Grozījumi Civilprocesa likumā

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Attiecībā uz grozījumiem saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu - 2009.gada 1.jūnija Ministru prezidenta rezolūcija Nr.45/SAN-2058, ar kuru tieslietu ministram uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos sakarā ar dienesta pārbaudes komisijas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2009.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.190 „Par dienesta pārbaudi”, izteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz lietām par bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskajiem aspektiem.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas 1980.gada konvencija) un Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr.2201/2003). Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 mērķis ir nodrošināt bērnu labāko interešu ievērošanu, nodrošinot pēc iespējas ātrāku bērna atgriešanos tā pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2002.gada 1.februāra, savukārt Regulas Nr.2201/2003 piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2005.gada 1.marta. No 2004.gada līdz 2009.gada 26.jūnijam ir bijušas 52 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, savukārt kopš 2005.gada - 15 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā.

Kaut gan Hāgas 1980.gada konvencija un Regula Nr.2201/2003 Latvijā tiek piemērota jau ilgāku laiku, šobrīd Latvijā nav atrunāta īpaša kārtība tiesas nolēmumu izpildei, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

Šobrīd, piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 557.pantu piespiedu izpildes līdzekļi ir arī citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā. Pie tam šiem līdzekļu veidiem CPL nav atrunāta īpaša piespiedu izpildes kārtība. Tāpēc, ja tiesa piespiedu izpildes līdzekļus būs paredzējusi nolēmumā, tiesu izpildītājam šāds nolēmums būs jāpilda, piemērojot šos piespiedu līdzekļus. Var tikt piemērots arī CPL 620.pants un tajā paredzētās sekas tajos gadījumos, ja spriedumā uzlikts pienākums parādniekam izpildīt noteiktas darbības. Pie tam tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumu par sprieduma izpildes veida vai kārtības grozīšanu, ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu (CPL  554.pants). Arī pats lietas dalībnieks ir tiesīgs izmantot CPL paredzēto iespēju lūgt grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību. Taču kā rāda prakse, šādu nolēmumu izpilde praksē bieži vien ir apgrūtināta un neskaidra, jo tam nepastāv vienota un īpaša kārtība. Tāpēc, ņemot vērā praksē pastāvošās problēmas un neskaidrības nolēmumu izpildē, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, radās nepieciešamība izstrādāt īpašu un skaidru kārtību šādu nolēmumu izpildes jautājumos, ņemot vērā to, ka šo nolēmumu izpilde skar bērnu un viņa labākās intereses. Izstrādājot regulējumu, tika ņemts vērā ārvalsts regulējums un tiesu prakse izpildes jautājumos attiecībā uz bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Lielākajā daļā valstu parādniekam tiek dota iespēja nolēmumu izpildīt labprātīgi (Slovākija, Ungārija, Vācija), taču ja tas netiek darīts, parādniekam tiek uzlikts naudas sods un tiek uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Tādās valstīs kā Vācija naudas sods var tikt uzlikts līdz 25000 EUR, savukārt Ungārijā - līdz 1930 EUR. Daudzās valstīs ir paredzēta arī kriminālatbildība par ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma pildīšanas (Dānija, Slovākija, Beļģija).

Vienlaikus prakse liecina, ka CPL regulējums atsevišķos jautājumos, kas skar lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī (77.¹ nodaļa) un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (77.² nodaļa), ir uzlabojams. Piemēram, šobrīd praktiskās grūtības rada tas, ka lēmumi par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā, gan lēmumi par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ir nekavējoties izpildāmi, neskatoties uz to pārsūdzībām; nav skaidra tiesas rīcība tajos gadījumos, ja, izskatot pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā, tiesa konstatē, ka bērns tomēr atrodas Latvijā, bet, izskatot pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērns tomēr atrodas ārvalstīs; nav skaidra arī tiesas rīcība, ja pieņemts lēmums par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību (CPL 644.¹⁷ pants), proti, nav skaidrs, vai tiesai ir jāturpina izskatīt pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai tomēr tiesai ir jāuzgaida, līdz bērns vai atbildētājs tiek atrasts.

Ņemot vērā minēto, skaidrs regulējums lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu noteikti būtu ieguvums gan tiesību piemērotājiem, gan arī piedzinējiem.

Grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

Vairākās Eiropas Savienības regulās ir paredzēta, t.s., nolēmuma pārskatīšanas iespēja, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulā (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk – Regula Nr.805/2004), Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regulā (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, (turpmāk – Regula Nr. 861/2007) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Regula Nr.1896/2006). Nolēmumu pārskatīšana izpaužas kā atbildētāja (parādnieka) tiesības prasīt tāda nolēmuma pārskatīšanu, kas jau ir izpildāms, un, iespējams, pat stājies spēkā, bet kas ir pieņemts, atbildētājam par to nezinot vai nenodrošinot pienācīgi atbildētāja tiesības sagatavoties laicīgi savai aizstāvībai, nepastāvot viņa vainai. Ir iespējamas situācijas, ka atbildētājs, nepastāvot viņa vainai, par nolēmumu, kas pieņemts kādā citā dalībvalstī, uzzina tikai tajā brīdī, kad ir uzsākta šāda nolēmuma izpilde valstī, kur parādniekam ir manta vai kur atrodas parādnieka dzīvesvieta. Tas var būt iespējams, piemēram, gadījumā, kad parādniekam prasības pieteikums nav bijis izsniegts pietiekami laicīgi vai arī citu no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ parādnieks par nolēmumu ir uzzinājis tikai izpildes brīdī.  Rezultātā nolēmuma pārskatīšanas iespēja kalpo kā būtisks atbildētāja tiesību aizsardzības līdzeklis, jo nodrošina iespēju parādniekam vērsties pret šādu nolēmumu. Šāda iespēja jo īpaši ir būtiska tāpēc, ka atbilstoši minētajām regulām vienā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu var nodot izpildei jebkurā citā dalībvalstī bez jebkādiem starpposmiem un atbildētājam ir ierobežotas tiesības apturēt šāda nolēmuma izpildi. Pat, ja atbildētājs par nolēmumu ir uzzinājis tikai nolēmuma izpildes stadijā, atbilstoši regulām atbildētājs automātiski nav tiesīgs prasīt šāda nolēmuma izpildes apturēšanu. Tomēr nolēmuma pārskatīšanas iespēja nodrošina, ka atbildētājs var prasīt šāda nolēmuma pārskatīšanu, kas savukārt ir pamats nolēmuma izpildes apturēšanai.

Nolēmumu pārskatīšana ir Latvijas civilprocesuālo tiesību sistēmai svešs institūts. Atbilstoši Latvijas civilprocesuālai kārtībai lietas jauna izskatīšana pēc tam, kad nolēmums ir kļuvis izpildāms un ir stājies spēkā un, iespējams, pat jau ir izpildīts vai tiek pildīts, ir iespējama tikai divos gadījumos – ja kādam no lietas dalībniekiem ir tapuši zināmi jaunatklāti apstākļi (CPL 59.nodaļa) vai ir pieļauti būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi (CPL 60.nodaļa). Tomēr šie noteikumi nepieļauj lietas jaunu izskatīšanu, piemēram, tādos gadījumos, kad pēkšņi ir atklājies, ka atbildētājs ir bijis smagi slims un tāpēc nav varējis iesaistīties tiesvedības processā vai savlaicīgi reaģēt uz tiesvedības dokumentiem. CPL risinājums šādām situācijām ir lietas dalībnieka tiesības prasīt procesuālo termiņu atjaunošanu (51.pants). Tomēr CPL paredzētā iespēja par procesuālo termiņu atjaunošanu būtiski atšķiras no minētajās regulās paredzētās nolēmuma pārskatīšanas. Galvenā atšķirība ir tā, ka termiņa atjaunošanas gadījumā tiek pieļauta nolēmuma pārsūdzība un nolēmuma izskatīšana kasācijas vai apelācijas instances tiesā.  Savukārt, atzīstot nolēmuma pārskatīšanu par pamatotu, apstrīdētajam nolēmumam atbilstoši Regulas Nr.1896/2006 20.panta 2.punktam, kā arī Regulas Nr.861/2007 18.panta 2.punktam ir jāzaudē spēks. Šādas procesuālās sekas ir tuvākas CPL 59.nodaļai (CPL 482.panta otrā daļa) nevis procesuālo termiņu atjaunošanas sekām.

Ņemot vērā minēto un neskatoties uz to, ka visas minētās regulas ir piemērojamas tieši, tajās paredzētos noteikumus par nolēmuma pārskatīšanu   nav iespējams efektīvi piemērot Latvijas tiesās bez papildus normām, kas noteiktu, kuru tiesu kompetencē ietilpst lemt par nolēmuma pārskatīšanu, kas noteiktu, kādā kārtībā ir izskatāms pieteiku

Grozījumi saistībā ar pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

CPL 56.pantā ir ietverti veidi, kādā tiek piegādātas pavēstes un citi tiesas dokumenti, t.i., pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis. Ievērojot mūsdienu tehnoloģiju attīstību, kā arī to, ka, izmantojot CPL 56.pantā ietvertos piegādes un izsniegšanas veidus, pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana aizņem ievērojami ilgāku laiku un finansiālos resursu nekā, piemēram, izmantojot elektronisko pastu, secināms, ka CPL 56.pantā ietvertais uzskaitījums būtu papildināms ar regulējumu, kas paredzētu, ka tiesas dokumentus var nosūtīt arī elektroniskā pasta sūtījumā. Lai limitētu elektroniskā pasta lietošanu tikai attiecībā uz personām, kuras piekritušas tādu lietot, norādāms, ka tiesas dokumentus ar elektronisko pastu piegādā, ja ir saņemts lietas dalībnieka iesniegums, kurā viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Līdz ar to šāds tiesiskais regulējums tiesai paredzētu tiesības nosūtīt pavēstes un citus tiesas dokumentus ar elektronisko pasta sūtījumu, ja lietas dalībnieks būs izteicis šāda veida lūgumu, ja vien dokumenta veids neliedz tā pārsūtīšanu izmantojot elektroniskos līdzekļus. Bez tam lietas dalībnieka saziņa ar tiesu, izmantojot elektronisko pastu, CPL ir jau paredzēta, proti, 406.³panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka gadījumā, ja pieteicējs piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu, tad pieteikumā tiek norādīta elektroniskā pasta adrese tiesas paziņojumu saņemšanai. Ņemot vērā minēto un to, ka, ieviešot iespēju pavēstes un citu tiesas dokumentus piegādāt ar elektronisko pastu, tiks paātrināta šādu dokumentu piegāde, CPL regulējums ir attiecīgi papildināms.

Grozījumi saistībā ar rakstveida pierādījumu iesniegšanu

CPL 111.panta otrā daļa noteic, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikas saistošajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem. Tiesu praksē ar vien vairāk parādās gadījumi, kad tiesa, piemēram, saņemot attiecīgo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, konstatē, ka attiecīgajam pieteikumam pievienotie dokumenti ir iesniegti kopiju, norakstu vai izdruku veidā, kā rezultātā, atbilstoši CPL 111.panta otrajai daļai, tiesa atstāj attiecīgo pieteikumu bez virzības. Attiecībā uz CPL 111.panta piemērošanu, tiesu praksē ir norādīts, ka piemērojot CPL 111.panta otro daļu ir jāņem vērā arī minētā panta trešā daļa, t.i., oriģināldokumenti ir iesniedzami, ja to paredz attiecīgais likums vai Latvijas Republikas saistošie starptautiskie līgumi. Tādējādi, lai novērstu tiesu praksē pastāvošo atšķirīgo CPL 111.panta interpretāciju, CPL 111.pantu ir nepieciešams precizēt, paredzot veidus, kādos tiesā iesniedz rakstveida pierādījumus. 

Grozījumi saistībā ar prasības nodrošināšanu

a) CPL 140.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Savukārt minētā panta devītā daļa noteic, ka šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikumu izskatīšanai. Skatoties minētās tiesību normas kopsakarā secināms, ka, lai gan likumdevējs ir paredzējis termiņu, kādā ir izskatāmi pieteikumi par prasības nodrošināšanu, tomēr nav paredzēts termiņš tam, kādā izskatāms pieteikums par noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem un pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, kā rezultātā var tikt aizskarta attiecīgo pieteikumu iesniedzēju līdztiesība civilprocesā. Lai gan CPL 140.panta pirmā daļa paredz termiņu, kādā izskatāms attiecīgais pieteikums un no līdztiesības principa izriet, ka pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības, tomēr, ievērojot to, ka CPL 140.panta trešajā un piektajā daļā minētie pieteikumi tiek izlemti tiesas sēdē, kurā pieteikuma iesniedzējam jāpierāda to, kāpēc prasības nodrošinājums ir atceļams vai arī noteiktais prasības nodrošinājuma līdzeklis aizstājams ar citu, šādos gadījumos nav iespējams noteikt termiņu, kādā attiecīgie pieteikumi ir izlemjami, jo tādējādi varētu tikt aizskartas personas tiesības uz taisnīgu tiesu (piemēram, izskatot pieteikumu par noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citu, rodas strīds par attiecīgā līdzekļa vērtību, kā rezultātā pieteikuma iesniedzējs lūdz atlikt pieteikuma izskatīšanu sakarā ar attiecīgu pierādījumu iesniegšanu, bet tiesa nevarētu nodrošināt personai tiesības iesniegt pierādījumus, jo tādējādi netiktu izpildītas prasības par pieteikuma izskatīšanas termiņu). Ņemot vērā minēto, CPL ir nepieciešams noteikt termiņu, kādā ir nozīmējama tiesas sēdes diena CPL 140.panta trešajā un piektajā daļā minēto pieteikumu izlemšanas. 

b) CPL 143.pants noteic, ka atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta. Lai gan minētā tiesību norma paredz, ka tiesības prasīt zaudējumus rodas tikai tad, ja pret attiecīgo personu celtā prasība ir noraidīta, tomēr minētā tiesību norma neaptver visus gadījumus, kad ar nepamatotu prasības nodrošinājumu var radīt zaudējumus (piemēram, prasītājs, kuram par labu ir nodrošināta prasība, vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi un tiesa saskaņā ar CPL 220.pantu nolemj atstāt prasību bez izskatīšanas, kā rezultātā atbildētājam ir radušies zaudējumi ar šāda prasības nodrošinājuma esamību, bet saskaņā ar CPL 143.pantu tiesības uz to atlīdzību nav). Līdz ar to, CPL 143.pants ir papildināms ar regulējumu, kas paredz tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies sakarā ar prasības nodrošinājumu arī gadījumos, ja prasība ir atstāta bez izskatīšanas vai, ja tiesvedība lietā ir izbeigta.

Grozījumi saistībā ar saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā

a) Civilprocesa likuma 406.¹panta otrās daļas 4.punkts noteic, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama, ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu. Minētā tiesību norma CPL tika iekļauta, jo lietās par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tiesa neizšķir strīdu pēc būtības, kā rezultātā tiesa nevērtē ne saistības pamatojošos dokumentus, ne arī attiecīgā līgumsoda pamatotību, kas savukārt norāda uz to, ka šādas tiesību normas mērķis bija arī pasargāt attiecīgās personas no nepamatotu līgumsodu piedziņas.

Lai gan tiesu praksē pēc minētās normas ietveršanas CPL nav problēmu attiecībā uz pieteikumā norādāmo līgumsoda apmēru, tomēr praksē rodas problēmas saistībā ar pieprasīto procentu apmēru, kā rezultātā tiesu praksē ar vien vairāk parādās gadījumi, kad pieprasītais procentu apmērs pārsniedz galvenā parāda summu, kas savukārt var novest pie gadījumiem, kad no attiecīgās personas tiek piedzīts nepamatoti augsts procentu apmērs. Ņemot vērā minēto un, lai novērstu iespējamos gadījumus, kad tiek pieprasīts nepamatots procentu apmērs, t.i., apmērs, kas pārsniedz galvenā parāda summu, ir nepieciešams izdarīt grozījumus CPL 406.¹panta otrajā daļā, paredzot, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama arī gadījumos, ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu.

Šādu grozījumu izdarīšana CPL ir pamatojama arī ar to, ka, lai gan Civillikuma 1763.panta 1.punkts noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, tomēr Civillikuma 1843.pants nosaka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Tādējādi skatot minētās tiesību normas kopsakarā secināms, ka gadījumā, ja kreditors maksājumu ir ieskaitījis pamatparāda dzēšanā, tad var būt gadījumi, kad procentu apmērs vairākkārtīgi pārsniedz pamatparāda summu.

Grozījumi saistībā ar spriedumā ietveramo informāciju

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka sprieduma motīvu daļā papildus šā likuma 193.panta piektajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu un pret apelācijas (pretapelācijas) sūdzību. Ievērojot pastāvošo situāciju valstī, tiesās ar vien vairāk pieaug izskatāmo lietu skaits, kā rezultātā pieaug arī to lietu skaits, kas saistītas ar pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu, kas savukārt ietekmē attiecīgo nolēmumu taisīšanas termiņus. Līdz ar to, lai samazinātu attiecīgo nolēmumu taisīšanas termiņus, CPL 432.pantu ir nepieciešams papildināt ar līdzīgu tiesisko regulējumu, kāds ir ietverts Administratīvā procesa likuma 307.pantā, kas paredz, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Grozījumi saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Īres likums) 8.pants nosaka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpu īres līgumi. No minētās tiesību normas izriet, ka jaunajam īpašniekam noslēgtie īres līgumi ir saistoši neatkarīgi no tā vai tie ir vai nav reģistrēti zemesgrāmatās. 

Atbilstoši CPL 601.panta pirmās daļas 4.punktam, parādniekam no tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas (CPL 600.panta pirmā daļa) ir aizliegts nodot nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus. Savukārt saskaņā ar CPL 601.panta ceturto daļu parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem. Tādējādi no minētajām tiesību normām secināms, ka šādu parādnieka pienākumu noteikšana ir vērsta uz jauno nekustamo īpašumu ieguvēju aizsardzību, proti, lai persona, kas iegādājas attiecīgo nekustamo īpašumu, būtu saņēmusi pilnīgu informāciju par to, kādas saistības attiecas uz attiecīgo nekustamo īpašumu. Lai gan CPL ir noteikts, ka parādniekam ir jāpaziņo tiesu izpildītājam par visiem līgumiem, kas apgrūtina attiecīgo nekustamo īpašumu, tomēr CPL neparedz regulējumu tam, kas notiek tad, ja parādnieks nav paziņojis tiesu izpildītājam par tādu dzīvojamās telpas īres līgumu, kurš var būt arī neierakstīts zemesgrāmatā, kā rezultātā praksē rodas gadījumi, kad parādnieks, lai novilcinātu (apgrūtinātu) nekustamā īpašuma pārdošanu piespiedu kārtā vai jaunā nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, slēdz fiktīvu (piemēram, ar retro aktīvu spēku) dzīvojamās telpas īres līgumus, kas savukārt padara attiecīgā nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē vai jaunā ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā apgrūtinātu vai pat neiespējamu.

Lai novērstu minēto gadījumu rašanos un uzlabotu (paātrinātu) attiecīgā nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē un jaunā nekustamā īpašuma īpašnieka ievešanu valdījumā, ir nepieciešams izdarīt grozījumus CPL 620.⁵ pantā, kā arī 620.⁸pantā, paredzot, ka gadījumā, ja parādnieks nav paziņojis tiesu izpildītājam par tādu dzīvojamās telpas īres līgumu, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam šādi līgumi nav saistoši.

Grozījumi saistībā ar tiesas spriedumu izpildi

CPL 204.¹panta pirmā daļa noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Savukārt CPL 541.panta otrā daļa nosaka, ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa beigām. No minētajām tiesību normām izriet, ka parādnieka iespēja spriedumu izpildīt labprātīgi izbeidzas ar tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa notecēšanu, ko savukārt apliecina arī tiesas izrakstītais un piedzinējam izsniegtais izpildu raksts. Neraugoties uz minētajās tiesību normās noteikto, CPL 555.panta pirmā daļa paredz iespēju arī tiesu izpildītājam noteikt labprātīgas sprieduma izpildes termiņu, kas savukārt atbilstoši 552.¹panta pirmajai daļai, ir pēc izpildu raksta saņemšanas. Līdz ar to, rodas maldīgs iespaids, ka CPL ir paredzēti divi labprātīgas izpildes termiņi, proti, viens, ko nosaka tiesa, bet otrs – tiesu izpildītājs. Ņemot vērā minēto un to, ka labprātīga sprieduma izpildes termiņu nosaka tiesa, CPL ietvertās tiesību normas, kas attiecas uz tiesu izpildītāja noteikto labprātīgas izpildes termiņu, ir precizējamas, proti, ir svītrojams vārds „labprātīgi”.

Grozījumi saistībā ar atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem

Eiropas Savienības tiesību akti, par kuriem sagatavoti atsevišķi grozījumi CPL, ir spēkā jau šobrīd. Piemērojot šos instrumentus praksē, identificētas atsevišķas CPL normas, kuras būtu precizējamas, lai nodrošinātu pārskatāmāku un efektīvāku šo Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.

Grozījumi CPL 376.pantā (saistībā ar kredītiestādes maksātnespēju)

Šobrīd saskaņā ar CPL 376.panta pirmo daļu ir noteikts – ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas  norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu –  maksātnespējas  pieteikuma iesniegšanas  dienu  vai pierādīto faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu. Šāds regulējums faktiski ļauj tiesai atzīt kredītiestādi par maksātnespējīgu, piemēram, mēnesi pirms tiesas sprieduma pasludināšanas, tādējādi   radot  iespējamus  zaudējumus  un neskaitāmus tiesvedības  procesus  par  šajā  laikā  ar maksātnespējīgās kredītiestādes starpniecību veiktajiem norēķiniem.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Likumprojekta mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību, kā arī CPL normu saskaņošana ar Latvijai saistošajiem daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Likumprojekts risina nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, kas pieņemti lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai, piespiedu izpildes jautājumus. CPL attiecībā uz izpildes jautājumiem tiek lietoti termini „parādnieks” un „piedzinējs”, kas pirmajā mirklī varētu  šķist nepiemēroti attiecībā uz nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi. Tomēr jāsecina, ka CPL termini „parādnieks” un „piedzinējs” nav attiecināmi tikai uz mantiskām vērtībām. CPL tiesas spriedumu izpildes procesā, kas neattiecās uz spriedumiem par mantas piedziņu lieto terminu „ar tiesas sprieduma uzlikto darbību izpildīšana”, piemēram, CPL 620.pants - Sekas, kas rodas, ja neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības. Ar grozījumiem CPL, kas paredz nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ viņa dzīvesvietas valstī izpildi, tiek ne tikai izstrādāta jauna CPL nodaļa, bet uz šīm darbībām atsevišķos gadījumos (piemēram, CPL 549.pants – Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi) attiecināmas arī vispārējās normas no CPL E daļas „Tiesas spriedumu izpilde”, kuras attiecās gan uz spriedumiem par mantas piedziņu, gan noteiktu darbību izpildi. Līdz ar to jau šobrīd uz darbībām, kas attiecās uz personu (piemēram, CPL 74.¹. nodaļa - Personu un mantas izlikšana no telpām), izpildes procesa ietvaros tiek lietoti termini „piedzinējs” un „parādnieks”. Jaunu terminu ieviešana lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai izjauktu CPL izveidoto sistēmu un tas varētu radīt neskaidrības tiesību normu piemērotājiem (piemēram, tiesnešiem un tiesu izpildītājiem). Minētais savukārt varētu apdraudēt procesa norisi un līdz ar to arī bērna interešu aizsardzību. Ņemot vērā minēto, nolemts saglabāt terminus „parādnieks” un „piedzinējs” arī  attiecībā uz nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi.  

1) Grozījumi CPL 11.pantā, papildinot tā pirmo daļu ar 5.punktu paredz, ka arī lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī (77.¹ nodaļa) un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (77.² nodaļa) turpmāk izskatīs slēgtā tiesas sēdē. Šādu grozījumu nepieciešamība ir pamatojama ar to, ka šīs lietu kategorijas ir ļoti sensitīvas, jo skar bērnu un bērna labākās intereses. Tāpēc, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību un novērstu psiholoģisku kaitējumu, kas bērnam vai citiem lietas dalībniekiem var rasties no tā, ka tiesas sēdē piedalās svešas personas, tostarp arī masu informācijas līdzekļi, turpmāk šo lietu kategorijas tiks izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.

2) Grozījumi CPL 131.pantā, papildinot tā pirmo daļu, paredz, ka pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī (77.¹ nodaļa) un lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (77.² nodaļa) tiesnesis pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamajā dienā. Šie grozījumi ir cieši saistīti ar grozījumiem CPL 77.¹ nodaļā un 77.² nodaļā, kurās tiek ieviesta paātrināta šo lietu izskatīšanas kārtība, proti, atbilstoši grozījumiem tiek paredzēts, ka termiņš katrai instancei lietas izskatīšanai tiek noteikts, ne garāks par 15 dienām pēc lietas ierosināšanas attiecīgajā instancē. Un tādēļ, lai šīs lietu kategorijas varētu izskatīt samērā īsā termiņā, ir nepieciešams arī regulējums tam, lai paātrināti tiktu pieņemts viens no CPL 131.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā, ko attiecīgi arī nodrošina grozījumi CPL 131.pantā. 

3) Grozījumi CPL 543.pantā, papildinot tā pirmās daļas 7. punktu, paredz, ka attiecībā uz lēmumiem par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), izpildu rakstā papildu jau 543.pantā paredzētajam tiesnesis norāda arī ziņas par bērnu - vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu. Šī informācija izpildu rakstā ir nepieciešama tādēļ, ka līdz ar grozījumiem CPL 549.pantā tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī), savukārt informācija par bērnu un tā atrašanās vietu būs iekļauta izpildu rakstā.

4) Līdz ar grozījumiem CPL 549.pants tiek papildināts ar 2.² daļu. Saskaņā ar šiem grozījumiem tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), vai CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tā kā šajās lietu kategorijās izpilde ir saistīta ar pašu bērnu, proti, ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, tad parādnieka dzīvesvietai, mantas atrašanās vietai vai darba vietai izpildu procesā nav būtiska nozīme.

          Pie tam šie grozījumi paredz, ka, ja tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības, saņemot šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, izpildu darbību veikšanai tiek piemērota šā likuma 74.³ nodaļa. Tātad, ja tiek saņemta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu – apliecība par saskarsmes tiesībām, vai 42.panta 1.punktu – apliecība par bērna atpakaļatdošanu, tiek piemērota CPL jauna 74.³ nodaļa „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta”. Attiecībā uz šo apliecību, kurām saskaņā ar CPL 540.panta 8.punktu ir izpildu dokumentu spēks Latvijā, piespiedu izpildi Latvijā vienmēr ir jāpiemēro CPL jaunā 74.³ nodaļa neatkarīgi no tā, vai šīs apliecības jau ir izpildītas vai tiek pildītas ārvalstī. Jo var būt situācijas, kad izpilde kādā valstī jau būs notikusi, pamatojoties uz kādu no šīm apliecībām, taču jau pēc kāda laika bērns tiks atkārtoti pārvietots, piemēram, uz Latviju. Tad arī šajā gadījumā, pamatojoties uz vienu no šīm apliecībām, būs jāuzsāk piespiedu izpilde Latvijā. 

           5) Grozījumi CPL 555.pantā, papildinot tā pirmo daļu, paredz, ka tostarp arī lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts, izņemot, ja izpildei saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, kurā nav norādīts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei (620.¹¹ pants). Jāatzīmē, ka šis grozījums ir cieši saistīts ar CPL jauno 74.³ nodaļu „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta”, kurā ir paredzēts regulējums nolēmumu piespiedu izpildei, lai nogādātu bērnu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Atbilstoši šajā nodaļā paredzētajam, nolēmumu piespiedu izpilde notiek bez parādnieka informēšanas, tāpēc paziņojums par pienākumu izpildīt spriedumu parādniekam nav jāsūta, izņemot, ja izpildei saņemts CPL 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, kurā nav norādīts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei (620.¹¹ pants), ko arī attiecīgi paredz grozījumi CPL 555.panta pirmajā daļā. 

6) Ar grozījumiem CPL 557.pantā, kas tiek papildināts ar 6.¹ punktu, tiek ieviests jauns piespiedu izpildes līdzeklis - bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

7) Grozījumi 559.panta „Izpildu darbību atlikšana” pirmajā daļā, aizstājot vārdus un skaitļus „vai 644.¹ pantu” ar vārdiem un skaitļiem „ ,644.¹ vai 620.¹⁵ pantu”, ir saistīti ar CPL jaunās 74.³ nodaļas „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta” 620.¹⁵ pantu „Nolēmuma izpildes atlikšana”, kas papildus CPL 554.pantā noteiktajam, paredz tiesu izpildītājam tiesības iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), vai rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu, kā arī nosaka kārtību, kādā tiesa pieņem lēmumu saistībā ar šo tiesu izpildītāja priekšlikumu.

8) Grozījumi CPL 560.panta pirmajā daļā, kas tiek papildināta ar 6.¹ punktu, un grozījumi CPL 562.panta pirmajā daļā, kas tiek papildināta ar 6.¹ punktu, ir cieši saistīti ar CPL jaunās 74.³ nodaļas „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta” 620.¹³ panta  otro,  trešo un ceturto daļu. Saskaņā ar CPL 620.¹³ panta trešo daļu tad, kad lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams iegūt informāciju par bērna dienas režīmu, jo bērna atrašanās vieta nav zināma, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar CPL 569. ¹ pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību. Taču nereti bērna meklēšana aizņem ilgu laiku, tāpēc šādā gadījumā nav iespējams turpināt izpildes lietvedību un izpildes lietvedība ir jāaptur. Jāatzīmē arī tas, ka pat tajos gadījumos, kad bāriņtiesai izdodas noskaidrot bērna dienas režīmu, par ko attiecīgi tiek informēts tiesu izpildītājs (CPL 620.¹³ panta otrā  vai trešā daļa), pati piespiedu izpilde ne vienmēr var būt iespējama. Un tas notiek parasti tad, kad tiesu izpildītāja norādītajās vietās un laikos, kurā jānotiek nolēmuma piespiedu izpildei (CPL 620.¹³ panta ceturtā  daļa), bērns nav sastapts. Tādēļ arī šādā gadījumā tiesu izpildītājam jāaptur izpildes lietvedība. Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību abos minētajos gadījumos līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai.

9) Grozījumi CPL 565.panta pirmajā daļā, kas tiek papildināta ar 7.punktu un 8.punktu, paredz gadījumus, kad izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam. Attiecībā uz 7.punktu jāmin, ka tas notiek gadījumos, ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārvalstīs. Nav izslēgti tie gadījumi, kad parādnieks centīsies bērnu izvest no Latvijas arī nolēmuma piespiedu izpildes procesā, tāpēc var gadīties situācijas, kad piespiedu izpildes procesā tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta vairs nav Latvijā, bet ārvalstīs. Tādēļ šādā gadījumā izpildu dokuments tiks izsniegts atpakaļ piedzinējam. Attiecībā uz 8.punktu jāmin, ka izpildu dokumentu izsniedz  atpakaļ piedzinējam, ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kurā viņam nododams bērns, vai piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai, kad satikties ar bērnu ar mērķi atjaunot saikni starp piedzinēju un bērnu.

10) CPL tiek papildināts ar 569. ¹ pantu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu. Šis pants ir līdzīgs CPL 569.pantam par parādnieka meklēšanu, taču ar dažām būtiskām atšķirībām. Pirmkārt, šis pants tiks piemērots tikai lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), vai gadījumos, kad ir saņemts CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments. Otrkārt, tiesu izpildītājs, nevis ieinteresētā puse, varēs izteikt lūgumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību, ja bērna vai bērna un parādnieka atrašanās vieta nav zināma. Jāatzīmē, ka var būt gadījumi, kad bāriņtiesa nevar noskaidrot bērna dienas režīmu, jo bērna atrašanās vieta nav zināma (CPL 620.¹³ panta trešā daļa), vai tiesu izpildītāja norādītajās vietās un laikos, kurā jānotiek nolēmuma piespiedu izpildei (CPL 620.¹³ panta ceturtā  daļa), bērns nav sastapts. Līdz ar grozījumiem CPL 560.panta pirmajā daļā, kas tiek papildināta ar 6.¹ punktu, un grozījumiem CPL 562.panta pirmajā daļā, kas tiek papildināta ar 6.¹ punktu, šādos gadījumos tiesu izpildītājam jāaptur izpildes lietvedība līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai. Taču, lai bērna vai bērna un parādnieka atrašanās vieta tiktu noskaidrota, tiesu izpildītājs saskaņā ar CPL 569. ¹ pantu būs tiesīgs lūgt tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību. Var rasties jautājums, kāpēc jāmeklē arī parādnieks, kāpēc nevarētu iztikt tikai ar bērna meklēšanu. Jāatzīmē, ka nereti parādnieks būs tas, kas slēps bērnu vai viņa rīcībā būs informācija par to, kur bērns atrodas. Tāpēc arī parādnieka meklēšana var atvieglot bērna atrašanās vietas noskaidrošanu, jo tieši bērna atrašanās vietai ir būtiska nozīme, lai izpildītu nolēmumu – nogādātu atpakaļ bērnu.

11) CPL tiek papildināts ar 74.³ nodaļu „Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta”, kura sastāv no četriem, bet ļoti būtiskiem pantiem par to, kā Latvijā notiek nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde.

620.¹⁰ pants paredz regulējumu par nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes izdevumiem un to segšanas kārtību. Būtiskākais ir tas, ka tieši piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā valsts nodevu un iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu iespējamo nolēmuma izpildes izdevumu segšanai tādā apmērā, kāds nepieciešams nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes uzsākšanai. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma sedz papildu nepieciešamos iespējamos nolēmuma izpildes izdevumus. Pie tam, ja piedzinējs nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās, viņam ir pienākums segt arī tos izdevumus, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tai skaitā, izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ceļa izdevumus un izdevumus, kas saistīti ar bērna pārvietošanu uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, kā arī citus izdevumus. Taču minētos izdevumus tiesu izpildītājs nekavējoties pēc bērna nodošanas bāriņtiesas pārstāvim pārskaita bāriņtiesas norādītajā kontā, jo atbilstoši CPL 620.¹³ panta desmitajai daļai, ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai bērna nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, un attiecīgie naudas līdzekļi būs nepieciešami bāriņtiesas pārstāvim, lai nodrošinātu bērna nogādāšanu. Jāatzīmē, ka CPL neizslēdz, ka nolēmuma piespiedu izpildē piedalās nevis pats piedzinējs, bet tā pārstāvis, kam uzticēta bērna nogādāšanu atpakaļ uz bērna dzīvesvieta valsti, tādēļ šādā gadījumā piedzinējam nav pienākums segt arī tos izdevumus, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tai skaitā, izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ceļa izdevumus un izdevumus, kas saistīti ar bērna pārvietošanu uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, kā arī citus izdevumus. Būtiski arī ir tas, ka, ja izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ piedzinējam, (atbilstoši CPL 565.panta pirmās daļas 7. un 8.punktam, tas būs iespējams tajos gadījumos, ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārvalstīs, vai ja piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kurā viņam nododams bērns, vai piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai, kad satikties ar bērnu ar mērķi atjaunot saikni starp piedzinēju un bērnu) naudas līdzekļi, ciktāl tie nav izlietoti nolēmuma izpildei, tiek atmaksāti piedzinējam.

           Tātad, atbilstoši 620.¹⁰ pantā paredzētajam, nolēmuma piespiedu izpilde notiek uz piedzinēja rēķina, taču vēlāk ar nolēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no parādnieka.  

          Vienlaikus jāatzīmē, ka šis pants paredz samērā vispārīgu regulējumu, tāpēc nākotnē tiks izstrādāts arī Ministru kabineta regulējums, kas detalizēti noteiks šo izdevumu apmēru un to segšanas kārtību.

Jauns 620.¹¹ pants „Paziņojums par pienākumu  izpildīt nolēmumu, ja izpildei saņemts CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments” paredz, ja CPL 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā, kas varbūt saņemts arī no ārvalsts, nav norādīts termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs, saņemot izpildei CPL 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, CPL 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Paziņojumā termiņš izpildīt nolēmumu nosakāms ne garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Tiesu izpildītājs paziņojumā brīdina parādnieku, ka, ja nolēmums netiks izpildīts, tiesa piemēros naudas sodu un tiks veikta piespiedu izpilde saskaņā ar CPL paredzēto regulējumu, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Minētā 620.¹¹ panta būtība un mērķis ir garantēt, arī, ja izpildei saņemts CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, parādniekam tiesības pašam izpildīt nolēmumu līdzīgi, kā tas ir, ja tiek pieņemts lēmums CPL 644.¹⁹ pantā noteiktajā kārtībā, t.i., kad tiesa paredz lēmumā laiku lēmuma labprātīgai izpildei.

Jauns 620.¹² pants paredz sekas, kas rodas lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā saskaņā ar CPL 644.¹⁹ pantu vai šā likuma 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā norādītajā termiņā vai kad notecējis šā likuma 620.¹¹ pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš. Līdz ar grozījumiem CPL 644.¹⁹ pantā tiek ieviests, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ir jāpilda labprātīgi, tāpēc arī tiesai lēmumā jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtība. Līdz ar jauna  - 620.¹¹ panta ietveršanu CPL, tiek paredzēts, ka, ja CPL 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā, kas varbūt saņemts arī no ārvalsts, nav norādīts termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs, saņemot izpildei CPL 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, CPL 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Paziņojumā termiņš izpildīt nolēmumu nosakāms ne garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Taču ne vienmēr var paļauties uz to, ka parādnieks lēmumu izpildīs labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā, tāpēc 620.¹² pantā tiek paredzētas sekas, kas rodas lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā, proti, tiek ieviesta naudas soda uzlikšanas kārtība parādniekam.

          Jāatzīmē, ka CPL 620.¹² pants izstrādāts, ņemot par pamatu CPL 620.pantu par sekām, kas rodas, ja neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības. Taču CPL 620.¹² pants paredz dažas būtiskas atšķirības, īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar CPL 77.² nodaļu. Pirmkārt, tiesu izpildītājs, saņemot izpildei lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, kas pieņemts saskaņā ar CPL 77.² nodaļu, informē rajona (pilsētas) tiesu, kura pieņēmusi minēto lēmumu, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, lēmumā norādītajā termiņā nav labprātīgi izpildīts. Tas nozīmē, ka šajās lietu kategorijās tiek mainīta CPL 620.panta otrajā daļā paredzētā lietu piekritība, kas paredz, ka sastādīto aktu par sprieduma neizpildīšanu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas. Lietās par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, uzlikt naudas sodu kompetenta būs tā tiesa, kas pieņēmusi lēmumu, piemērojot CPL 77.² nodaļu (Jāatzīmē, ka ja no ārvalstīm saņemts CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, kompetenta gan būs tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais CPL 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments.). Otrkārt, tiesai gan lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā saskaņā CPL 644.¹⁹ pantu vai CPL 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā norādītajā termiņā, gan, kad notecējis šā likuma 620.¹¹ pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš, būs jāuzliek parādniekam naudas sods piecsimt latu apmērā. Šāda summa ir paredzēta CPL 620.panta piektajā daļā, taču tā ir paredzēta par otrreizējo un atkārtoto sprieduma neizpildīšanu. Taču šajās lietu kategorijās summa tiek noteikta uzreiz piecsimt latu apmērā. Šāds soda apmērs tiek ieviests, lai mudinātu parādnieku tomēr izpildīt lēmumu labprātīgi.  Treškārt, atbilstoši CPL 620.¹² panta otrajai daļai jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, kā tas ir, piemēram, paredzēts CPL 620.panta ceturtajā daļā. Ceturtkārt, saskaņā ar CPL 620.¹² pantu par tiesas lēmumu nevar iesniegt blakus sūdzību, kā tas ir, piemēram, paredzēts CPL 620.panta septītajā daļā.

         Taču var rasties jautājums par to, kāda tad ir parādnieka tiesību aizsardzība, ja tam tomēr tiek uzlikts naudas sods piecsimt latu apmērā, kuram viņš/viņa nepiekrīt un vēlas to apstrīdēt, bet saskaņā ar CPL 620.¹² pantu blakus sūdzību nevar iesniegt. Parādnieks, kuram  uzlikts naudas sods saskaņā ar CPL 620.¹² panta pirmo daļu, savu tiesību aizsardzībai, līdzīgi  kā tas paredzēts CPL 68.pantā, saskaņā ar CPL 620.¹² panta ceturto daļu  var lūgt tiesu atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Tas nozīmē, ka parādniekam, kuram tiks uzlikts naudas sods, jebkurā gadījumā pastāv iespēja savu tiesību aizsardzībai.

Jauns CPL 620.¹³ pants paredz nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes kārtību. Jāatzīmē, ka šis pants, izņemot tā pirmo daļu, ir piemērojams paralēli CPL 620.¹² panta piemērošanai. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs, stājoties pie piespiedu izpildes, gan informē rajona (pilsētas) tiesu par to, ka lēmums nav ticis labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā izpildīts, lai tiesa varētu uzlikt parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā, gan arī stājas pie šā lēmuma piespiedu izpildes. Taču nav jāaizmirst, ka, saņemot šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, tiesu izpildītājs varēs stāties pie piespiedu izpildes un informēt tiesu, lai tā varētu uzlikt sodu tikai tad, kad būs notecējis CPL 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā norādītais labprātīgas izpildes termiņš, ja tāds ir norādīts, vai kad notecējis šā likuma 620.¹¹ pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš.

          Iespējams, sākotnēji šķiet, ka CPL 620.¹³ pantā ir paredzēta tāda kā instrukcija nolēmuma piespiedu izpildei, detalizēti sadalot personu, kuras piedalās nolēmuma piespiedu izpildē, funkcijas. Taču jāatzīmē, ka nolēmuma piespiedu izpildei, kura ir saistīta ar bērnu un viņa labākajām interesēm, jābūt pēc iespējas skaidrai, savukārt to personu funkcijām, kuras piedalās nolēmuma piespiedu izpildē, jābūt pēc iespējas detalizētām, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību un novērstu psiholoģisku kaitējumu bērnam nolēmuma piespiedu izpildes procesā.

          Vispirms, ja piedzinējs iesniedzis izpildei CPL 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu un tajā norādīts termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs stājas pie nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes, tikai tad, kad notecējis šajā dokumentā norādītais termiņš lēmuma labprātīgai izpildei. Minēto nepieciešams noteikt, jo CPL 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu var izsniegt līdz ko pieņemts attiecīgs lēmums, negaidot, kad notecēs lēmumā noteiktais termiņš labprātīgai izpildei. Minētais atšķiras no CPL noteiktās, kārtības, kas paredz, ka izpildu rakstu tiesa izsniedz tikai tad, kad notek nolēmumā paredzētais nolēmuma  labprātīgas izpildes termiņš.   

Vispirms, stājoties pie nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un par to nekavējoties informēt tiesu izpildītāju. Bāriņtiesai pēc iespējas detalizēti būtu jānoskaidro bērna dienas režīms, piemēram, kādu dienas daļu bērns pavada mājās, skolā, bērnudārzā vai kādās citās aktivitātēs, pie tam šai informācijai nebūtu jāaprobežojas tikai ar bērna vienas dienas režīma noskaidrošanu, bet pēc iespējas vairāku dienu režīma vai pat bērna nedēļas režīma noskaidrošanu, ja šādu informāciju ir iespējams iegūt 15 dienu laikā. Bērna dienas režīma noskaidrošana ir nepieciešama tādēļ, lai tiesu izpildītājs noteiktu laikus un vietas, kur notiks nolēmuma piespiedu izpilde.

          Var izrādīties, ka bērna dienas režīmu bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot, jo nav zināma bērna atrašanās vieta. Tādā gadījumā bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar CPL 569. ¹ pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību. Saņemot informāciju no policijas par bērna atrašanās vietu, kas nav tiesu izpildītāja amata vietai noteiktās robežās (iecirknī), tiesu izpildītājs nekavējoties izpildu lietu izpildes turpināšanai pārsūta tiesu izpildītājam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) bērns atrasts. Attiecīgais tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un par to nekavējoties informēt tiesu izpildītāju.

Kā jau tika minēts, saņemot informāciju no bāriņtiesas par bērna dienas režīmu, tiesu izpildītājs 15 dienu laikā nosaka laikus un vietas, kur notiks nolēmuma piespiedu izpilde. Visas 74.³ nodaļā noteiktās izpildu darbības jāveic bērna interesēs tā, lai veicinātu bērna nodošanu piedzinējam un pēc iespējas ātrāk izpildītu nolēmumu.

Tiesu izpildītājs rakstveidā, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūtot ar Tieslietu ministrijas starpniecību, paziņo piedzinējam par nolēmuma piespiedu izpildes vietām un laikiem, kā arī viņa tiesībām piedalīties pie izpildu darbībām. Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 funkciju īstenošanas nolūkos starpniecība jo īpaši ir būtiska tad, kad piedzinēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir ārvalstīs, bet Latvijā piedzinējam nav pārstāvis. Tādejādi, lai informētu piedzinēju, Tieslietu ministrijas starpniecība jo īpaši var būt efektīva, jo tā, sazinoties ar ārvalsts centrālo iestādi, izmantojot ātrākus līdzekļus, var maksimāli ātri informēt piedzinēju par nolēmuma piespiedu izpildes vietām un laikiem, kā arī viņa tiesībām piedalīties pie izpildu darbībām. Būtiski ir arī tas, ka par piespiedu izpildes uzsākšanu tiesu izpildītājs parādnieku neinformē. Tātad, nolēmuma piespiedu izpilde notiek bez parādnieka informēšanas. Parādnieka neinformēšana par nolēmuma piespiedu izpildi garantēs efektīvāku nolēmuma izpildi, jo informāciju par nolēmuma piespiedu izpildi parādnieks varētu izmantot ļaunprātīgi, proti, izvairoties no nolēmuma piespiedu izpildes noteiktos laikos un vietās, slēptu  bērnu.

           Tālāk par nolēmuma piespiedu izpildes vietām un laikiem tiesu izpildītājs paziņo bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu bāriņtiesas pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata pieaicina psihologu nolēmuma piespiedu izpildē. Jāatzīmē, ka nepieciešamība nolēmuma piespiedu  izpildes procesā psihologu pieaicināt ir jāizvērtē bāriņtiesai, jo nepieciešamība psihologam piedalīties nolēmuma piespiedu izpildes procesā var būt atkarīga no daudziem apstākļiem, piemēram, bērna vecuma, psiholoģiskā stāvokļa. Vienā gadījumā psihologa dalība varētu būt svarīga un nepieciešama, otrā gadījumā bērna nodošana varētu tikt nodrošināta, arī nepieaicinot psihologu, jo var izrādīties grūti sniegt palīdzību bērnam nolēmuma piespiedu izpildes procesā, ja psihologs ar bērnu līdz fiziskās nodošanas brīdim nebūs strādājis vispār. 

          Pašā nolēmuma piespiedu izpildē piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Nolēmuma piespiedu izpildes laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, ar mērķi pārliecināt atdot bērnu bāriņtiesas pārstāvim vai piedzinējam, ja viņš piedalās piespiedu izpildē, kā arī sagatavot bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Pārrunām nolēmuma piespiedu izpildē ir jo īpaši būtiska nozīme, jo pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, ir vērstas uz to, lai bērnam netiktu nodarīts psiholoģisks kaitējums nolēmuma piespiedu izpildes procesā. Policijas pārstāvji nolēmuma piespiedu izpildes laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja dotajiem rīkojumiem.

          Var gadīties, ka ir atteikts ielaist tiesu izpildītāju ēkās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, šajā gadījumā tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim.

          Gadījumā, ja nolēmuma piespiedu izpildē piedalās piedzinējs, bērns tiek nodots piedzinējam. Taču, ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai bērna nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Šajā gadījumā turpmākās darbības bērna nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, veiks bāriņtiesas pārstāvis. Turpmāko darbību uzskaitījums, ko varētu veikt bāriņtiesas pārstāvis, CPL netiek paredzēts. Vispārīgs to raksturojums tiks atspoguļots Bāriņtiesu likumā. Turpmākās darbības, ko veiks bāriņtiesas pārstāvis, ir atkarīgas no katras atsevišķas situācijas, piemēram, iespējams, bāriņtiesas pārstāvim būs nepieciešama Tieslietu ministrijas kā centrālās iestādes Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 funkciju īstenošanas nolūkos palīdzība vai, piemēram, kādas valsts diplomātiskā vai konsulārā palīdzība, vai pat bērna īslaicīga nogādāšana krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, lai veiktu biļešu un viesnīcu rezervāciju, lai nodrošinātu bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Un tikai tad, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts.

Jauns 620.¹⁴ pants paredz tiesu izpildītāja rīcību gadījumā, ja nolēmums par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, netiek pildīts. Atbilstoši 620.¹⁴ pantā paredzētajam, ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.¹³ panta otrajā  daļā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja norādītajās vietās un laikos bērns nav sastapts (620.¹² panta ceturtā  daļa), tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma piespiedu izpildes. Lai sauktu parādnieku pie kriminālatbildības, ir piemērojams Krimināllikuma 168.pants par nepilngadīgā neatdošanu un bērna atšķiršanu no mātes, tēva un aizbildņa.  Taču, ņemot vērā to, ka praksē šis pants vispār nav bijis piemērots, tas tuvākajā laikā kopumā tiks modernizēts, kā arī pielāgots CPL 620.¹⁴ pantā paredzētajam.

Jauns 620.¹⁵ pants „Nolēmuma izpildes atlikšana”  paredz, ka papildus CPL 554.pantā noteiktajam, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), vai rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu, ja: 1) saņemta slimnīcas vai psihiatra izziņa, kas apliecina, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ, vai; 2) kopš bērna prettiesiskas pārvietošanas ir pagājis vairāk kā 1 gads un bērns iebilst pret nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, un saņemts bāriņtiesas pieaicināta psihologa atzinums, ka nepieciešams laiks saiknes starp bērnu un piedzinēju atjaunošanai. 620.¹⁵ pants paredz arī kārtību, kādā tiek izskatīts minētais tiesu izpildītāja pieteikums un, ka, taisot lēmumu atlikt nolēmuma izpildi, tiesa lēmumā norāda parādnieka, piedzinēja un bērna pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, kā arī gadījumos, kad nepieciešams laiks saiknes starp bērnu un piedzinēju atjaunošanai, kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju. 620.¹⁵ pants paredz, ka par tiesas lēmumu atlikt nolēmuma izpildi var iesniegt blakus sūdzību. Jaunais 620.¹⁵ pants nepieciešams, lai identificētu šajās sensitīvajās lietu kategorijās gadījumus, kad iespējams izpildi atlikt. 

12) Grozījumi CPL 644.⁷ pantā un 644.¹⁵ pantā pēc savas būtības ir līdzīgi, jo paredz, ka gan pieteikumā par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā, gan pieteikumā par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, pieteicējs norāda korespondences adresi Latvijā saziņai ar tiesu (tiesas dokumentu saņemšanai). Šo grozījumu mērķis ir saistīts ar turpmākiem grozījumiem CPL, kas ievieš, ka šos pieteikumus izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas. Tādējādi, lai šos pieteikumus varētu izskatīt paātrinātā kārtībā, ir nepieciešams, lai pieteicējs pieteikumos norādītu korespondences adresi saziņai ar tiesu jeb tiesas dokumentu saņemšanai, jo nereti pieteicēji ir personas no ārvalstīm, un šādā gadījumā saziņa ar tiesu aizņem ilgāku laiku, un pieteikumus nevar izskatīt paātrinātā kārtībā. Pie tam korespondences adrese Latvijā var būt, piemēram, gan pieteicēja pārstāvja adrese, gan kāda radinieka vai tuvinieka adrese, bet galvenais, lai pieteicējs ar šīs adreses palīdzību būtu sasniedzams saziņai ar tiesu.   

  13) Ņemot vērā to, ka CPL 644.⁹ pantā par pieteikuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā izskatīšanu bija nepieciešams izdarīt vairākus būtiskus grozījumus, šis pants tiek izteikts jaunā redakcijā. Būtiskākie grozījumi ir saistīti, pirmkārt, ar to, ka šādu pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas. Šā grozījuma nepieciešamību pamato tas, ka nereti pieteikums tiek skatīts ilgākā laika periodā, taču, izskatot šo pieteikumu, tiesai ir tikai jākonstatē fakts, vai bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī. Saskaņā ar Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 noteikumiem bērna pārvietošanas vai aizturēšanas prettiesiskumu konstatē, ja ir pārkāpti aizgādības vai aizbildnības tiesību rašanās pamati, kas var tikt nodibināti ar likumu, ar tiesas vai administratīvu nolēmumu vai ar pušu vienošanos. Līdz ar to, izskatot šo pieteikumu, tiesa neizskata lietu pēc būtības, bet tikai konstatē bērna pārvietošanas vai aizturēšanas prettiesiskumu, izvērtējot, vai ir noticis aizgādības vai aizbildnības tiesību pārkāpums, attiecīgi to izsecinot no likuma, nolēmuma vai pušu vienošanās. Tādēļ, lai pieteikums netiktu skatīts ilgāku laiku, tiesai šis pieteikums būs jāizskata 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas.

Otrkārt, CPL 644.⁹ pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu, kas paredz, ka, ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas Latvijā, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Var būt situācijas, ka, izskatot pieteikumu, tiesa konstatē, ka bērns tomēr atrodas Latvijā, nevis citā valstī, tādēļ turpmāk izskatīt pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā nav pamata un līdz šim CPL nebija paredzēta tiesas rīcība šādos gadījumos. Līdz ar to ar grozījumiem CPL 644.⁹ pantā tiek paredzēts, ka šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

Treškārt, būtiski tiek grozīta līdzšinējā CPL paredzētā kārtība par lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāmību un pārsūdzību. Līdz šim CPL 644.⁹ pants paredzēja, ka lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavējoties un to, ka par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Šā lēmuma izpilde ir saistīta ar to, ka Tieslietu ministrija kā centrālā iestāde Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 funkciju īstenošanas nolūkos pārsūta šo lēmumu ārvalsts kompetentajai iestādei, lai tā izlemtu jautājumu, vai bērnam ir vai nav jāatgriežas Latvijā. Taču prakse liecina, ka šī kārtība rada problēmas, proti, tad, kad lēmums ir nekavējoties izpildāms un, ja par to ir iesniegta blakus sūdzība, var būt situācijas, ka Tieslietu ministrija pārsūtīs lēmumu un ārvalsts kompetentā iestāde jau uzsāks lemt par to, vai bērnam ir jāatgriežas vai nav jāatgriežas Latvijā, taču vēlāk pārsūdzības instancē Latvijā, izskatot blakus sūdzību, nolems, ka pieprasījums ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā nav jāiesniedz, jo nav konstatēta bērna prettiesiska aizvešana vai aizturēšana. Līdz ar to CPL 644.⁹ pants papildināts ar jaunu sesto un septīto daļu, kas paredz, ka par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas un to, ka pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, tādējādi izslēdzot iespēju izpildīt lēmumu nekavējoties.

Ceturtkārt, precizēts, ka bāriņtiesai pieteikuma izskatīšanas procesā ir CPL 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

14) Līdz ar grozījumiem CPL 644.¹⁰ panta pirmā daļa  papildināta ar jaunu pirmo teikumu, kas paredz, ka apgabaltiesa blakus sūdzību izskata 15 dienu laikā pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Līdz ar to šie grozījumi un to pamatojums ir līdzīgs tam, kas attiecas uz grozījumiem CPL 644.⁹ panta pirmajā daļā par pieteikuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā izskatīšanas termiņiem.

15) Ņemot vērā to, ka CPL 644.¹⁷ pantā par atbildētāja un bērna meklēšanu bija nepieciešams izdarīt vairākus būtiskus grozījumus, šis pants izteikts jaunā redakcijā. Līdz šim CPL 644.¹⁷ pants neparedzēja tiesas rīcību tiem gadījumiem, ja pieņemts lēmums par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību, proti, nebija skaidrs, vai tiesai ir jāturpina izskatīt pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai tomēr tiesai ir jāuzgaida, līdz bērns vai atbildētājs tiek atrasts. Līdz ar šiem grozījumiem šīs neskaidrības tiek atrisinātas, jo CPL 644.¹⁷ pants papildināts ar jaunu otro un trešo daļu, kas paredz, ka tiesa aptur tiesvedību, ja pieņemts lēmums par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību un to, ka tiesvedība tiek apturēta līdz bērns vai atbildētājs tiek atrasts.

16) Būtiski grozīts CPL 644.¹⁹ pants par pieteikuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izskatīšanu.

Pirmkārt, grozījumi CPL 644.¹⁹ panta pirmajā un ceturtajā daļā ir cieši saistīti ar grozījumiem CPL 644.²⁰ pantā par lēmuma spēkā stāšanos un pārsūdzēšanu un grozījumiem CPL 644.²¹ panta pirmajā daļā par blakus sūdzības izskatīšanu. Šobrīd esošais regulējums rāda ievērojamas grūtības un neskaidrības praksē. Līdz šim tika paredzēts, ka blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Taču nebija skaidrs, vai persona ir tiesīga iesniegt pieteikumu tiesai par lēmuma izpildes atlikšanu, ņemot vērā to, ka CPL 644.²⁰ pants paredzēja, ka blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Pie tam, ja lēmums ir nekavējoties izpildāms un ja par to iesniedz blakus sūdzību, lēmumu turpina izpildīt, un var būt situācijas, kad izpilde jau būs pabeigta, bet vēlāk pārsūdzībā nolems, ka bērnam nav jāatgriežas. Tas, savukārt, nozīmē, ka bērns tiks pārvadāts no vienas valsts uz otru, kas neatbilst bērna labākajām interesēm. Tāpēc grozījumi CPL 644.²⁰ pantā paredz, ka par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas un to, ka pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties. Vienlaikus jāatzīmē, ka Regulas Nr.2201/2003 11.panta 3.punkta prasība ir tāda, ka lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa pieņem sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, taču kā norādīts Praktiskajā rokasgrāmatā Padomes Regulas (EK) Nr.2201/2003 piemērošanai[1], dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šādi lēmumi ir izpildāmi, piedāvājot vairākus variantus, kā to ar nacionālajiem tiesību aktiem var panākt. Viens no Praktiskajā rokasgrāmatā piedāvātajiem variantiem Latvijā pastāvēja līdz šim, proti, ka lēmums ir nekavējoties izpildāms, neskatoties uz to pārsūdzību, taču kā tika norādīts iepriekš, šis regulējums praksē radīja grūtības. Otrs variants, ko piedāvā Praktiskā rokasgrāmata, ir neparedzēt lēmuma pārsūdzību. Tas nav regulējums, ko piedāvā grozījumi CPL. Trešais variants, ko piedāvā Praktiskā rokasgrāmata, ir pieļaut pārsūdzību, tādējādi atliekot lēmuma izpildi, taču tad dalībvalstīm ir jānodrošina paātrināta pārsūdzības izskatīšana, tādējādi nodrošinot sešu nedēļu termiņa ievērošanu. Tādēļ līdz ar grozījumiem CPL 644.¹⁹ panta pirmajā un ceturtajā daļā un 644.²⁰ pantā tiek noteikts termiņš katrai instancei lietas izskatīšanai, ne garāks par 15 dienām pēc lietas ierosināšanas katrā no instancēm, atstājot 10 dienas pārsūdzībai un izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties.

Otrkārt, CPL 644.¹⁹ pants tiek papildināts ar 4.¹ daļu, kas paredz, ka, ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas ārvalstī, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Var būt situācijas, ka, izskatot pieteikumu, tiesa konstatē, ka bērns tomēr atrodas ārvalstī, nevis Latvijā, tādēļ turpmāk izskatīt pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav pamata un līdz šim CPL nebija paredzēta kārtība, kā tiesai rīkoties šādos gadījumos. Līdz ar to ar grozījumiem CPL 644.¹⁹ pantā paredzēts, ka šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

Treškārt, grozījumi CPL 644.¹⁵ panta trešajā daļā un 644.¹⁹ panta astotajā un devītajā daļā ir savstarpēji saistīti. CPL 644.¹⁵ panta trešā daļa papildināta ar jaunu 7.¹ punktu, kas paredz, ka pieteikumā pieteicējs norāda arī to, vai pieteicējs vai viņa pārstāvis piedalīsies lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgā izpildē Latvijas teritorijā. Šī informācija tiesai ir nepieciešama, lai izvērtētu lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes pasākumus. Pie tam šo tiesas rīcību stiprina grozījumi CPL 644.¹⁹ pantā, kur astotajā daļā ir paredzēts, ka lietas izskatīšanas gaitā tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespējamā lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes pasākumiem. Savukārt grozījumi CPL 644.¹⁹ pantā, kas tiek papildināts ar devīto daļu, ir būtiski no tāda aspekta, ka ar tiem tiek ieviests jauns mehānisms, kas līdz šim Latvijā nav pastāvējis attiecībā uz lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi. Tātad, taisot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai lēmumā ir jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību. Savukārt, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību, ja iespējams, tiesai palīdzēs noteikt lietas izskatīšanas gaitā noskaidrotais lietas dalībnieku viedoklis. Lēmumā termiņš labprātīgai izpildei tiesai ir jānosaka ne garāks par 30 dienām no lēmuma stāšanās spēkā dienas. Vienlaikus tiesai lēmumā atbildētājs ir jābrīdina, ka, ja lēmums netiek izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un tiks veikta piespiedu izpilde saskaņā ar šajā likumā paredzēto regulējumu, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Jāatzīmē, ka šis regulējums ir vērsts uz to, lai lēmums tiktu izpildīts labprātīgi, tādējādi tiesai tiek dota iespēja noteikt lēmuma labprātīgas izpildes kārtību vai, ja tas nav iespējams, atstāt atbildētājam rīcības brīvību izpildīt lēmumu labprātīgi, taču tiesas noteiktajā termiņā. Termiņi lēmuma labprātīgai izpildei arī ir ierobežoti ar maksimālo termiņu, proti, 30 dienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tādējādi tiesai, nosakot termiņu lēmuma labprātīgai izpildei, būtu arī jāvērtē, kurā valstī bērnam jāatgriežas un cik daudz laika varētu aizņemt bērna atgriešanās šajā valstī. Grūti pamatot, ka termiņi lēmuma labprātīgai izpildei, lai bērns atgrieztos Lietuvā vai Amerikas Savienotajām Valstīs, būtu nosakāmi vienādi.

Ceturtkārt, līdz ar grozījumiem CPL 644.¹⁹ pantā, kas papildināts ar jaunu desmito daļu, atbildētājam tiek uzlikts par pienākumu nekavējoties paziņot Tieslietu ministrijai kā centrālajai iestādei Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 funkciju īstenošanas nolūkos par savas dzīvesvietas vai atrašanās vietas vai bērna atrašanās vietas maiņu. Šāds pienākums atbildētājam ir uzlikts līdz brīdim, kad lēmums tiek izpildīts. Tieslietu ministrija pēc šo ziņu saņemšanas turpmāk rīkosies ar šīm ziņām atkarībā no situācijas, jo, piemēram, tad, kad vēl piespiedu izpilde netiks uzsākta, bet atbildētājs paziņos par dzīvesvietas vai atrašanās vietas maiņu, tādā gadījumā Tieslietu ministrijai ir jāinformē gan piedzinējs, gan arī tiesa, jo tiesai izpildu rakstā jānorāda gan parādnieka, gan bērna adrese, bet piedzinējam jāiesniedz izpildu raksts pēc bērna atrašanās vietas. Var būt arī situācija, ka piespiedu izpildes process ir uzsākts un bāriņtiesa jau būs uzsākusi bērna dienas režīma noskaidrošanu, bet Tieslietu ministrija šajā laikā saņems informāciju par dzīvesvietas vai atrašanās vietas maiņu, tad šī informācija būs jānosūta bāriņtiesai. Līdz ar to Tieslietu ministrijas darbības ar saņemto informāciju no atbildētāja būs atkarīgas no tā, kurā brīdī šī informācija tiks saņemta. 

Piektkārt, tiek precizēts, ka bāriņtiesai pieteikuma izskatīšanas procesā ir CPL 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

Grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

1) Likumprojekts paredz papildināt CPL ar jaunu 60.¹nodaļu, kas paredz lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās, proti, Regulas Nr.805/2004 19.pantā, Regulas Nr.861/2007 18.pantā un Regulas Nr.1896/2006 20.pantā paredzētajos gadījumos. Ja atbilstoši minētajām regulām (Regulas 861/2007 18.panta 2.punktam, Regulas 1896/2006 20.panta 2.punktam) tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pamats prasīt nolēmuma pārskatīšanu, tad apstrīdētais nolēmums zaudē spēku. (Regulā 805/2004 šādas sekas tieši nav paredzētas, jo šī regula tika pieņemta visagrāk un tad vēl šādu noteikumu nepieciešamība netika konstatēta). Tāpēc līdz ar CPL jauno 485.³pantu tādas sekas, kas paredz, ka, tiesai pieļaujot nolēmuma pārskatīšanu, apstrīdētais nolēmums zaudē spēku, tiek attiecinātas uz visiem minētajās regulās paredzētajiem nolēmumu pārskatīšanas gadījumiem. Šādas sekas, kad likumīgā spēkā stājies un izpildāms nolēmums var zaudēt spēku, atbilstoši CPL ir iespējamas tikai gadījumos, kad tiek pieļauta lietas, kurā nolēmums ir jau stājies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana. Tāpēc arī nolēmuma pārskatīšana CPL ir ieviesta tieši vienpadsmitajā sadaļā, to papildinot ar jaunu  60.¹nodaļu.

Jaunā 60.¹nodaļa ir izstrādāta pēc analoģijas ar CPL 59.nodaļu, kas paredz lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Līdzība ir ievērota tiesu kompetences jautājumā, pieteikuma atteikuma pamatos un pieteikuma atteikuma seku ziņā, kārtībā, kādā pieteikums tiek izskatīts, kā arī jautājumā par procesuālajām sekām pieteikuma apmierināšanas gadījumā.

Tomēr atsevišķos jautājumos jaunā CPL 60.¹nodaļa atšķiras no CPL 59.nodaļas. Pirmkārt, jaunā 60.¹nodaļa neuzskaita tos apstākļus, uz kuru pamata persona var prasīt lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu. Šie apstākļi ir noteikti minētajās regulās un to esamība personām ir jāpamato un tiesām jāvērtē, vadoties no attiecīgās regulas noteikumiem. Otrkārt, jaunā 60.¹nodaļa paredz atšķirīgu pieteikuma iesniegšanas termiņu, nosakot, ka termiņš pieteikuma iesniegšanai ir 45 dienas no to apstākļu uzzināšanas dienas, kas ir par pamatu pieteikuma iesniegšanai. Neviena no regulām, kuru sakarā šie grozījumi CPL, tiek veikti, šādu konkrētu pieteikuma iesniegšanas termiņu neparedz, bet paredz, ka persona var lūgt nolēmuma pārskatīšanu ar nosacījumu, ka tā rīkojas nekavējoties. Tomēr, lai šī termiņa noteikšana tiesām un arī personām būtu vienkāršāka, CPL 485.¹panta otrā daļa paredz konkrētu – 45 dienu termiņu. Šāds termiņš ir noteikts, vadoties no jaunākās Eiropas Savienības regulas, kas arī paredz nolēmuma pārskatīšanu, proti, Padomes 2008.gada 18.decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 19.panta 2.punkta. Šīs regulas ieviešana tiks veikta  vēlāk ar atsevišķiem grozījumiem CPL, bet termiņš jau šobrīd tiek novienādots attiecībā uz visām tām regulām, kas paredz un nākotnē būs piemērojamas nolēmumu pārskatīšanas jautājumos. Treškārt, jaunā 60.¹nodaļa paredz atšķirīgu pieteikuma iesniegšanas noilgumu, proti, jaunā 485.¹panta trešā daļa noteic, ka pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums, lai iesniegtu izpildu dokumentu izpildei par attiecīgo nolēmumu. Atbilstoši regulu mērķiem nolēmuma pārskatīšanas iespējai ir jābūt pieejamai tik ilgi, kamēr vien attiecīgo nolēmumu ir iespējams izpildīt. Ir jāpieļauj, ka persona, kas par nolēmumu neko nezina, var par to uzzināt tikai tajā brīdi, kad tiek uzsākta nolēmuma izpilde. Ja vispārējais nolēmuma izpildes termiņš ir 10 gadi (CPL 546.pants), tad ir iespējams, ka izpildu dokumentu par nolēmumu iesniedz izpildei, piemēram, devītā gada pēdējā dienā. Rezultātā parādnieks par nolēmumu uzzina tikai pēc tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas, kas praksē noteikti notiks jau pēc tam, kad būs pagājuši 10 gadi kopš no nolēmuma spēkā stāšanās. Tādējādi attiecībā uz nolēmumu pārskatīšanu nav iespējams ievērot līdzību ar CPL 59.nodaļā paredzēto pieteikuma iesniegšanas noilgumu – 10 gadi kopš nolēmuma spēkā stāšanās. Tāpēc arī jaunā CPL 485.1.panta trešā daļa pieteikuma iesniegšanas noilgumu sasaista ar izpildes noilgumu.

2) Likumprojekts paredz grozīt CPL 635.panta piekto daļu, paredzot, ka tai tiesai, kura izskata lietu no jauna tāpēc, ka nolēmums ir atcelts pārskatīšanas rezultātā, ir jāizlemj jautājums par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Šobrīd CPL 635.panta piektā daļa uzliek par pienākumu tiesai izlemt jautājumu tikai tajā gadījumā, ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tomē, atceļot nolēmumu pārskatīšanas rezultātā, nepieciešamība izlemt jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu ir identiska.

Grozījumi saistībā ar pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

Ar likumprojektu ir paredzēts grozīt CPL 56.pantu. Minētie grozījumi paredz papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem „elektroniskā pasta sūtījumā”; papildināt pantu ar sesto prim daļu, nosakot, ka tiesas dokumentus ar elektroniskā pasta sūtījumā piegādā, ja lietas dalībnieks paziņojis, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz elektroniskā pasta adresi, kādu norādījis lietas dalībnieks. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā vienā no citiem šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem. Bez tam likumprojektā ir ietverti grozījumi CPL 56.¹ pantā, kas paredz papildināt pantu ar 4.punktu, nosakot, ka tiesas dokumenti ir izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu. Līdz ar ko, ar minētajiem grozījumiem tiks pilnībā atrisināta šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētā problēma.

Grozījumi saistībā ar rakstveida pierādījumu iesniegšanu

Likumprojektā ir ietverts grozījums, kas paredz izteikt CPL 111.panta otro daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka rakstveida pierādījumus iesniedz oriģināla, noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas, izdrukas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu tiesai var iesniegt izrakstu no tā. Bez tam ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem ir paredzēts izteikt CPL 111.panta ceturto daļu jaunā redakcijā, nosakot, ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas, izdrukas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai. Līdz ar to, ar minētajiem grozījumiem CPL 111.panta otrajā un ceturtajā daļā tiks pilnībā atrisināta šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētā problēma, kā arī tiks nodrošināta vienveidīga prakse minētā panta piemērošanā.

Grozījumi saistībā ar prasības nodrošināšanu

Likumprojekts paredz izteikt CPL 140.panta devīto daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tāpat ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem ir paredzēts papildināt CPL 143.pantu aiz vārdiem „prasība ir noraidīta” ar vārdiem „vai atstāta bez izskatīšanas vai arī, ja tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.”. Līdz ar to, ar minētajiem grozījumiem CPL 140.panta devītajā daļā un 143.pantā tiks pilnībā atrisinātas šīs anotācijas I sadaļas 2. punktā minētās problēmas.

Grozījumi saistībā ar saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz papildināt CPL 406.¹panta otro daļu ar 5.punktu, nosakot, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama, ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu. Tādējādi atrisinot šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas saistībā ar minētā CPL panta piemērošanu.

Grozījumi saistībā ar spriedumā ietveramo informāciju

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izteikt CPL 432.panta piekto daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka sprieduma motīvu daļā noteiktos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem tiek pilnībā atrisinātas šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

Grozījumi saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz papildināt CPL 620.⁵pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā neveic, ja nekustamais īpašums ir nodots trešajai personai īrē ar līgumu, kas paziņots tiesu izpildītājam (601.panta ceturtā daļa) vai īrē vai nomā ar līgumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā pirms tiesu izpildītāja piedziņas atzīmes reģistrēšanas. Tāpat likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izteikt CPL 620.⁸pantu jaunā redakcijā, paredzot, ka īrnieks, kura noslēgtais līgums par nekustamā īpašuma īri nav ierakstīts zemesgrāmatā un par šāda līguma esamību nav paziņots tiesu izpildītājam atbilstoši šī likuma 601.panta ceturtās daļas noteikumiem, ir tiesīgs vispārējā kārtībā celt prasību pret izīrētāju un nekustamā īpašuma ieguvēju par īres līguma atzīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, vienlaicīgi lūdzot tiesu atlikt ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā (138.panta pirmās daļas 7.punkts). Savukārt rīcība ar glabāšanā nodoto mantu likumprojektā ir iekļauta kā jauns CPL 620.⁹pants.  

Papildus norādāms, ka, lai pilnībā tiktu atrisināta šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (turpmāk – grozījumi Īres likumā), kas paredz izteikt 8.pantu jaunā redakcijā, proti, nosakot, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pārriet citas juridiskas vai fiziskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi, ja normatīvajos aktos, kas regulē tiesas sprieduma izpildi vai nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, nav noteikts citādi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem CPL 620.⁵ un 620.⁸pantā, kā arī grozījumiem Īres likumā tiek pilnībā atrisinātas šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

Grozījumi saistībā ar tiesas spriedumu izpildi

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz precizēt tiesisko regulējumu saistībā ar tiesas sprieduma izpildi, proti, grozījumi CPL 555.pantā paredz svītrot vārdu „labprātīgi” attiecīgajā locījumā, kā arī vārds „priekšlikums” attiecīgajā locījumā tiek aizstāts ar vārdu „paziņojums” attiecīgajā locījumā (atbilstoši precizējumi ir veikti CPL 556., 619., 620.¹, 620.⁵, 620.⁶ un 620.⁷ pantos). Tādējādi ar minētajiem grozījumiem tiek pilnībā atrisinātās problēmas, kas minētas šīs anotācijas I sadaļas 2.punktā.

Grozījumi saistībā ar atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem

Par likumprojekta 2.pantu - ar 2009.gada 5.februāra grozījumiem Civilprocesa likumā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regula (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. CPL 541.¹ pants tika papildināts ar 4².daļu, nosakot, ka tiesa izraksta Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar minētās regulas noteikumiem. Valsts nodeva, kāda būtu jāmaksā iesniedzot pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, CPL netika paredzēta. Ņemot vērā to, ka kārtība, kādā tiesa izraksta Eiropas maksājuma rīkojumu ir līdzīga CPL noteiktajai kārtībai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, valsts nodevas apmēram par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam ir jābūt vienādam ar valsts nodevas apmēru par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

Par likumprojekta 18.pantu - CPL 640.pants nosaka, ka lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu noraidīšanu tiesnesis pieņem vienpersoniski, proti, ārpus tiesas sēdes. Lai pārsūdzētu šādu lēmumu, ir jāiesniedz blakus sūdzība, ko atbilstoši CPL 447.panta otrajai daļai izskatīs ārpus tiesas sēdes. Tajā pašā laikā Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 43.pants norāda uz to, ka pārsūdzības izskatīšanas laikā jāpiedalās pusēm, lai tās spētu izteikt iebildumus. Tādejādi, lai nodrošināt minētās regulas prasību ievērošanu, CPL 447.pants jāpapildina ar trešo daļu minētajiem gadījumiem, ietverot arī atsauci uz CPL 640.pantu.  Par likumprojekta 20.pantu – likumprojekts precizē 540.panta 7.punkta redakciju, jo Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, pilns nosaukums un turpmāk CPL lietotie saīsinājumi pirmo reizi pieminēts likumprojekta 19.punktā - 485.¹ panta pirmajā punktā.

Par likumprojekta 21.pantu – izslēdzot no 541.¹ panta trešās daļas vārdus "savas iniciatīvas vai" CPL regulējums tiks saskaņots ar 541.¹ panta trešajā daļā minētajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, kuras neparedz tiesai pienākumu izrakstīt attiecīgās apliecības pēc savas iniciatīvas.

Grozījumi CPL 41.pantā

Precizējošs grozījums pēc 2009.gada 5.februāra CPL grozījumu pieņemšanas, ar  kuriem, cita starp, tika izteikta jaunā redakcijā CPL 34.panta piektā daļa, nosakot, ka, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva - 20 latu. Ievērojot to, ka saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta, identiski arī valsts nodeva par blakus sūdzību varētu netikt atlīdzināta. Valsts nodeva par blakus sūdzību pēc tās rakstura nebūtu atlīdzināma.

Grozījumi CPL 77.pantā

Šobrīd CPL 77.panta pirmā daļa noteic, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Šāda pušu aizstāšana ir nepieciešama arī strīdos par lietu tiesību noteikšanu (servitūti, kopīpašuma izbeigšana), kur īpašuma atsavināšanai nevajadzētu būt par šķērsli iespējai turpināt tiesvedību, jo aizlieguma atzīmes šādā strīdā nav pamata piemērot. Turklāt pušu aizstāšana ir nepieciešama arī strīdos, kas, piemēram, saistīti ar jautājumiem par piespiedu nomas maksas noteikšanu par zemi zem ēkām, kas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem. Jautājumu par puses aizstāšanu lemj tiesa katrā lietā atsevišķi, un atsevišķās lietu kategorijās aizstāšana arī pēc grozījumu pieņemšanas nebūs piemērojama un būs tiesas kompetences jautājums. Šobrīd spēkā esošā tiesību norma tiesās tiek tulkota kā izsmeļošs uzskaitījums.

Grozījumi CPL 128.un 195.pantā

Šobrīd CPL neparedz prasības pieteikumā par naudas summas piedziņu norādīt kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa. Ar grozījumiem CPL 128. un 195.pantā tiks nodrošināts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezultatīvajā daļā, cita starp, norāda kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā. Tas savukārt nodrošinās to, ka saņemot tiesas spriedumu, atbildētājs būs informēts par kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa.

Grozījumi CPL 400.pantā

Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta viedoklim un praksei izstrādāts grozījums (viedoklis saskaņots ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru). Bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir saistības izpildīšana pēc publiska akta. Šobrīd tiesu praksē ir problēma attiecībā uz spēkā esošā CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanu. Nevar nodot izpildei privātu aizdevuma līgumu, bet gan hipotēkas līgumu, kurš iespējams noslēgts nevis ar pašu aizdevuma ņēmēju, bet gan ķīlas nodrošinātāju – trešo personu. Tiesai lēmumā būtu jānorāda, ka nodod saistību piespiedu izpildei apķīlājumu pēc hipotekārā akta.

Grozījumi CPL 415.pantā

Redakcionāls grozījums, kas saskaņots ar spēkā esošo CPL 454.panta otrās daļas regulējumu.

Grozījumi CPL 376.pantā (saistībā ar kredītiestādes maksātnespēju)

Nav pieļaujama situācija, ka tiesa pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu pirms attiecīgās tiesas sēdes dienas. Lai izvairītos no  maksātnespējīgu kredītiestāžu dalības  maksājumu  un norēķinu sistēmās, nepieciešams noteikt, ka tiesa ar spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka, ka kredītiestādes maksātnespēja iestājas ar tiesas sprieduma pasludināšanas dienu. Uz šāda tiesiskā regulējuma nepieciešamību ir norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti tehniskās palīdzības programmas par kredītiestāžu restrukturizāciju ietvaros, lai Kredītiestāžu likums atbilstu Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas izstrādātajiem banku restrukturizācijas principiem. Izstrādātie grozījumi CPL 376.panta pirmajā daļā cieši saistīti ar izstrādātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas 2009.gada 27.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 33, 23. §; VSS-1256). Attiecīgo grozījumu izstrāde bija priekšnoteikums Pasaules Bankas aizdevuma finanšu jomā sagatavošanai un tālākai virzīšanai uz izskatīšanu Pasaules Bankas izpilddirektoru valdē.

Paredzēts, ka likumprojekts pēc pieņemšanas stāsies spēkā 2010.gada 1.maijā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Likumprojekts attiecas uz jebkurām personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros ir izlemjami jautājumi par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu. Likumprojekts nodrošina gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu lietās par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu. Likumprojekts konkrēti nosaka, kādas personas ir iesaistītas un kādas ir to funkcijas nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildē.

Likumprojekts paredz grozīt vairākus būtiskus termiņus attiecībā uz lietām par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu, tos ievērojami saīsinot, lai nodrošinātu bērna tiesību ievērošanu.  

Likumprojekts nepalielinās administratīvo slogu fiziskām personām, bet papildus likumprojektam „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un likumprojektam „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” radīs skaidru mehānismu, kādā tiek veicināta lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīga izpilde un nodrošināta nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde, līdz ar to veicinot personu, kuru labā minētais nolēmums pieņemts, tiesību aizsardzību un realizāciju. 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

 Rādītāji

 2010. gads

 Turpmākie trīs gadi

2011.

2012.

 2013.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

Likumprojektā ietvertais 620.¹² pants paredz, ka tiesu izpildītājs, saņemot izpildei lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.² nodaļa), informē rajona (pilsētas) tiesu, kura pieņēmusi minēto lēmumu, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, lēmumā norādītajā termiņā nav labprātīgi izpildīts. Tiesu izpildītājs pēc tam, kad notecējis šā likuma 540.panta 8.punktā norādītajā izpildu dokumentā norādītais lēmuma labprātīgas izpildes termiņš, informē rajona (pilsētas) tiesu, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, lēmumā norādītajā termiņā nav labprātīgi izpildīts. Tiesu izpildītājs pēc tam, kad notecējis šā likuma 620.¹¹pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš, informē rajona (pilsētas) tiesu, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, ka nolēmums par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā nav izpildīts. Tiesa pēc minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā. Minētā rezultātā iespējami ienākumi valsts budžetā, jo naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos. Tomēr precīzu ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt, jo nav iespējams prognozēt gadījumu skaitu, kuros tiks piemērots naudas sods.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Līdz ar grozījumiem CPL saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu paralēli tiek virzīti grozījumi Bāriņtiesu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Lai varētu uzsākt kriminālprocesu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes, paredzēts izdarīt arī grozījumus Krimināllikuma 168.pantā. Attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Krimināllikuma 168.pantā paredzēts iesniegt Saeimā likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanas laikā.

Papildus ir jāizdara grozījumi  Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija noteikumos Nr.510 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību”, lai precizētu, kādi piespiedu izpildes izdevumi piedzinējam ir jāsedz, lai fiziski nodrošinātu bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Tāpat grozījumi ir jāizdara Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1075 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”, lai noteiktu tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmēru par nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi.  

Papildus grozījumi jāizdara arī Ministru kabineta 2001.gada 7.oktobra noteikumos Nr.310 „Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”, lai precizētu, kādi dokumenti ir uzrādāmi, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, lai varētu īstenot bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Grozījumus minētajos Ministru kabineta noteikumos Tieslietu ministrija izstrādās 6 mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas.

Grozījumi saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, kurā ir paredzēts noteikt, ka jaunajam dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, ja normatīvajos aktos, kas regulē tiesas sprieduma izpildi vai nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, nav noteikts citādi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojekts un likumprojekts „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” ir virzāmi vienlaicīgi.

 2. Cita informācija

Nav.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos, grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu un grozījumi saistībā ar atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Likumprojekts veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, jo nodrošinās pārskatāmāku un efektīvāku Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Likumprojekts zināmā mērā veicinās Latvijas saistību izpildi pret Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, veicinot efektīvāku Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošanu, kā arī Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Saistības, kas izriet no Hāgas 1980.gada konvencijas, Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (8.pants) un no tās izrietošās Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (17.pants) un ANO Konvencijas par bērna tiesībām (3.pants).

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (Oficiālais Vēstnesis L 338, 23/12/2003 1.-29.lp)

Grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regula (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Oficiālais Vēstnesis Īpašais izdevums latviešu valodā, 2004, 19.nodaļa, 7.sējums, 38.-62.lpp)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regula (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (Oficiālais Vēstnesis L 199, 31/07/2007 1-22.lpp)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (Oficiālais Vēstnesis L 399, 30/12/2006 1-32.lpp)

Grozījumi saistībā ar atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (Oficiālais Vēstnesis L 399, 30/12/2006 1-32.lpp)

Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 27.novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (Oficiālais Vēstnesis L 338, 23/12/2003 1.-29.lp)

Eiropas Savienības Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Oficiālais Vēstnesis L 12, 16/01/2001 42. – 64.lp)

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Regulas Nr.2201/2003 11.panta 3.punkts

Grozījumi CPL 644.¹⁹ pantā

Atbilst

Regulas Nr.2201/2003 11.panta 3.punkts

Grozījumi CPL 644.²⁰ pantā

Atbilst

Regulas Nr.2201/2003 11.panta 3.punkts

Grozījumi CPL 644.²¹ pantā

Atbilst

Regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punkts

Grozījumi CPL 549.pantā

Atbilst

Regulas Nr.2201/2003 42.panta 1.punkts

Grozījumi CPL 549.pantā

Atbilst

Regulas Nr.861/2007 18.panta 1.punkts

Jaunais  CPL 485.¹pants 

Atbilst

Regulas Nr.861/2007 18.panta 2.punkts

Jaunais  CPL 485.²pants 

Atbilst

Regulas Nr.861/2007 18.panta 2.punkts

Jaunais  CPL 485.³pants 

Atbilst

Regulas Nr.861/2007 18.panta 2.punkts

Grozījumi  CPL 635.panta piektajā daļā 

Atbilst

Regulas Nr.805/2004 19.panta 1.punkts

Jaunais CPL 485.¹pants

Atbilst

Regulas Nr.805/2004 19.panta 1.punkts

Jaunais CPL 485.²pants

Atbilst

Regulas Nr.805/2004 19.panta 1.punkts

Jaunais CPL 485.³pants

Atbilst

Regulas Nr.805/2004 19.panta 1.punkts

Grozījumi CPL 635.panta piektajā daļā

Atbilst

Regulas Nr.1896/2006 20.panta 1.punkts

Jaunais CPL 485.¹pants

Atbilst

Regulas Nr.1896/2006 20.panta 2.punkts

Jaunais CPL 485.¹pants

Atbilst

Regulas Nr.1896/2006 20.panta 3.punkts

Jaunais CPL 485.²pants

Atbilst

Regulas Nr.1896/2006 20.panta 3.punkts

Jaunais CPL 485.³pants

Atbilst

Regulas Nr.1896/2006 20.panta 3.punkts

Grozījumi CPL 635.panta piektajā daļā

Atbilst

Regulas Nr.44/2001 43.panta 4.punkts

Grozījumi CPL 447.pantā

Atbilst

Regulas Nr.44/2001 54.pants

Grozījumi CPL 541.¹ pantā

Atbilst

Regulas Nr.44/2001 58.pants

Grozījumi CPL 541.¹ pantā

Atbilst

Regulas Nr.2201/2003 39.pants

Grozījumi CPL 541.¹ pantā

Atbilst

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Profesionālo psihologu asociāciju, Latvijas Skolu Psihologu asociāciju un Latvijas Klīnisko Psihologu asociāciju.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas, Latvijas Skolu Psihologu asociācijas un Latvijas Klīnisko Psihologu asociācijas viedoklis paredzēt, ka nepieciešamība nolēmuma piespiedu izpildes procesā psihologu pieaicināt ir jāizvērtē bāriņtiesai, jo nepieciešamība psihologam piedalīties nolēmuma piespiedu izpildes procesā var būt atkarīga no daudziem apstākļiem un psihologa dalība nav jāparedz kā obligāts pasākums.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekts kopumā tika izskatīts un atbalstīts ar tieslietu ministra G. Bērziņa 2008. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 1-1/448 izveidotajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, kas sastāv no dažādu instanču tiesu, advokatūras, tiesu izpildītāju un augstskolu deleģētiem pārstāvjiem.

Grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu

Šī likumprojekta sadaļa tika izstrādāta Tieslietu ministrijas speciāli izveidotajā darba grupā (Tieslietu ministrijas 2009.gada 6.aprīļa rīkojums Nr.1-1/98 „Par darba grupas izveidi grozījumu Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos izstrādei saistībā ar tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības, saskarsmes tiesību nodrošināšanu vai bērna atgriešanos ārvalstī”), kuras sastāvā bez Tieslietu ministrijas un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās gan rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāvis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs, Valsts policijas pārstāvji. Darba grupā tika panākta vienošanās par likumprojekta noteikumiem, lielā mērā ņemot vērā dažādu juridisko profesiju pārstāvju izteiktos viedokļus par likumprojekta noteikumiem.

 5. Cita informācija

Nav.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Normatīvais akts tiks publicēts izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds, ja normatīvais akts viņu ierobežo, savas tiesības varēs aizstāvēt Civilprocesa likuma un Administratīvā procesa likuma (attiecībā uz bāriņtiesas lēmumiem un faktisko rīcību) noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

  Nav.