Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G. Bērziņš

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

I. Romanovska

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 2. pantu „reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti”, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Minētā likuma 3. pants paredzēja kompensācijas izmaksu tajos gadījumos, kad reliģisko organizāciju īpašuma objektu nav iespējams atdot natūrā. Savukārt atbilstoši 4. pantam reliģiskās organizācijas nevar pretendēt uz kompensāciju par Otrajā pasaules karā iznīcinātajiem īpašuma objektiem, turklāt kompensācija netiek izmaksāta arī gadījumos, ja nekustamais īpašums ir iegūts vai celts par valsts līdzekļiem. Saskaņā ar minētā likuma 6. panta pirmo daļu tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir tikai tām reliģiskajām organizācijām, kuras 1940. gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu un tas ir apliecināts ar Reliģisko lietu pārvaldes izziņu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.

1992. gada 12. maija Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3. punkts noteic, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem.

Šobrīd Svētā Pētera baznīcas zeme zem baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0055 un ēka zemesgrāmatā nav ierakstīta. Apkārt esošā zeme pie Svētā Pētera luteriskās baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0064 3699 m² platībā ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Svētā Pētera baznīcas ēka atrodas SIA „Rīgas nami” bilancē, savukārt Rīgas domes Attīstības departaments Svētā Pētera baznīcas telpās veic esošās kustamās mantas, t. sk. valsts nozīmes mākslas pieminekļu uzglabāšanu. Departaments uztur un apkalpo siltummezglus saskaņā ar Latvijas Republikas būvnormatīviem, veic nepieciešamos pasākumus celtnes uzkopšanai un uzturēšanai, nodrošina un atbild par ugunsdrošības un sanitāro noteikumu ievērošanu, elektroenerģijas un citu sistēmu darba kārtību nomātajā celtnē, organizē celtnes apsardzi un uzkopj pagalmu, ietvi un ielas daļu.

Rīgas domes Attīstības departaments un tā struktūrvienība – 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Svētā Pētera baznīcas pārvalde organizē un nodrošina Svētā Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Svētā Pētera baznīcas (celta 13. gadsimtā) vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Svētā Pētera baznīcas skatu torni.

Tādējādi, lai ievērojot normatīvo aktu prasības, būtu iespējams noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

Likumprojektā tiek paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Minētais pieņēmums arī nozīmē īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par tā īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, t.sk., arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību.

Likumprojektā atrunāta Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Ar mērķi nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas arī turpmāko funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai ar tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu, likumprojekts paredz līdz 2007. gada 31. oktobrim Latvijas Evaņģēliski luteriskai Baznīcai un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidotās konsultatīvās institūcijai, kas reizi gadā apstiprinātu pasākumu plānu, uzsākt darbību.

3. Cita informācija

Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2007

2008

2009

2010

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav citas informācijas.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo

tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācijas

Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekta izstrādei izveidotās darba grupas sastāvā tika iekļauti Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pilnvarotie pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca likumprojektu atbalsta. Izteiktas galvenokārt redakcionāla rakstura piezīmes, kas tika ņemtas vērā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Likumprojekta tapšanas gaita tika vairākkārtīgi atspoguļota masu saziņas līdzekļos, proti, laikrakstos „Latvijas Vēstnesis”, „Diena”, „Neatkarīgā”, „Latvijas avīze”, „Rīgas Balss”, „Вести сегодня”, „Час” un „Телеграф” tika publicētas vairākas publikācijas, kā arī interneta portāli „Apollo” un „Delfi”, kā arī ziņu aģentūras „Leta” un „BNS” vairākkārtīgi atspoguļoja ar likumprojekta tapšanas gaitu un saturu saistītās problēmas.

Turklāt darba grupas rīcībā tika nodotas vairāk nekā 5 000 cilvēku (ne tikai Latvijas iedzīvotāju) parakstītās vēstules ar viedokļiem par iespējamo Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieku un tās funkcionālo izmantošanu. Tāpat tika saņemtas vairāku gan Latvijas, gan ārvalstu (Lietuvas, Krievijas, Kirgīzijas, Ukrainas) sabiedrisko organizāciju vēstules par minēto jautājumu.

Vairāk nekā 4 000 cilvēki ir parakstījušies par Rīgas Svētā Pētera baznīcas atdošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Pārējie cilvēki, visas sabiedriskās organizācijas, kā arī Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija atbalstīja Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu Rīgas domes īpašumā, kas nodrošinātu objekta pieejamību plašai sabiedrībai, saglabājot to kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Gadījumā, ja indivīds uzskata, ka normatīvais akts nepamatoti viņu ierobežo, viņš var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas.

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

I. Romanovska