieks, īpaši gadījumos, kad no parāda piedzinējam par labu tiek aprēķināti procenti, ir ieinteresēts, lai piedzītā summa pēc iespējas ātrāk nonāk pie piedzinēja un viņa saistības izbeidzas. Taču atzīstams, ka atsevišķos gadījumos tiesiskā regulējuma trūkums var veicināt nepamatotu piedzīto naudas līdzekļu izmaksāšanas kavējumu. Minētā problēma it īpaši attiecināma uz tiem gadījumiem, kad piedziņa veicama valsts ienākumos, jo valsts izpildes procesā vairumā gadījumu neiesaistās kā aktīvs piedzinējs. Kā arī šāda konkrēta maksimālā termiņa noteikšana ir būtiska tajos gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu atbildētājam uzlikts pienākums veikt periodiskus maksājumus (piemēram, uzturlīdzekļus), jo minēto maksājumu mērķis ir nodrošināt personai regulāru finansiālu palīdzību.

Likuma šā brīža redakcijā vairākās normās noteikts pienākums nodrošināt informācijas publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā augstās izmaksas, kas saistītas ar sludinājumu ievietošanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ņemot vērā informācijas publicēšanas mērķi valsts oficiālā laikrakstā, kā arī ievērojot apstākli, ka minētajam laikrakstam ir neliela informatīvā slodze, izvērtējams, kāda satura informāciju ir lietderīgi un nepieciešami publicēt tieši laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz ieviest "stimulu sistēmu", kas ir daļa no profesionālās kvalifikācija celšanas un kontroles pasākumiem. Proti, tiek paredzēts, ka posmā starp kārtējām kvalifikācijas pārbaudēm, veicot noteiktas aktivitātes profesionālās vai akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek nodrošināta iespēja krāt kredītpunktus, kas savukārt var būt pamats zvērināta tiesu izpildītāja pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Likumprojektā noteikta atvieglota kārtība iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja amatā personām, kuras jau ir darbojušās kā zvērināti tiesu izpildītāji un amatu atstājušas pēc pašu vēlēšanās vai no tā tikušas atbrīvotas ilgstošas slimības dēļ. Ievērojot apstākli, ka praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītāju teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude tiek nodrošināta, īstenojot pienākumu ikvienam zvērinātam tiesu izpildītājam reizi piecos gados kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu, likumprojektā tiek paredzēts, ka, persona, kura iepriekš tikusi atbrīvota no zvērināta tiesu izpildītāja amata, ja kopš brīža, kad viņa nokārtojusi zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu vai zvērināta tiesu izpildītāja regulāro kvalifikācijas eksāmenu, nav pagājuši vairāk kā pieci gadi, nekārto zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu. Savukārt gadījumā, ja kopš zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena vai zvērināta tiesu izpildītāja regulārā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas brīža pagājuši vairāk kā pieci gadi, persona kārto tikai daļēju zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu, rakstiski sniedzot risinājumu vienai juridiskai problēmai (kāzusam).

Ar likumprojektu papildinātas likumā ietvertās normas attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu, paredzot, ka zvērināts tiesu izpildītājs var neslēgt individuālo apdrošināšanas līgumu un netiek iekļauts grupas apdrošināšanas līgumā uz laiku, kamēr zvērināts tiesu izpildītājs atrodas ilgstošā prombūtnē un reāli neveic profesionālo darbību.

Likumprojekts paredz izveidot zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta institūtu, nosakot, ka ikvienai personai, kura vēlas kļūt par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, sākotnēji vienu gadu jānostrādā zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā, nodrošinot iespēju personām pirms patstāvīgas zvērināta tiesu izpildītāja darbību veikšanas uzsākšanas iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

Tāpat likumprojekts paredz, ka katram zvērinātam tiesu izpildītājam var būt vairāki palīgi, kā arī ievērojami paplašina zvērināta tiesu izpildītāja palīga kompetenci laikā, kad zvērināts tiesu izpildītājs neatrodas prombūtnē, zvērināta tiesu izpildītāja ekskluzīvā kompetencē atstājot tikai tādas amata darbības, kurās, lai gan formāla, tomēr būtiska nozīme ir zvērināta tiesu izpildītāja personiskai klātbūtnei (lēmuma par izpildu lietvedības izbeigšanu pieņemšana, parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšana). Tāpat likumprojekts noteic, ka zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma vai slimības laikā, vienlaikus paredzot, ka tiesības pieņemt lēmumu par izpildu lietvedības izbeigšanu un noturēt parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoli ir vienīgi citam zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš norādīts tieslietu ministra rīkojumā par atvaļinājuma piešķiršanu.

Vienlaikus ar zvērināta tiesu izpildītāja palīga kompetences paplašināšanu palielināta zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība un noteikts pienākums nodrošināt palīgu profesionālās darbības riska apdrošināšanu attiecībā uz iespējamo trešo personu interešu apdraudējumu.

Likumprojekts saskaņo likuma 119. panta 2. punktā un 60. pantā noteiktos disciplinārlietu komisijas locekļu pilnvaru termiņus un paredz, ka disciplinārlietu komisijas sastāvu turpmāk apstiprina uz trim gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz Tiesu izpildītāju likumā noteikto ierobežojumu disciplinārlietu komisijas pārstāvim darboties komisijas darbā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas attiecināt tikai uz tiem pārstāvjiem, kurus ievēl zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē, proti, pārstāvjiem no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvju rotācija disciplinārlietu komisijas darbā ir būtiska, jo uzraudzības procesā ļauj iesaistīties pēc iespējas plašākam praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītāju lokam, tādējādi veicinot viedokļu dažādību un iespēju plašāk vērtēt konkrētas praksē konstatētas problēmsituācijas.

Likumprojekts paredz tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu sniegt juridisko palīdzību konsultāciju veidā, kā arī sagatavojot dokumentus. Vienlaikus, lai novērstu jebkādas šaubas par iespējamu interešu konfliktu zvērināta tiesu izpildītāja darbā, slēdzot atsevišķas vienošanās par juridiskās palīdzības sniegšanu, likumprojektā noteikts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts sniegt juridisko palīdzību saistībā ar lietām, kurās viņš veicis Tiesu izpildītāju  likuma 73. un 74. pantā noteiktās amata darbības.

Vienlaikus likumprojekts precizē kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs ved depozītu summu uzskaiti, kā arī paredz iespēju depozītu summu uzskaites grāmatu kārtot arī elektroniski.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt konkrētu termiņu kādā zvērinātam tiesu izpildītājam jānodrošina naudas līdzekļu, kas piedzīti no parādnieka, izsniegšanu vai pārskaitīšanu piedzinējam lietās, kurās piedziņa veicama valsts ienākumos, kā arī gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu atbildētājam uzlikts pienākums veikt periodiskus maksājumus.

Vienlaikus likumprojekts noteic, ka informācija par zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena izsludināšanu un eksāmena norises dienu, zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu, pārcelšanu uz citu amata vietu, kā arī informācija par zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas adresi turpmāk publicējama padomes mājas lapā internetā.

 4. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.      Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Šo jomu neskar.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Šo jomu neskar.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenu tiks uzlabots zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālais līmenis un palielināta to darbības efektivitāte, kas netieši labvēlīgi ietekmēs arī uzņēmējdarbības vidi.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Šo jomu neskar.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Likumprojektā ietvertie grozījumi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenu ir vērsti uz zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā līmeņa un darbības efektivizāciju, tādējādi tie veicinās sabiedrības uzticēšanos zvērināta tiesu izpildītāja institūtam.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Šo jomu neskar.

 7. Cita ietekme

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

2010

 Turpmākie trīs gadi

2011

         2012

2013

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav

Nav

Nav

Nav

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Šo jomu neskar

 6. Cita informācija 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks aktivitātes zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus, kredītpunktu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī kredītpunktu skaitu, kas nepieciešamas pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, un kārtību, kādā notiek pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Tāpat jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecības veidu un lietošanas kārtību, kā arī Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena organizēšanas, norises kārtību un palīgam nepieciešamo zināšanu apjomu.

Ministru kabineta noteikumu projektus gatavos Tieslietu ministrija.

Atbilstoši likumprojektā noteiktajam minētie Ministru kabineta noteikumi izdodami līdz 2011. gada 1. jūnijam.

 2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Šo jomu neskar

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Šo jomu neskar

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Šo jomu neskar

Šo jomu neskar

Šo jomu neskar

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Šo jomu neskar

 6. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts sagatavots sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Padome kopumā atbalsta likumprojektu. Padome neatbalsta 11. pantā ietvertā Tiesu izpildītāju likuma 75. panta ceturtā punkta redakciju, norādot, ka tā pārmērīgi sašaurina jomu, kurā zvērināti tiesu izpildītāji varētu sniegt juridisko palīdzību. Padome ir paudusi viedokli, ka zvērinātu tiesu izpildītāju zināšanu apjoms, ievērojot apstākli, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir jurista kvalifikācija, ļautu sniegt konsultācijas un nodrošināt palīdzību dokumentu sagatavošanā arī tādās jomās, kas nav saistītas ar spriedumu vai citu izpildu dokumentu izpildi.

Tieslietu ministrijas ieskatā zvērināta tiesu izpildītāja primārā funkcija ir tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde. Turklāt zvērināts tiesu izpildītājs ir vienīgais subjekts, kurš valstī nodrošina minētās funkcijas īstenošanu. Paplašinot iespējas zvērinātam tiesu izpildītājam paralēli tiešajiem amata pienākumiem profesionāli darboties arī ar sprieduma izpildi nesaistītās jomās, pastāv risks nelabvēlīgi ietekmēt sprieduma izpildes nodrošināšanas kvalitāti, it īpaši, izpildu lietās, kurās rezultatīvas sprieduma izpildes iespējas ir nelielas.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

 5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs". Likumprojekts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, kā arī vērsties Satversmes tiesā.

 4. Cita informācija

Nav