I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Attiecībā uz grozījumiem saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu - 2009.gada 1.jūnija Ministru prezidenta rezolūcija Nr.45/SAN-2058, ar kuru tieslietu ministram uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos sakarā ar dienesta pārbaudes komisijas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2009.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.190 „Par dienesta pārbaudi”, izteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz lietām par bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskajiem aspektiem.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas 1980.gada konvencija) un Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr.2201/2003). Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 mērķis ir nodrošināt bērnu labāko interešu ievērošanu, nodrošinot pēc iespējas ātrāku bērna atgriešanos tā pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2002.gada 1.februāra, savukārt Regulas Nr.2201/2003 piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2005.gada 1.marta. No 2004.gada līdz 2009.gada 26.jūnijam ir bijušas 52 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, savukārt kopš 2005.gada - 15 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā.

          Kaut gan Hāgas 1980.gada konvencija un Regula Nr.2201/2003 Latvijā tiek piemērota jau ilgāku laiku, šobrīd Latvijā nav atrunāta īpaša kārtība tiesas nolēmumu izpildei, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Šobrīd, piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk - CPL) 557.pantu piespiedu izpildes līdzekļi ir arī citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā. Pie tam šiem līdzekļu veidiem CPL nav atrunāta īpaša piespiedu izpildes kārtība. Tāpēc, ja tiesa piespiedu izpildes līdzekļus būs paredzējusi nolēmumā, tiesu izpildītājam šāds nolēmums būs jāpilda, piemērojot šos piespiedu līdzekļus. Var tikt piemērots arī CPL 620.pants un tajā paredzētās sekas tajos gadījumos, ja spriedumā uzlikts pienākums parādniekam izpildīt noteiktas darbības. Pie tam tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumu par sprieduma izpildes veida vai kārtības grozīšanu, ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu (CPL  554.pants). Arī pats lietas dalībnieks ir tiesīgs izmantot CPL paredzēto iespēju lūgt grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību. Taču kā rāda prakse, šādu nolēmumu izpilde praksē bieži vien ir apgrūtināta un neskaidra, jo tam nepastāv vienota un īpaša kārtība. Tāpēc, ņemot vērā praksē pastāvošās problēmas un neskaidrības nolēmumu izpildē, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, radās nepieciešamība izstrādāt īpašu un skaidru kārtību šādu nolēmumu izpildes jautājumos, ņemot vērā to, ka šo nolēmumu izpilde skar bērnu un viņa labākās intereses. Izstrādājot regulējumu, tika ņemts vērā ārvalsts regulējums un tiesu prakse izpildes jautājumos attiecībā uz bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Lielākajā daļā valstu parādniekam tiek dota iespēja nolēmumu izpildīt labprātīgi (Slovākija, Ungārija, Vācija), taču ja tas netiek darīts, parādniekam tiek uzlikts naudas sods un tiek uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Tādās valstīs kā Vācija naudas sods var tikt uzlikts līdz 25000 EUR, savukārt Ungārijā - līdz 1930 EUR. Daudzās valstīs ir paredzēta arī kriminālatbildība par ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma pildīšanas (Dānija, Slovākija, Beļģija).

        Izstrādājot jaunu visaptverošu regulējumu attiecībā uz nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi, īpaša loma tika atvēlēta bāriņtiesai, jo tieši bāriņtiesai normatīvajos aktos ir noteikts pienākums aizstāvēt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Īpaši aktuāla bērna interešu aizstāvība kļūst tik sensitīvā jautājumā kā nolēmuma par bērnu nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpilde.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” precizē bāriņtiesas darbības bērna interešu nodrošināšanā nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes procesā.

CPL attiecībā uz izpildes jautājumiem tiek lietoti termini „parādnieks” un „piedzinējs”, kas pirmajā mirklī šķiet  nepiemēroti attiecībā uz nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi. Tomēr jāsecina, ka CPL termini „parādnieks” un „piedzinējs” nav attiecināmi tikai uz mantiskām vērtībām, CPL tiesas spriedumu izpildes procesa, kas neattiecas uz spriedumiem par mantas piedziņu, lieto terminu „ar tiesas sprieduma uzlikto darbību izpildīšana”, piemēram, CPL 620.pants - Sekas, kas rodas, ja neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības. Ar grozījumiem CPL, kas paredz nolēmuma par bērna nogādāšanu viņa dzīvesvietas valstī izpildi, tiek ne tikai izstrādāta jauna CPL nodaļa, bet uz šīm darbībām atsevišķos gadījumos (piemēram, CPL 549.pants – Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi) attiecināmas arī vispārējās normas no CPL E daļas „Tiesas spriedumu izpilde”, kuras attiecas gan uz spriedumiem par mantas piedziņu, gan noteiktu darbību izpildi. Līdz ar to jau šobrīd uz darbībām, kas attiecas uz personu (piemēram, CPL 74.¹ nodaļa - Personu un mantas izlikšana no telpām), izpildes procesa ietvaros tiek lietoti termini „piedzinējs” un „parādnieks”. Jaunu terminu ieviešana lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai izjauktu CPL izveidoto sistēmu un tas varētu radīt neskaidrības tiesību normu piemērotājiem (piemēram, tiesnešiem un tiesu izpildītājiem). Minētais savukārt varētu apdraudēt procesa norisi un līdz ar to arī bērna interešu aizsardzību. Ņemot vērā minēto tika nolemts saglabāt terminus „parādnieks” un „piedzinējs” arī  attiecībā uz nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi.  

Likumprojekts precizē Bāriņtiesu likuma 17.pantu, nosakot, ka bāriņtiesas sadarbojas arī ar tiesu izpildītājiem.

Likumprojekts izdara grozījums Bāriņtiesu likuma 23.pantā un 24.pantā, paredzot, ka:

·      ja nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā (CPL 74.³ nodaļa) bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, un bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējams veikt nekavējoties, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna šķiršanu no parādnieka un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu parādniekam vai tā tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem;

2) atteikumu paziņot parādniekam vai tā tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu parādniekam vai tā tuviem radiniekiem satikties ar bērnu, kamēr bērns turpina uzturēties krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja parādnieks var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

·      precizē, ka tiesības izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem ir tikai bāriņtiesai, kā arī, klātesot bāriņtiesai vai tiesu izpildītājam, piedzinējam vai piedzinēja pārstāvim;

·      precizē, ka augstāk minētos lēmumus pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas bērns;

·      atšķirībā no vispārīgās kartības par augstāk minētiem lēmumiem nav nekavējoties jāinformē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu;

·      precizē, ka augstāk minētie vienpersoniskie lēmumi darbojas līdz brīdim, kamēr tiek nodrošināta bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bet ne ilgāk kā 15 dienas. Ja šajā laikā bērns nav nogādāts valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērnu nodod parādniekam, par to informējot tiesu izpildītāju. Izņēmuma gadījumos, ja bērna interesēs ir nepieciešams turpināt bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai bērns nav nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa, vai citu ar bērnu saistītu iemeslu dēļ, bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par nepieciešamību pagarināt minēto lēmumu darbības ilgumu, bet ne ilgāk kā vēl par 15 dienām.

Likumprojekts papildina Bāriņtiesu likumu ar 44.¹pantu, kas papildus likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktajam paredz, ka:

·      lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes procesā (CPL 644.¹⁹ pants) vai CPL 620.¹¹ pantā minētā tiesu izpildītāja paziņojumā izpildīt nolēmumu norādītajā termiņā parādniekam un piedzinējam ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību bērna atgriešanās valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, sagatavošanai; 

·      nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā bāriņtiesa veic CPL 74.³ nodaļā noteiktos pienākumus un pēc sava ieskata pieaicina psihologu nolēmuma piespiedu izpildē. Nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā piedzinējam ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību bērna nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, sagatavošanai;

·      precizē bāriņtiesas turpmākās darbības, ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs un bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, t.i., paredz, ka bāriņtiesa pēc tam, kad bērns tiek nodots tā pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un piedzinēju nekavējoties nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Ja bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējams veikt nekavējoties, bāriņtiesa pieņem šā likuma augstāk minētos vienpersoniskos lēmumus (par  bērna šķiršanu no parādnieka un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu parādniekam vai tā tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem; un par atteikumu paziņot parādniekam vai tā tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu parādniekam vai tā tuviem radiniekiem satikties ar bērnu, kamēr bērns turpina uzturēties krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja parādnieks var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta), un  kamēr nav beidzies to maksimālais darbības ilgums, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un piedzinēju pēc iespējas ātrāk nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

Likumprojekts papildina Bāriņtiesu likumu arī ar 59.¹ pantu, kas nosaka lietu par nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes piekritību bāriņtiesām, t.i., paredz, ka 44.¹ pantā minētos pienākumus veic bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas bērns.

Paredzēts, ka likumprojekts pēc pieņemšanas stāsies spēkā 2010.gada 1.maijā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” nosaka bāriņtiesas pienākumus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildē.

Likumprojekts attiecas uz jebkurām personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros ir izlemjami jautājumi par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu.

Likumprojekts nodrošina gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu lietās par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu.

Likumprojekts nepalielinās administratīvo slogu fiziskām personām, bet papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” radīs skaidru mehānismu, kādā tiek nodrošināta nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde, līdz ar to veicinot personu, kuru labā minētais nolēmums pieņemts, tiesību aizsardzību un realizāciju. 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

  Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

 Rādītāji

 2010. gads

 Turpmākie trīs gadi

2011.

2012.

 2013.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

  Nav attiecināms.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekts tiek virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, lai precizētu likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteikto. Vienlaikus tiek virzīts arī likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Lai varētu uzsākt kriminālprocesu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes, paredzēts arī Saeimā likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanas laikā iesniegt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikuma 168.pantā.

 2. Cita informācija

  Nav.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, jo nodrošinās pārskatāmāku un efektīvāku Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Likumprojekts zināmā mērā veicinās Latvijas saistību izpildi pret Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, veicinot efektīvāku Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošanu, kā arī Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Saistības, kas izriet no Hāgas 1980.gada konvencijas, Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (8.pants) un no tās izrietošās Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (17.pants) un ANO Konvencijas par bērna tiesībām (3.pants).

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Profesionālo psihologu asociāciju, Latvijas Skolu Psihologu asociāciju un Latvijas Klīnisko Psihologu asociāciju. Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas, Latvijas Skolu Psihologu asociācijas un Latvijas Klīnisko Psihologu asociācijas viedoklis paredzēt, ka nepieciešamība nolēmuma piespiedu izpildes procesā psihologu pieaicināt ir jāizvērtē bāriņtiesai, jo nepieciešamība psihologam piedalīties nolēmuma piespiedu izpildes procesā var būt atkarīga no daudziem apstākļiem un psihologa dalība nav jāparedz kā obligāts pasākums.

Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas speciāli izveidotajā darba grupā (Tieslietu ministrijas 2009.gada 6.aprīļa rīkojums Nr.1-1/98 „Par darba grupas izveidi grozījumu Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos izstrādei saistībā ar tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības, saskarsmes tiesību nodrošināšanu vai bērna atgriešanos ārvalstī”), kuras sastāvā bez Tieslietu ministrijas un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās gan rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, Tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāvis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs, Valsts policijas pārstāvji.

Kopumā minētajā darba grupā ir panākta vienošanās par likumprojekta noteikumiem, lielā mērā ņemot vērā dažādu juridisko profesiju pārstāvju izteiktos viedokļus par likumprojekta noteikumiem.

 5. Cita informācija

Nav.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, bāriņtiesas funkcijas tiks precizētas, bāriņtiesu paredzamie izdevumi, kas saistīti ar bērna nogādāšanu valstī, kur ir bērna dzīvesvieta, tiks segti no piedzinēja iemaksām (skat., likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”).

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Normatīvais akts tiks publicēts izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49.panta otro daļu ieinteresētā persona bāriņtiesas lēmumus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

  Nav.